Arhīvs

EVRIMS OZESKIDŽI. IEROBEŽOTS DIALOGS

Hosē Ortegas i Gaseta citāts: “Es esmu es, kā arī viss, kas man apkārt; un, ja es nesargāju to, kas man apkārt, es nesargāju sevi “ -  ir manu darbu atskaites punkts. Pastāv uzskats, ka “apkārtne un es” var pastāvēt līdzās, radot izpratni par vidi. Vide ir viss. Sabiedrība, vēsture, pagātne, dzīve, esamība, emocijas, dvēsele ... Tas viss padara mani par to, kas esmu. “Ierobežotais dialogs” ir reakcija uz atšķirīgo un mainīgo, kas “es un vides apziņa” izpratnē rada nevienprātību starp sabiedrībām.

MARTINSONA BALVA STARPTAUTISKĀ LATVIJAS KERAMIKAS BIENNĀLE

Martinsona balva – I Latvijas starptautiskās keramikas biennāles konkursa izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centra telpās ir kā pulsējošs keramikas mākslas dzīvīguma apliecinājums un atdzimšanas instruments.

POLS HAKSLIJS. SEŠAS DESMITGADES

Britu gleznotājam Polam Hakslijam (1938) ir bijusi visai būtiska loma britu mākslā gan kā starptautiski atzītam māksliniekam, gan arī kā cienītam pedagogam. No 1976. gada viņš pasniedza Karaliskajā mākslas koledžā, kur no 1986. līdz 1998. gadam bija gleznošanas profesors, bet pēc tam viņam tika piešķirts emeritētā profesora statuss. Viņš ir bijis vieslektors arī Glāzgovas Mākslas skolā. Viņa mākslas darbi ir atrodami nozīmīgākajās vadošo ārvalstu un Apvienotās Karalistes muzeju kolekcijās.

Marks Šagāls. Mirušās dvēseles

Marka Šagāla ilustrāciju cikls Nikolaja Gogoļa poēmai “Mirušās dvēseles” ir īpaša lappuse kā mākslinieka daiļradē, tā arī slavenās poēmas ilustrēšanā. 1923. gadā pēc pazīstamā grāmatu izdevēja un tirgotāja Ambruāza Volāra (Ambroise Vollard) pasūtījuma M. Šagāls uzsāka darbu pie “Mirušo dvēseļu” ilustrācijām. Jau 1926. gada sākumā oforta, sausās adatas un akvatintas tehnikā bija izpildītas 96 ilustrāciju lapas.

GEORGIJS PAČKORIJA. DZĪRES 7

Keramiķis Georgijs Pačkorija dzimis Tbilisi, Gruzijā. Beidzis Apolona Kutateladzes Mākslas akadēmijas Dekoratīvās keramikas un stikla fakultāti.

ELEONORA PASTARE. MEDITĀCIJAS

„Krāsaina diena un nakts, krāsaini gadalaiki. Sapņi un īstenība. Visam, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies, īpaši sīkumiem, kurus, iespējams, pamanām savādāk nekā citi vai kurus dažreiz it kā nepamanām nemaz, ir pietiekami liela nozīme ideju un radošu domu lidojumā.

Aleksandrs Dembo. UZDRĪKSTĒŠANĀS

“...situācijā, kad zini, ka pasaule ir pilna ar mākslu, uzdrīkstēšanās ir vienīgais, kas atliek... Galu galā kvalitāte mākslā izsaka visu.” (Aleksandrs Dembo) Aleksandra Dembo devums Latvijas mākslā un grafikas medija nostiprināšanā un jaunu formu meklējumos nav pārvērtējams. Mākslinieks, variējot formā, saturā un pārzinot grafikas tehniskos līdzekļus un to iespējas, ir nostiprinājis savu rokrakstu un ar savu darbu un paraugu audzēkņos attīstījis dzirksti nebaidīties uzdrošināties un lauzt robežas.

Barbara Gaile DEBESIS

Manas izstādes projekta idejas pamatā ir pētījums par to, kas ir tā aina vai skats, ko būtu redzējis pirmais cilvēks vai pirmatnējais cilvēks. Ņemot vērā ģeogrāfiskās un topogrāfiskās izmaiņas, kas notiek uz Zemes, meklēt nemainīgu, konstantu ainavu būtu maldīgi. Var uzskatīt, ka jūra būtu tā, kas nemainīgi saglabājusies cauri gadu tūkstošiem (tā uzskata Hirosi Sugimoto). Tam varētu piekrist, bet, ņemot vērā, ka ne visur uz zemes ir redzama un pieejama jūra un ne katrs cilvēks savā dzīvē redzējis jūru, vēlētos attīstīt šo meklējumu vēl precīzākā un reizē minimālistiskā sfērā. Noteikti gribētu apgalvot, ka debesis ir tā aina vai skats, ko agrīnais cilvēks ir redzējis tādā pat nemainīgā veidā, kā mēs tās šodien redzam.

OLGA RĒLA. BALTO LILIJU SAPNIS.

OLGA RĒLA – māksliniece, leļļu mākslas meistare, tēlniece, dizainere, vizuālās un lietišķās mākslas pasniedzēja; Eiropas leļļu izgatavotāju apvienības (VEP), Mākslas leļļu Kanādas asociācijas (CDAA), Nacionālā leļļu mākslinieku institūta (NIADA), Krievijas Mākslinieku Radošas savienības (TCXP) loceklis. Olga Rēla ir dzimusi 1967. gada 28. decembrī Daugavpilī, Latvijā. Kopš bērnības viņā zinājusi, ka kļūs par mākslinieci. Izglītību ieguvusi Rēzeknes (Latvija) Lietišķās mākslas vidusskolā. Vēlāk mācījusies Maskavas dizaina skolā (leļļu mākslas kursā) un, jau būdama pieredzējusi māksliniece, absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot bakalaura grādu mākslā. Tāpat viņa ir mācījusies arī dažādos mākslas un profesionālās pilnveides kursos.

Viktorija Valujeva NEPASTĀVĪBA

Kā parādīt to, kā nav? Kā attēlot laiku?   Šī doma acīmredzami parādās lietās, kuras skar laika zobs, jo sākotnēji tās ir jaunas, tīras un nekas neliecina par laika ietekmi uz tām – tieši tādā veidā atspoguļojas laika skaistums it visā. Tādējādi laiks parāda sevi uz jebkuras virsmas: uz ādas, veidojot grumbas, uz klintīm, veidojot ģeostruktūru, arhitektūrā, padarot sienas novecojošas. Lai uzsvērtu pārmaiņu procesu, es izmantoju abstraktu formu pēkšņās pārmaiņas, radot notikumu dinamiku. Pazūdot no audekla, tad it kā parādoties atkal, triepieni ilūzijas kombinējas vienā zemapziņas iespaidu virpulī. Tas ļauj attēlot neeksistējošo pārmaiņu laiku. Cenšoties parādīt jūtu mirklīgumu un emociju nepastāvību, stāstot par neaptveramām formām, es vēlreiz uzsveru apkārtnes pārejošo un nepastāvīgo. Jo tieši kombinējot dažādas faktūras, notiek apmaiņas mijiedarbība starp plaknēm, skatītājs tiek ievilkts emociju spēlē, kura liek domāt par laika nematerialitāti. Dažreiz emociju svārstīgums veido audekla slāņu vēsturi no pārliecinātiem otas triepieniem līdz apzināti plūstošām līnijām. Kurā brīdī glezna ir pabeigta – to nosaka mākslinieks. Paļaujoties uz prāta apziņu, veidojas distance starp bezapziņu un apzināto, tas arī dod iespēju redzēt, kur atspoguļojas laiks. Tādējādi, sekojot sevis izzināšanai un apzinot nepastāvību, tika radīta gleznu sērija. Iespaidu kaleidoskops un spēks par nepastāvību – tas dod iespēju domāt par pasaules sajūtu laikā un to, kā tā atspoguļojas ikviena dzīvē.