Arhīvs

Ilgvara Zalāns “TILTI”

  Tilti, kas savieno un šķir, kas paver jaunas pasaules un jaunas iespējas saņemt drosmi un droši doties pie vēl nezināmā izzināšanas. Šis ir mākslinieka Ilgvara Zalāna pēdējo gadu dzīves stila raksturojums - prasme pārmest tiltu no rietumu dzīvesveida uz austrumiem, iedzīvināt tajā krastā ieraudzīto spilgto gaismu, krāsu prieku, neparastos vaibstus, faktūru raupjumu, pārmest tiltu skatītājam, lai dalītu pārdzīvotos mirkļus audeklos ietilpinātās izjūtās.

Leonīds Baulins “Variācijas”

  21.01.- 28.09.2014. DMRMC   Dzimis 1945. gada 25. maijā Vologdas apgabala Čerepovecā (Krievija). 1951. gadā ģimene pārcēlās uz Daugavpili. 1959.-1962. gadā L.Baulins mācījies Gorkijas mākslas koledžā Krievijā, interesējies par avangarda mākslu un krievu simbolistu darbiem. 1968. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Pēc LMA absolvēšanas 1973. gadā mākslinieks atgriezās Daugavpilī.1974.-1996. gadā viņš strādājis monumentālās glezniecības jomā, kā arī ēku interjeru noformēšanā. 1979.-1990. gadā darbojies kā Daugavpils Tautas teātra scenogrāfs, no 1979. gada -  Daugavpils Pedagoģiskā institūta mākslinieks.

Pēteris Martinsons “Keramika 1963-2013”

21.01.- 28.09.2014.  DMRMC Pēteris Martinsons (1931 – 2013) ir pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis. Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā viņa māksla un personība suģestējusi un iedvesmojusi dažādu paaudžu keramiķus gan Latvijā, gan ārvalstīs, viņa mākslas izcilību regulāri apliecinājuši panākumi starptautiskos konkursos, viņa personības starojuma laukā radoši uzlādējušies kolēģi darbnīcās un simpozijos, studenti, meistardarbnīcu dalībnieki un vienkārši ceļā satiktie. Pētera Martinsona personība ir daudzšķautņaina – pēc izglītības arhitekts, profesionāli nodarbojies ar alpīnismu, bijis pedagogs Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, veidojis scenogrāfiju Valmieras teātra izrādēm, filmējies vairākās kino lomās. Daudz ceļojis, galvenokārt, lai strādātu, taču vienmēr atgriezies savā zemē, par kuru vienmēr teicis – visskaistākā.

DMRMC Izstāde “Baltais”

DMRMC kolekcijas izstāde „BALTĀ” 20.12.2013. - 20.01.2014. balts  wit     white   أبيض ճերմակ   ağ  белы   zuri   সাদা  bijel  бял   bílý   hvid  לבן ווייַס  blanka puti   blanc   branco   λευκό   თეთრი સફેદ fararen   सफ़ेद dawb   wit    balts    bijel  valge   ọcha putih   bán   hvítt bianco 白   putih   funfun ಬಿಳಿ blanc  화이트  blan   белый ສີຂາວ album   balts baltas  бело putih   abjad   white  पांढरा   цагаан   सेतो  hvit   ਚਿੱਟਾ,   سفید    biały branco   alb    puti nga бео   biely bela   white  valkoinen blanco   nyeupe     ขาว   வெண்மையான   తెలుపు beyaz  білий   fehér   سفید weiß gwyn   trắng   white  vit     valge   ọcha putih   bán   hvítt   bianco 白   balts     wit   e bardhë   white  أبيض   ճերմակ   ağ  белы   zuri   putih   abjad   white  पांढरा   цагаан

Izstāde „Dziesma Daugavai”

   16.11.2013.- 20.01.2014.  DMRMC „Dziesma Daugavai” ir izstāde, kas veltīta Latvijas Republikas Proklamēšanas 95.gadadienai. Veidojot izstādi, mākslinieki tika aicināti piedalīties tajā ar tekstila un šķiedru mākslas miniatūrām, kuras būtu gan veltītas latviešu likteņupei Daugavai, gan arī tās iedvesmotas. Radot darbus, mākslinieki izmantoja visdažādākos tekstila un šķiedras materiālus, sākot ar tradicionālajiem materiāliem – linu, vilnu, kokvilnu – un beidzot ar dažādiem sintētiskajiem un dabas materiāliem. Arī materiālu apstrādes tehnikas tika pielietotas dažādas – izstādē aplūkojami austi un batikoti darbi, līmētās kolāžas, pinumi u.c. individuālās autortehnikas radīti darbi. Miniatūra kā mākslas darba žanrs ir visnotaļ sarežģīts uzdevums. Tas prasa no mākslinieka prasmi ierobežotā telpā līdzsvaroti vienot gan autora iecerēto koncepciju, gan pielietoto materiālu diktētās darba tehnikas iemaņas. Turklāt šajā gadījumā uzdevumu sarežģī arī Daugavas varenība, kura ir gan spēcīgas dabas stihijas iemiesojums, gan latviešu tautas kolektīvajā apziņā dziļi iesakņojies simboliskais tēls.

Eduards Pustovoitovs „SAPŅI.TURPINĀJUMS”

  Manās gleznās nav jāmeklē sižets. Tā nav. Ir tēli, kurus radījusi mana pasaules uztvere, emocionālie pārdzīvojumi.  Mani darbi veido mani, nevis es viņus.   E. Pustovoitovs    Eduards Pustovoitovs dzimis 1964. gadā Makejevkas pilsētā Ukrainā. Odesas teatrāli mākslinieciskajā institūtā viņš ieguvis butafora-noformētāja kvalifikāciju. Nepārvarama vēlme ceļot savulaik lika E. Pustovoitovam nonākt Latvijā un iestāties Rīgas jūrskolā, pēc kuras absolvēšanas Pustovoitovs strādājis par matrozi Latvijas kuģniecībā. 1993. gadā, nu jau būdams rīdzinieks, jaunais jūrnieks Eduards, pēc paša teiktā, nejauši nokļuva Nīderlandē un apmeklēja Amsterdamas Laikmetīgās mākslas muzeju, kur arī notikusi nākamā mākslinieka pirmā tikšanās ar pasaulslaveno, skandalozo spāņu sirreālistu S.Dalī, precīzāk – ar viņa darbiem.

Pjotrs Hudobčonoks „Daugavpils 20. gadsimta sākumā”

Pjotrs Hudobčonoks „Daugavpils 20. gadsimta sākumā” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Intro zāle No 2013. gada 16. novembra līdz 16. decembrim Pjotra Hudobčonoka darbi ar lieliem panākumiem bija eksponēti izstādēs daudzās valstīs: Krievijā, Polijā, Ukrainā, Somijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, ASV un citās valstīs. P. Hudobčonoka daiļrade ir seno tradīciju, jaunā satura un jaunās tehnikas sintēzes spilgts piemērs. Viens no viņa daiļrades avotiem ir tradicionālais krievu "luboks" (vienkāršots, folklorizēts krievu tautas tradicionālās mākslas paveids) ar savu spilgti izteiktu sižetisko līniju, humoru, specifisku tēlainību, sinkrētisku raksturu, kas sevī savieno attēlu un tekstu. Skulpturāli- sižetiskās kompozīcijas ir tradīciju un autora izteiksmes veidu tālākā attīstība. Tās vienlaicīgi ir tēlniecība un glezniecība, tās ir pilna apjoma attēlošanas šaurā vidē sarežģītā uzdevuma risinājums. Apjoms tiek veidots kā ar plastiskiem, tā arī ar glezniecības līdzekļiem. Mākslinieks izmanto sarežģītu kompozītu materiālu, kura pamatā ir kaolīns.

Juris Utāns “Flai- Ļetalka- Fly”

  Gleznotāja Jura Utāna izstādes nosaukumā “Flai- Ļetalka- Fly” ir ietverti vairāki vēstījuma līmeņi. Pirmkārt, tas ir  kalambūrs – vārdu spēle ar angļu – krievu vārdiem latviešu izloksnē, kas globalizācijas laikmetā tiek lietoti starptautiskā saziņas manierē un ir veltīti Utāna iemīļotam tēlam -  mušai, kura ir patstāvīgs viņa darbu “liriskais varonis”. Otrkārt, izteikumam ir simolisks saturs, jo kā domā pats autors: ”…mēs visi esam spējīgi lidot, būtība ir viena, tikai mūsu dvēseles un prāti ir ierobežoti un aizdomīgi”. Treškārt, izstādes nosaukuma intonācija precīzi atspoguļo Jura Utāna dzīves uztveres filozofiju – pakacināt sabiedrību ar vieglprātīgu intonāciju, kas neuzliek nekādu atbildību.

Salvadors Dalī

Salvadors Dalī (1904. gada 11. maijs – 1989. gada 23. janvāris) Spāņu izcelsmes gleznotājs, grafiķis, skulptors, režisors, rakstnieks – viens no slavenākajiem sirreālisma pārstāvjiem. Salvadors Dalī pirmām kārtām bija intelektuāls gleznotājs, kurš savos mākslas darbos skatītājiem rādīja savas teorijas un idejas. Viņaprāt, svarīgāk bija parādīt nevis to, ko redz cilvēka acs, bet gan to, ko viņš jūt, domā, pārdzīvo, iespējams, pašam pat neapzinoties. Izstādes mērķis ir palīdzēt skatītājam ieraudzīt un saprast, kā S. Dalī sev raksturīgajā īpatnējā mākslas valodā materializēja savas sirreālās idejas un uzskatus. Aiz acīmredzamā vienmēr ir noslēpts kaut kas neizsakāms tomēr, pēc mākslinieka domām, daudz svarīgāks par acīm saredzamo. Tieši šī mīklainība un noslēpumainība vilina skatītāju, liekot viņam aizdomāties par fundamentāliem eksistences jautājumiem. S. Dalī darbi skatītājam liek drīzāk „domāt” un „iztēloties” nevis tikai „redzēt”.

CIETOKŠŅA GRIEZUMS

  Cietokšņa griezums – metafora, kas reizē ir gan grafikas tehnikas parafrāze, gan arī 2. Latgales grafikas simpozija norises vietas – Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un Dinaburgas cietokšņa – filosofiskā interpretācija. Simpozijam notiekot iekš Dinaburgas cietokšņa aizsargvaļņiem, māksliniekiem tika radīti apstākļi, lai smeltos iedvesmu ievērojamākā Daugavpils kultūrvēsturiskā pieminekļa arhitektoniskajās formās un to radītajās noskaņās. Līdzīgi kā cietokšņa arhitekts, kurš piešķir reljefu ainavai un zemes virsmai, arī grafiķis savos darbos risina iztēles un reljefa attiecību problēmas. Cietoksnis ir atbilde uz agresiju, kas nāk no ārpasaules. Tā ir dabiska vēlme pasargāt ne vien cietokšņa iedzīvotājus, mantu u.c., bet arī saglabāt ilgstoši uzkrātas tradīcijas, pieredzi un identitāti. Arī mākslasdarbs ir sava veida nocietinājums, kurš vienlaikus spēj būt gan par atbildes reakciju uz samilzušām problēmām, gan par mākslinieka vēlmi pasargāt savu iekšējo pasauli un padarīt savus uzskatus par pastāvēt tiesīgiem.