Arhīvs

1. STARPTAUTISKAIS FOTOGRĀFIJAS SIMPOZIJS

  Mūsdienu pasaulē fotogrāfija ir kļuvusi par vienu no pamanāmākajām sabiedrības kvalitātes zīmēm: attēla iegūšana vairs nav īpašas profesijas ekskluzīvās tiesības. Vizuālā komunikācija ir ieguvusi līdztiesību ar runātā un rakstītā vārdu, kam tradicionāli piederēja līdera statuss. Tas nozīmē arī to, ka ar pateikto vai piešķirto vārdu saistītā atbildība attiecas arī uz visiem vizuālo ziņu un tēlu radītājiem.

MĀRTIŅA BUCLERA VERTIKĀLE

19. un 20. gs. mija vēsturē ir iezīmēta ar jaunu atziņu izaicinājumiem un sociālo pārmaiņu izraisītām konfrontācijām. Fotogrāfija šo pārmaiņu procesā spēlēja pašas tolaik vēl neapjaustu, bet spēcīga fermenta ierosinātāja lomu. Tā piegādāja pasaulei jaunu pieredzi, kura, kā zināms, izraisa jaunu atziņu sekas. Mārtiņš Buclers viennozīmīgi ir redzamākā personība Latvijas profesionālās fotogrāfijas kvalitātes veidošanā 20. gs. sākumā. Viņa iniciatīvas būtiski paplašināja sava laika atstarotās gaismas satveršanas amatnieku profesijas nozīmību un šīs nodarbes iespēju izpratni. Šīs iniciatīvas viennozīmīgi skāra regulāras un sistēmiskas izglītības nepieciešamības apjēgumu. M. Buclers to centās īstenot praksē ar savas rīcības piemēru, uzņemoties speciālās literatūras tulkošanu, terminu latviskošanu un šo mācību vai derīgo padomu grāmatu izdošanu.

Baņuta Ancāne. PORTRETI

Portrets dažādos laikos ir bijis kopts un plaši pielietots tēlotājmākslas žanrs, kuru var uzskatīt arī par vienu no interesantākajiem veidiem, kā piesaistīt gan skatītāja, gan paša mākslinieka uzmanību. Neraugoties uz laikmetīgās mākslas spēku un ietekmi mākslā, nojaucot tiltus starp stiliem un žanriem, portrets tiek plaši pielietots mūsdienās – kā grafikā un glezniecībā, tā fotogrāfijā un video mākslā.

20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskās valodas izstāde UZ LIELĀS DZĪVES TRASES

  Latvijā arī padomju periodā tika radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde ”Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda” dod iespēju iepazīties ar 20. gs. 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – praktiski visās dekoratīvi lietišķās mākslas jomās dominējošais kļuva “lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress.

Juris Gagainis KUĢI PIESTĀJ DINABURGĀ

  Juris Gagainis KUĢI PIESTĀJ DINABURGĀ       Juris Gagainis ir izsmalcināti perfekts amatā, nerimstošs meklējumos, dzejisks iztēlē.   Juris Gagainis dzimis 1944. gada 26. septembrī Rīgā, kur abi ar dvīņumāsu tekstilmākslinieci Anitu Celmu auga kolorītā strādnieku rajonā pie dzelzceļa un “Russo-Balt” rūpnīcas. Šeit arī radās aizraušanās ar tehniku un spēja atklāt tās detaļu tēlainību. Senču amatnieku gars un mātes gudrie pamudinājumi palīdzēja attīstīties bērnu talantam. 

Jāņa Murovska izstāde NEIZPROTAMĀ ATTĀLUMA SAJŪTA

“Teksta vietā esmu par emocionāli sarakstītām nullītēm, punktiņiem un strīpiņām.” Muris “Cilvēks ir visu lietu mērs.” Protagors

Irina Ošleja KLERKOPOLĒ?

“Klerkopolis” jeb latviskotajā variantā - „Klerkopole”. Vārds „Klerkopolis” apvieno sevī vārdus „klerks” un polis, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „pilsēta”. Vārds „klerks” - kantorists, rakstvedis, sīks ierēdnis. Denotācija: Birokrātiskās sistēmas darbinieks strādā kādā administrācijas iestādē.

UPB mākslas kolekcijas izstāde CETURKSNIS

UPB holdings 2016. gadā atzīmē savas dibināšanas 25. gadskārtu. Tas ir gadsimta ceturksnis. UPB laikmetīgās mākslas darbu kolekcija izceļas ar vēlmi sniegt savu, personisku ieskatu tajā mākslas vērtību laukā, kas top tepat mums līdzās. Tā ir jauna kolekcija, kurai apritējis četrpadsmitais gads – kopš 2002. gada nogales, kad sāktas regulāras izstādes UPB biroja telpās Liepājā un iepirkti pirmie darbi.

Gundega Strautmane Mīlestības bezgalība

Gundega Strautmane ir studējusi tekstilu Berlīnes Mākslas Universitātes Eksperimentālā tekstila dizaina institūtā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņa strādā ar tekstila projektiem mākslas un eksperimentālā dizaina disciplīnās. Savos mākslas projektos Gundega izmanto Braila kodu un rada darbus, kuri ir uztverami, kā redzīgajiem tā arī neredzīgajiem un vājredzīgajiem izstādes apmeklētājiem.

Janušs Goļiks. Mana horizonta līnija

  Līnija, krāsa un simbols Golika grafikā. Januša Golika "īstās vietas" izstādē grafikas lapas pirmajā mirklī varēja likties kā plakāti. Kompozīciju plaknes centrā kārtotas skaidri definētas zīmes vai simboli uz tikpat plakātiski gludas virsmas signālsarkanā vai melnā krāsā. Stingri ierobežotā krāsu palete (sarkans, melns, balts) un plakātiski lakoniskā formas izteiksme še vedina uz asociācijām ar komercreklāmu un logotipu pasaules deklaratīvo uzstājību.