Arhīvs

Alexander Rolof “Laika liecinieki”

  Aleksandrs Rolofs dzimis 1969. gadā Liepājā. Jau bērnības gados izrādīja lielu interesi par glezniecību. 1985.–1989. gadā mācījies Liepājas politehnikumā. 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Turpmākos savus dzīves gadus mākslinieks raksturo kā „intensīvu sevis meklēšanas laika posmu tēlotājmākslas jomā”. No 2008. līdz 2012. gadam studējis Bohumas Tēlotājmākslas un mākslas terapijas institūta Grafikas un glezniecības fakultātē. 2012.-2013. gadā apmeklēja prof. P. Zonenvenda (Sonnenwend) meistarklasi. A. Rolofs pastāvīgi piedalās izstādēs un ir sarīkojis arī vairākas personālizstādes.

Latgales reģiona mākslas skolu absolventu darbu izstāde

  Latgales reģiona mākslas skolu absolventu darbu izstāde ir sava veida atskaite par Latgales mākslas skolu veikumu un pienesumu savam novadam un reģionam, kā arī iespēja citiem novērtēt un apskatīt autora pirmo lielāko patstāvīgo darbu viņa mākslas karjeras sākumā. Latvijas kultūrā Latgales novads ir izsenis bagāts ar savām tradīcijām - katrā sētā vienmēr bija dzirdamas mūzikas skaņas, pazīstamas saimniecības priekšmetu darināšanas tradīcijas, rotājumu un sētas identitātes apzīmējumu (vietzīmju dizaina) izstrāde, reliģisko gleznu darināšanas kultūra. Viss tas ir veidojis Latgales vēsturi, kura papildina amatniecības un dizaina attīstības vēsture. Turpinot kultūrvēsturiskās tradīcijas, Latgale ienes savdabīgu skatījumu uz mūsdienu notikumiem un dabas, reliģijas atspoguļojumu kultūrā.

STADT!RAUM!KUNST

  2012. gada maijā Gerlicas (Görlitz)  administratīvais reģions rīkoja  starptautisko plenēru  STADT!RAUM!KUNST ar tēmu PILSĒTA!TELPA!MĀKSLA, kura saistīta ar Gerlicas pilsētas unikālo vēsturisko apbūvi. No kultūras vēstures viedokļa pilsēta ir ideāls kultūrvēsturisko vērtību kopums. Plenēra gaitā iedvesmu saviem mākslas darbiem Gerlicā smēlās mākslinieki no Vācijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Šveices un Čehijas.

Krievu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas 19. gs. beigas – 20. gs I puse

Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) pieder Baltijā lielākā krievu mākslas kolekcija. Iepriekšējo piecu gadu laikā muzeja kolekcijā esošie krievu mākslinieku darbi tika veiksmīgi eksponēti gan Latvijā, gan ārpus tās – Itālijā, Lietuvā, Igaunijā. Izstāde „Krievu glezniecība no LNMM kolekcijas. 19. gs. beigas – 20. gs. I puse” ir pirmais LNMM un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sadarbības projekts. Izstādē tiek demonstrēti 29 mākslinieku darbi. Daudzi no autoriem piederēja pie t.s. Sudraba laikmeta paaudzes. LNMM kolekcijā šo periodu bagātīgi pārstāv glezniecības šedevru meistari Īzaks Levitāns, Vasīlijs Surikovs, Nikolajs Rērihs, Kuzma Petrovs-Vodkins, Filips Maļavins, Īļja Maškovs u.c. Lielākā daļa no šo autoru darbiem tika eksponēta izstādē „Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930”, kura notika Mākslas muzejā „Rīgas birža” no 2012. gada 2. novembra līdz 2013. gada 20. janvārim.

Ilgvara Zalāns “TILTI”

  Tilti, kas savieno un šķir, kas paver jaunas pasaules un jaunas iespējas saņemt drosmi un droši doties pie vēl nezināmā izzināšanas. Šis ir mākslinieka Ilgvara Zalāna pēdējo gadu dzīves stila raksturojums - prasme pārmest tiltu no rietumu dzīvesveida uz austrumiem, iedzīvināt tajā krastā ieraudzīto spilgto gaismu, krāsu prieku, neparastos vaibstus, faktūru raupjumu, pārmest tiltu skatītājam, lai dalītu pārdzīvotos mirkļus audeklos ietilpinātās izjūtās.

Leonīds Baulins “Variācijas”

  21.01.- 28.09.2014. DMRMC   Dzimis 1945. gada 25. maijā Vologdas apgabala Čerepovecā (Krievija). 1951. gadā ģimene pārcēlās uz Daugavpili. 1959.-1962. gadā L.Baulins mācījies Gorkijas mākslas koledžā Krievijā, interesējies par avangarda mākslu un krievu simbolistu darbiem. 1968. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Pēc LMA absolvēšanas 1973. gadā mākslinieks atgriezās Daugavpilī.1974.-1996. gadā viņš strādājis monumentālās glezniecības jomā, kā arī ēku interjeru noformēšanā. 1979.-1990. gadā darbojies kā Daugavpils Tautas teātra scenogrāfs, no 1979. gada -  Daugavpils Pedagoģiskā institūta mākslinieks.

Pēteris Martinsons “Keramika 1963-2013”

21.01.- 28.09.2014.  DMRMC Pēteris Martinsons (1931 – 2013) ir pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis. Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā viņa māksla un personība suģestējusi un iedvesmojusi dažādu paaudžu keramiķus gan Latvijā, gan ārvalstīs, viņa mākslas izcilību regulāri apliecinājuši panākumi starptautiskos konkursos, viņa personības starojuma laukā radoši uzlādējušies kolēģi darbnīcās un simpozijos, studenti, meistardarbnīcu dalībnieki un vienkārši ceļā satiktie. Pētera Martinsona personība ir daudzšķautņaina – pēc izglītības arhitekts, profesionāli nodarbojies ar alpīnismu, bijis pedagogs Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, veidojis scenogrāfiju Valmieras teātra izrādēm, filmējies vairākās kino lomās. Daudz ceļojis, galvenokārt, lai strādātu, taču vienmēr atgriezies savā zemē, par kuru vienmēr teicis – visskaistākā.

DMRMC Izstāde “Baltais”

DMRMC kolekcijas izstāde „BALTĀ” 20.12.2013. - 20.01.2014. balts  wit     white   أبيض ճերմակ   ağ  белы   zuri   সাদা  bijel  бял   bílý   hvid  לבן ווייַס  blanka puti   blanc   branco   λευκό   თეთრი સફેદ fararen   सफ़ेद dawb   wit    balts    bijel  valge   ọcha putih   bán   hvítt bianco 白   putih   funfun ಬಿಳಿ blanc  화이트  blan   белый ສີຂາວ album   balts baltas  бело putih   abjad   white  पांढरा   цагаан   सेतो  hvit   ਚਿੱਟਾ,   سفید    biały branco   alb    puti nga бео   biely bela   white  valkoinen blanco   nyeupe     ขาว   வெண்மையான   తెలుపు beyaz  білий   fehér   سفید weiß gwyn   trắng   white  vit     valge   ọcha putih   bán   hvítt   bianco 白   balts     wit   e bardhë   white  أبيض   ճերմակ   ağ  белы   zuri   putih   abjad   white  पांढरा   цагаан

Izstāde „Dziesma Daugavai”

   16.11.2013.- 20.01.2014.  DMRMC „Dziesma Daugavai” ir izstāde, kas veltīta Latvijas Republikas Proklamēšanas 95.gadadienai. Veidojot izstādi, mākslinieki tika aicināti piedalīties tajā ar tekstila un šķiedru mākslas miniatūrām, kuras būtu gan veltītas latviešu likteņupei Daugavai, gan arī tās iedvesmotas. Radot darbus, mākslinieki izmantoja visdažādākos tekstila un šķiedras materiālus, sākot ar tradicionālajiem materiāliem – linu, vilnu, kokvilnu – un beidzot ar dažādiem sintētiskajiem un dabas materiāliem. Arī materiālu apstrādes tehnikas tika pielietotas dažādas – izstādē aplūkojami austi un batikoti darbi, līmētās kolāžas, pinumi u.c. individuālās autortehnikas radīti darbi. Miniatūra kā mākslas darba žanrs ir visnotaļ sarežģīts uzdevums. Tas prasa no mākslinieka prasmi ierobežotā telpā līdzsvaroti vienot gan autora iecerēto koncepciju, gan pielietoto materiālu diktētās darba tehnikas iemaņas. Turklāt šajā gadījumā uzdevumu sarežģī arī Daugavas varenība, kura ir gan spēcīgas dabas stihijas iemiesojums, gan latviešu tautas kolektīvajā apziņā dziļi iesakņojies simboliskais tēls.

Eduards Pustovoitovs „SAPŅI.TURPINĀJUMS”

  Manās gleznās nav jāmeklē sižets. Tā nav. Ir tēli, kurus radījusi mana pasaules uztvere, emocionālie pārdzīvojumi.  Mani darbi veido mani, nevis es viņus.   E. Pustovoitovs    Eduards Pustovoitovs dzimis 1964. gadā Makejevkas pilsētā Ukrainā. Odesas teatrāli mākslinieciskajā institūtā viņš ieguvis butafora-noformētāja kvalifikāciju. Nepārvarama vēlme ceļot savulaik lika E. Pustovoitovam nonākt Latvijā un iestāties Rīgas jūrskolā, pēc kuras absolvēšanas Pustovoitovs strādājis par matrozi Latvijas kuģniecībā. 1993. gadā, nu jau būdams rīdzinieks, jaunais jūrnieks Eduards, pēc paša teiktā, nejauši nokļuva Nīderlandē un apmeklēja Amsterdamas Laikmetīgās mākslas muzeju, kur arī notikusi nākamā mākslinieka pirmā tikšanās ar pasaulslaveno, skandalozo spāņu sirreālistu S.Dalī, precīzāk – ar viņa darbiem.