Arhīvs

Neizsakāmais: jaunā vizuālā semantika

Šī izstāde aptver Rusudanas daiļradi no 2017. līdz 2018. gadam. Viņa glezno kopš sevi atceras. Mākslinieces audekli ir hromatiski atdzīvināti viņas dzīves apraksti, viņas sapņu izpausmes. No tiem staro viņas domas. Tajos vīd viņas pirmatnējo, satricinošo emociju pēdas. Rusudana ir piedalījusies 2015. gada Venēcijas mākslas biennālē, kā arī eksponējusi savus darbus vairākās personālizstādēs un grupu izstādēs Rietumvalstīs. Māksliniece dzīvo un strādā Gruzijā.

Saules pusē. Ulda Brieža laika liecības

Ulda Brieža fotogrāfiju arhīvs ir aptverams nevis skaitā, bet laikā. Viņa dokumentālista ceļš ir šķērsojis vairākas laika joslas – padomju laiku, atmodas laiku, 90. gadu juku laikus, mūsu laiku un vēl kaut ko prātam grūti aptveramu, ko gribas dēvēt par laika sabiezējumu Sibīrijā. Izstāde Daugavpils Marka Rotko centrā ir pagaidām plašākā Ulda Brieža darbu skate, kurā iepazīstama krietna daļa no vairāk nekā 50 gadu garumā viņa uzkrātajām laika liecībām.

Kas ir attēls? Dzīve un uztveres māksla

Petra Langsdorfa, Zigfrīds Lēmans, Svens Hofmans No piedzimšanas brīža līdz pat nāvei mūs ielenc attēli. Mūsu laiks ir attēlu laiks – gan kustīgu, gan nekustīgu. Sākot ar Platona šaubām par attēliem, kas top mums redzami, jautājums “Kas ir attēls?” ir nodarbinājis filozofu, mākslas vēsturnieku un citu domātāju prātus un turpina to darīt vēl joprojām. Vai, kā uzskatīja Kants, redzamie attēli ir mūsu prāta veidojums, vai arī, kā domāja Loks, prāts ir tikai balta lapa, uz kuras attēli atstāj savus nospiedumus? Kā raksta Haralds Klinke, “Vizuālā uztvere neiztiek bez domāšanas, un domāšana izmanto vizuālo tēlu galeriju. … Attēlu radīšana ir […] cilvēka esības pamats. Attēlu spēks neizriet no pašiem attēliem, bet gan no cilvēkiem, kas piešķir tiem jēgu.” (Mākslas teorija un vizuālā epistemoloģija, 2014: 5&6)

Tulpes

Jānis Salens Maijs Latvijā ir tulpju laiks. Krāšņie un krāsainie pavasara ziedi izceļas uz zaļo lapu fona un priecē cilvēkus ik gadu, arī šis gads nav izņēmums. Lai gan siltie laikapstākļi šogad nedaudz mainījuši tulpju ziedēšanas laiku, izstādē tomēr ir iespējams atgriezties laiciņu atpakaļ, it kā pagriežot atpakaļ laika ratu, lai vēlreiz priecājoties par tulpju skaistumu un sajustu to patīkamo smaržu.

II starptautiskais fotogrāfijas simpozijs

    Fotogrāfija ir unikāls saziņas instruments starp pazīstamajiem un nepazīstamajiem cilvēkiem. Vienmēr noderīga lai sazinātos pašam ar sevi.    Tā spēj savienot pārsteidzošo realitāti ar mūsu pieredzes tēliem.    Daugavpils ir gana liela lai 2. fotogrāfijas simpozija laikā tā dalībniekiem šīs vietas realitātes studijas būtu kļuvušas par piedzīvojumu. Tā ir gana maza lai katrs būtu paspējis šo piedzīvojumu sakārtot kāda viena pārliecinoša vizuālā vēstījuma teikumā.     Lai gaisma joprojām ir tur, kur fotogrāfi sastop tēla rašanos. Vilnis Auziņš

SASTAPŠANĀS AR DABAS KLUSĒŠANU

Šī izdevuma un akvareļu papīra baltajā izplatījumā, līdzās miniatūrajām porcelāna figūriņām, dabas elementu ieskauta slēpjas māksliniece Ieva Jurjāne. Ieva absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozari un pēdējo divdesmit gadu laikā sarīkojusi duci personālizstāžu, veidojusi žurnālu un bērnu grāmatu ilustrācijas, kā arī strādājusi pie vairākām animācijas filmām. Ievas vārds bieži dzirdams saistībā ar kino un operas pasauli. Ar scenogrāfiju un kostīmu veidošanu Ieva aizrāvusies jau kopš Akadēmijas beigšanas, un šo sfēru sastapšanās māksliniecei allaž nozīmējusi iespēju sevi realizēt gan grandioza, gan miniatūra formāta darbos.

VALENTĪNDIENA

Vizuāls stāsts no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas par šodienu un vakardienu šodienā. Vai mēs zinām kaut ko vairāk nekā varam zināt?

KERAMIKA

SANITA ĀBELĪTE ELĪNA TITĀNE Pilnmēness – tā savu izstādi raksturojušas divas izcilas mākslinieces – Elīna Titāne un Sanita Ābelīte. Pilnmēness bija laiks keramikas rezidencei, kuras ietvaros mākslinieces dzīvoja un strādāja Daugavpils cietoksnī. Katra Elīnas Titānes un Sanitas Ābelītes atgriešanās Daugavpilī sakrita ar pilnmēnesi, turklāt arī izstādes atklāšanā viņu mākslas darbi ir pilnmēness gaismas apspīdēti.

LATVIJAS LAIKMETĪGAIS AKVARELIS

Latvijas akvareļglezniecība kļūst aizvien komplicētāka. Mākslinieku emociju atveidojums ir bagātīgi niansēts, un te būtiska loma ir gleznieciskajai kultūrai. Izstādē eksponētie akvareļi pārstāv visus šī medija vēsturiskās attīstības gaitā izkristalizējušos centienus un meklējumus. Tādēļ ir grūti šīm parādībām noteikt stingras definīcijas. Te drīzāk jārunā par robežām no un līdz. No grafiskām līdz gleznieciskām īpašībām, no lirikas līdz ekspresīvi dramatiskām iezīmēm un tā joprojām. Tādējādi, laikmetīgā akvareļglezniecība nevar tikt raksturota ar jēdzieniem, kas iekļaujas noteiktu tehnisku paņēmienu stingrajos rāmjos. Te drīzāk ir pamats runāt par akvareļglezniecību kā atvērtu un iekļaujošu jēdzienu un par tās tehnisko paņēmienu kopumu ekspresīvu emociju atveidei.

Skatoties ārpus, skatoties iekšpus

Arnis Balčus, Ieva Balode, Ieva Epnere, Romāns Korovins, Līga Spunde, Alnis Stakle Skatoties ārpus, skatoties iekšpus   Izstāde “Skatoties ārpus, skatoties iekšpus” ir sešu Latvijas mākslinieku kopizstāde, kurā iekļautie darbi pievēršas skatīšanās un redzēšanas stāvokļiem. Mākslinieki savos darbos interesējas par pieredzes, atmiņas un aizmiršanas savstarpējām saiknēm, aplūkojot tās gan kā kolektīvu parādību, gan kā privātās dzīves daļu. Kaut arī izstādē iekļautie darbi ir balstīti realitātes un tās reprezentāciju izjautāšanā, autoru darbi ir arī izteikti introspektīvi. Respektīvi, tie pievēršas mākslinieka iekšējiem stāvokļiem, medija materialitātei, pašprezentācijas jautājumiem, identitātei un pašterapeitiskām mākslas praksēm.