Arhīvs

Baņuta Ancāne. PORTRETI

Portrets dažādos laikos ir bijis kopts un plaši pielietots tēlotājmākslas žanrs, kuru var uzskatīt arī par vienu no interesantākajiem veidiem, kā piesaistīt gan skatītāja, gan paša mākslinieka uzmanību. Neraugoties uz laikmetīgās mākslas spēku un ietekmi mākslā, nojaucot tiltus starp stiliem un žanriem, portrets tiek plaši pielietots mūsdienās – kā grafikā un glezniecībā, tā fotogrāfijā un video mākslā.

Viktorija Valujeva NEPASTĀVĪBA

Kā parādīt to, kā nav? Kā attēlot laiku?   Šī doma acīmredzami parādās lietās, kuras skar laika zobs, jo sākotnēji tās ir jaunas, tīras un nekas neliecina par laika ietekmi uz tām – tieši tādā veidā atspoguļojas laika skaistums it visā. Tādējādi laiks parāda sevi uz jebkuras virsmas: uz ādas, veidojot grumbas, uz klintīm, veidojot ģeostruktūru, arhitektūrā, padarot sienas novecojošas. Lai uzsvērtu pārmaiņu procesu, es izmantoju abstraktu formu pēkšņās pārmaiņas, radot notikumu dinamiku. Pazūdot no audekla, tad it kā parādoties atkal, triepieni ilūzijas kombinējas vienā zemapziņas iespaidu virpulī. Tas ļauj attēlot neeksistējošo pārmaiņu laiku. Cenšoties parādīt jūtu mirklīgumu un emociju nepastāvību, stāstot par neaptveramām formām, es vēlreiz uzsveru apkārtnes pārejošo un nepastāvīgo. Jo tieši kombinējot dažādas faktūras, notiek apmaiņas mijiedarbība starp plaknēm, skatītājs tiek ievilkts emociju spēlē, kura liek domāt par laika nematerialitāti. Dažreiz emociju svārstīgums veido audekla slāņu vēsturi no pārliecinātiem otas triepieniem līdz apzināti plūstošām līnijām. Kurā brīdī glezna ir pabeigta – to nosaka mākslinieks. Paļaujoties uz prāta apziņu, veidojas distance starp bezapziņu un apzināto, tas arī dod iespēju redzēt, kur atspoguļojas laiks. Tādējādi, sekojot sevis izzināšanai un apzinot nepastāvību, tika radīta gleznu sērija. Iespaidu kaleidoskops un spēks par nepastāvību – tas dod iespēju domāt par pasaules sajūtu laikā un to, kā tā atspoguļojas ikviena dzīvē.

Tomass Fēnikss KUR IR IZEJA?

SEKTORS D Tomass Fēniks (īstajā vārdā Gatis Grasmanis, 1967-2006) savā īsajā mūžā radījis vairāk nekā 600 gleznu, kas lielākoties tapušas laikā no 2000. līdz 2004. gadam. Izstādei "Kur ir izeja" Marka Rotko mākslas centrā izraudzīta neliela daļa no darbiem, mākslinieka spilgtās formā un ekspresijā radītās galvu kompozīcijas.

UNTITLED. Latgales māksla

Ceturto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek Latgales mākslas izstāde, kurā piedalīties bija aicināti visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā – tāpēc izstāde ir bez nosaukuma.

1. STARPTAUTISKAIS FOTOGRĀFIJAS SIMPOZIJS

  Mūsdienu pasaulē fotogrāfija ir kļuvusi par vienu no pamanāmākajām sabiedrības kvalitātes zīmēm: attēla iegūšana vairs nav īpašas profesijas ekskluzīvās tiesības. Vizuālā komunikācija ir ieguvusi līdztiesību ar runātā un rakstītā vārdu, kam tradicionāli piederēja līdera statuss. Tas nozīmē arī to, ka ar pateikto vai piešķirto vārdu saistītā atbildība attiecas arī uz visiem vizuālo ziņu un tēlu radītājiem.

MĀRTIŅA BUCLERA VERTIKĀLE

19. un 20. gs. mija vēsturē ir iezīmēta ar jaunu atziņu izaicinājumiem un sociālo pārmaiņu izraisītām konfrontācijām. Fotogrāfija šo pārmaiņu procesā spēlēja pašas tolaik vēl neapjaustu, bet spēcīga fermenta ierosinātāja lomu. Tā piegādāja pasaulei jaunu pieredzi, kura, kā zināms, izraisa jaunu atziņu sekas. Mārtiņš Buclers viennozīmīgi ir redzamākā personība Latvijas profesionālās fotogrāfijas kvalitātes veidošanā 20. gs. sākumā. Viņa iniciatīvas būtiski paplašināja sava laika atstarotās gaismas satveršanas amatnieku profesijas nozīmību un šīs nodarbes iespēju izpratni. Šīs iniciatīvas viennozīmīgi skāra regulāras un sistēmiskas izglītības nepieciešamības apjēgumu. M. Buclers to centās īstenot praksē ar savas rīcības piemēru, uzņemoties speciālās literatūras tulkošanu, terminu latviskošanu un šo mācību vai derīgo padomu grāmatu izdošanu.

Jāņa Murovska izstāde NEIZPROTAMĀ ATTĀLUMA SAJŪTA

“Teksta vietā esmu par emocionāli sarakstītām nullītēm, punktiņiem un strīpiņām.” Muris “Cilvēks ir visu lietu mērs.” Protagors

Irina Ošleja KLERKOPOLĒ?

“Klerkopolis” jeb latviskotajā variantā - „Klerkopole”. Vārds „Klerkopolis” apvieno sevī vārdus „klerks” un polis, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „pilsēta”. Vārds „klerks” - kantorists, rakstvedis, sīks ierēdnis. Denotācija: Birokrātiskās sistēmas darbinieks strādā kādā administrācijas iestādē.

UPB mākslas kolekcijas izstāde CETURKSNIS

UPB holdings 2016. gadā atzīmē savas dibināšanas 25. gadskārtu. Tas ir gadsimta ceturksnis. UPB laikmetīgās mākslas darbu kolekcija izceļas ar vēlmi sniegt savu, personisku ieskatu tajā mākslas vērtību laukā, kas top tepat mums līdzās. Tā ir jauna kolekcija, kurai apritējis četrpadsmitais gads – kopš 2002. gada nogales, kad sāktas regulāras izstādes UPB biroja telpās Liepājā un iepirkti pirmie darbi.

20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskās valodas izstāde UZ LIELĀS DZĪVES TRASES

  Latvijā arī padomju periodā tika radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde ”Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda” dod iespēju iepazīties ar 20. gs. 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – praktiski visās dekoratīvi lietišķās mākslas jomās dominējošais kļuva “lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress.