Arhīvs

LAURA GUOKE. LIETUVIEŠU CIEMĀ

Daudzu iespaidu pilnais ceļojums sākās 2015. gadā un turpinās līdz šim brīdim. Šī ceļojuma mērķis ir iemūžināt Ziemeļlietuvas ciemos dzīvojošus cilvēkus dažādās mākslinieciskās izpausmes formās. Viens no šī projekta mērķiem ir dot skatītājam iespēju ieraudzīt, kā mūsdienu pasaulē, kur valda spraiga virtuālā sociālā dzīvē, nebeidzamās dzīšanās pēc panākumiem un arvien nežēlīgāka konkurence, masu mediju radītie stereotipi par lauku cilvēkiem, kuri dzīvo nedaudz citādāku, mierīgāku dzīvi, ir visai maldinoši.

GEORGIJS PAČKORIJA. DZĪRES 7

Keramiķis Georgijs Pačkorija dzimis Tbilisi, Gruzijā. Beidzis Apolona Kutateladzes Mākslas akadēmijas Dekoratīvās keramikas un stikla fakultāti.

ELEONORA PASTARE. MEDITĀCIJAS

„Krāsaina diena un nakts, krāsaini gadalaiki. Sapņi un īstenība. Visam, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies, īpaši sīkumiem, kurus, iespējams, pamanām savādāk nekā citi vai kurus dažreiz it kā nepamanām nemaz, ir pietiekami liela nozīme ideju un radošu domu lidojumā.

Aleksandrs Dembo. UZDRĪKSTĒŠANĀS

“...situācijā, kad zini, ka pasaule ir pilna ar mākslu, uzdrīkstēšanās ir vienīgais, kas atliek... Galu galā kvalitāte mākslā izsaka visu.” (Aleksandrs Dembo) Aleksandra Dembo devums Latvijas mākslā un grafikas medija nostiprināšanā un jaunu formu meklējumos nav pārvērtējams. Mākslinieks, variējot formā, saturā un pārzinot grafikas tehniskos līdzekļus un to iespējas, ir nostiprinājis savu rokrakstu un ar savu darbu un paraugu audzēkņos attīstījis dzirksti nebaidīties uzdrošināties un lauzt robežas.

Barbara Gaile DEBESIS

Manas izstādes projekta idejas pamatā ir pētījums par to, kas ir tā aina vai skats, ko būtu redzējis pirmais cilvēks vai pirmatnējais cilvēks. Ņemot vērā ģeogrāfiskās un topogrāfiskās izmaiņas, kas notiek uz Zemes, meklēt nemainīgu, konstantu ainavu būtu maldīgi. Var uzskatīt, ka jūra būtu tā, kas nemainīgi saglabājusies cauri gadu tūkstošiem (tā uzskata Hirosi Sugimoto). Tam varētu piekrist, bet, ņemot vērā, ka ne visur uz zemes ir redzama un pieejama jūra un ne katrs cilvēks savā dzīvē redzējis jūru, vēlētos attīstīt šo meklējumu vēl precīzākā un reizē minimālistiskā sfērā. Noteikti gribētu apgalvot, ka debesis ir tā aina vai skats, ko agrīnais cilvēks ir redzējis tādā pat nemainīgā veidā, kā mēs tās šodien redzam.

OLGA RĒLA. BALTO LILIJU SAPNIS.

OLGA RĒLA – māksliniece, leļļu mākslas meistare, tēlniece, dizainere, vizuālās un lietišķās mākslas pasniedzēja; Eiropas leļļu izgatavotāju apvienības (VEP), Mākslas leļļu Kanādas asociācijas (CDAA), Nacionālā leļļu mākslinieku institūta (NIADA), Krievijas Mākslinieku Radošas savienības (TCXP) loceklis. Olga Rēla ir dzimusi 1967. gada 28. decembrī Daugavpilī, Latvijā. Kopš bērnības viņā zinājusi, ka kļūs par mākslinieci. Izglītību ieguvusi Rēzeknes (Latvija) Lietišķās mākslas vidusskolā. Vēlāk mācījusies Maskavas dizaina skolā (leļļu mākslas kursā) un, jau būdama pieredzējusi māksliniece, absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot bakalaura grādu mākslā. Tāpat viņa ir mācījusies arī dažādos mākslas un profesionālās pilnveides kursos.

Baņuta Ancāne. PORTRETI

Portrets dažādos laikos ir bijis kopts un plaši pielietots tēlotājmākslas žanrs, kuru var uzskatīt arī par vienu no interesantākajiem veidiem, kā piesaistīt gan skatītāja, gan paša mākslinieka uzmanību. Neraugoties uz laikmetīgās mākslas spēku un ietekmi mākslā, nojaucot tiltus starp stiliem un žanriem, portrets tiek plaši pielietots mūsdienās – kā grafikā un glezniecībā, tā fotogrāfijā un video mākslā.

Viktorija Valujeva NEPASTĀVĪBA

Kā parādīt to, kā nav? Kā attēlot laiku?   Šī doma acīmredzami parādās lietās, kuras skar laika zobs, jo sākotnēji tās ir jaunas, tīras un nekas neliecina par laika ietekmi uz tām – tieši tādā veidā atspoguļojas laika skaistums it visā. Tādējādi laiks parāda sevi uz jebkuras virsmas: uz ādas, veidojot grumbas, uz klintīm, veidojot ģeostruktūru, arhitektūrā, padarot sienas novecojošas. Lai uzsvērtu pārmaiņu procesu, es izmantoju abstraktu formu pēkšņās pārmaiņas, radot notikumu dinamiku. Pazūdot no audekla, tad it kā parādoties atkal, triepieni ilūzijas kombinējas vienā zemapziņas iespaidu virpulī. Tas ļauj attēlot neeksistējošo pārmaiņu laiku. Cenšoties parādīt jūtu mirklīgumu un emociju nepastāvību, stāstot par neaptveramām formām, es vēlreiz uzsveru apkārtnes pārejošo un nepastāvīgo. Jo tieši kombinējot dažādas faktūras, notiek apmaiņas mijiedarbība starp plaknēm, skatītājs tiek ievilkts emociju spēlē, kura liek domāt par laika nematerialitāti. Dažreiz emociju svārstīgums veido audekla slāņu vēsturi no pārliecinātiem otas triepieniem līdz apzināti plūstošām līnijām. Kurā brīdī glezna ir pabeigta – to nosaka mākslinieks. Paļaujoties uz prāta apziņu, veidojas distance starp bezapziņu un apzināto, tas arī dod iespēju redzēt, kur atspoguļojas laiks. Tādējādi, sekojot sevis izzināšanai un apzinot nepastāvību, tika radīta gleznu sērija. Iespaidu kaleidoskops un spēks par nepastāvību – tas dod iespēju domāt par pasaules sajūtu laikā un to, kā tā atspoguļojas ikviena dzīvē.

Tomass Fēnikss KUR IR IZEJA?

SEKTORS D Tomass Fēniks (īstajā vārdā Gatis Grasmanis, 1967-2006) savā īsajā mūžā radījis vairāk nekā 600 gleznu, kas lielākoties tapušas laikā no 2000. līdz 2004. gadam. Izstādei "Kur ir izeja" Marka Rotko mākslas centrā izraudzīta neliela daļa no darbiem, mākslinieka spilgtās formā un ekspresijā radītās galvu kompozīcijas.

UNTITLED. Latgales māksla

Ceturto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek Latgales mākslas izstāde, kurā piedalīties bija aicināti visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā – tāpēc izstāde ir bez nosaukuma.