Arhīvs

ČETRAS IZSTĀDES – Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014)

"ČETRAS IZSTĀDES" Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014) Projektu ČETRAS IZSTĀDES veido četras atsevišķas personālizstādes. Mākslinieku biogrāfijas nepārprotami ir saistītas, jo viņi ir ģimenes locekļi, bet vienlaikus viņi ir pilnīgi patstāvīgi savos radošajos meklējumos. Tas arī uzskatāms par projekta lielāko izaicinājumu - gan ekspozīcijās, gan interpretācijās turēties drošā attāluma no ģimenes sentimenta, no Zariņu dzimtas sentimenta un pievērsties tikai mākslai. Vijas Zariņas "Portreti", Kaspara Zariņa "Simptomi", Paulas Zariņas "Apziņas" un Martas Zariņas-Ģelzes "Asaru kolekcija" ir patstāvīgi veidotas personālizstādes, katra ar savu, autora izvirzītu radošo uzdevumu un stāstu. Rīkot ČETRAS IZSTĀDES Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, neliekoties zinis par Marka Rotko mākslu, likās nepareizi. Tāpēc katras izstādes apraksts sākas ar kādu Markam Rotko veltītu citātu. Tomēr uzreiz jāsaka: izstāde nebūt necenšas savienot četrus māksliniekus ar Marku Rotko, tās uzdevums nav pierādīt neesošas ietekmes. Mākslas mērķi katram ČETRU IZSTĀŽU autoram ir savi un individuāli, taču mākslu var apspriest salīdzinājumā un kontekstos. Nevis paņēmieni, tēmas un stili, bet mākslas metafizika jeb tās gars ir teritorija, kura mākslai ir kopīga neatkarīgi no autora individuālajiem mērķiem. Šajā teritorijā veidojas pārsteidzoši saskares punkti, kurus skatītājiem parāda ČETRAS IZSTĀDES.

JURIJS DOJČS “BEIDZAMAIS FOLIO”

JURIJS DOJČS BEIDZAMAIS FOLIO   Nekādas svešzemju debesis mani nepasargāja, neviena svešinieka spārns neaizsedza manu seju. Es atrodos te kā liecinieks kopējam liktenim, kā izdzīvotājs tajā laikā, tajā vietā. Anna Ahmatova / Rekviēms 1935 – 1940. Jurijs Dojčs (Yuri Dojc) par savu izstādi: 1997. gada janvārī sava tēva bērēs es sastapu brīnišķīgu sievieti - Vajnorska kundzi. Viņa bija viena no tām tūkstoš vai vairāk meitenēm, kas 1942. gada sākumā iekāpa pirmajā vilcienā uz Aušvicu.  Tur viņa sabija trīs gadus un zaudēja pilnīgi visu ģimeni, izņemot brāli. Viņa man pastāstīja, ka ik dienu apmeklē mājās tos, kas tāpat kā viņa ir izdzīvojuši. Es palūdzu, vai varu viņu pavadīt šajās ikdienas gaitās. Viņa piekrita. Un tā es sāku fotografēt šos cilvēkus un pasauli, kurā tie dzīvoja. JURIJA DOJČA 30 BEIDZAMIE FOLIO

Riho Tomra “No diega līdz mākslai”

Riho Tomra (Igaunija) “No diega līdz mākslai” Pagājušā gadsimta beigās vācu mežģīņu adīšanā radās jauns virziens. Agrāk lietoto Tiroles un Bavārijas tautas tradīcijās sakņoto motīvu atkārtojumu vietā jaunā mode pieprasīja sarežģītākus rakstus. Par jaunās tehnikas kulmināciju uzskatāms dižā mežģīņu adīšanas meistara Herberta Riharda Nīblinga (Herbert Richard Niebling, 20.12.1903. - 15.05.1966.) radošais sniegums. Jau agrā jaunībā viņš iemācījās adīt un ar to nodarbojās visu dzīvi, attīstot savu tehniku līdz pilnībai. Ja tradicionālos rakstus adīja pēc atmiņas, tad šos sarežģītos musturus vajadzēja pierakstīt. Tādējādi Nīblinga raksti tika publicēti un popularizēti žurnālos, un amatieru adītāji sāka tos kopēt. Ap 1930. gadam meistars bija izveidojis vispārzināmu simbolu kopu, kas bija populāri un visiem pieejami. Pēc 2. Pasaules kara beigām viņš turpināja radīt adījumu rakstus, iedvesmojoties no sava dārza ziedu formām un struktūrām, kā arī no neparastiem augiem, kurus viņš bija savācis savos ceļojumos. Viņa paša adījumi aizgājuši mūžībā kopā ar viņu, taču simtiem viņa izstrādāto fantastisko rakstu iepriecina cilvēkus vēl šodien. Lielā Meistara 111. jubilejai tiek veltīta Rotko centrā rādītā igauņu mākslinieka Riho Tomras izstāde.

ALEKSANDRA ŠĻAHOVA “PĀREJAS”

ALEKSANDRA ŠĻAHOVA "PĀREJAS" Māksliniece un mākslas pedagoģe Aleksandra Šļahova ir personība, kas ar saviem darbiem, savu uzmanību, skaidrumu un gaišumu uzrunā ikvienu, aicinot sarunai un kopējam darbam. Spēka un smalkuma auklētos darbus, kuri radīti akvareļglezniecībā, ieskauj dekoratīvas, stilizētas un dabai pietuvinātas studijas. Akvareļos dominē Aleksandrai raksturīga krāsu tīrība, to kontrasts un harmonija, kas no idejas līdz rezultātam materiālā izlolots skrupulozi un pēctecīgi. Autore tver dabā un dzīvē kopumā vienkāršo, saskatot un transformējot tā vērtīgākās šķautnes, un atspoguļo uztverto formu mūsu skatieniem īpašā pietuvinājumā. Virkne darbu ir radīti noskaņas stilistikā, paužot savu personīgo attieksmi, jūtas, uzmanību par notiekošo, kas iekļaujas katrā no akvareļa slāņiem, veidojot kompozīciju sižetisko stāstu. Katrā darbā neizpaliek īpaša un uzreiz netverama filozofija. Mākslinieces akvareļi ir simboliski un reizē lakoniski magnēti, tie pievelk mūs visus un katru atsevišķi, saklausot, saredzot darba dziļumu un vienreizību.

Anita Nikuļceva “Četri gadalaiki”

Anita Nikuļceva Četri gadalaiki   Anita Nikuļceva Rīgas Arhitektūras un dizaina koledžā studējusi interjera dizainu, Daugavpils Universitātē ieguvusi bakalaura grādu datordizainā un maģistra grādu mākslā. Māksliniece regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārpus tās. Savos grafikas darbos Anita ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem, galvenokārt ar krāsu un formu, cenšas parādīt dažādos sapratnes līmeņus par lietām, procesiem un parādībām. Ciklā ČETRI GADALAIKI – divpadsmit grafikas darbos, katrs no kuriem atbilst vienam gada mēnesim – ir atspoguļota dabas noslēpuma apjausma, cilvēkam vērojot nepārtrauktu dabas ritumu. Šiem A. Nikuļcevas darbiem par iedvesmas avotu kalpo japāņu haikas ar apjomīgu filosofisko vēstījumu, kuras veido arī katra darba tēlu sistēmu, kā arī kompozicionālo un koloristisko risinājumu.

LNMM kolecijas izstāde “Boriss Bērziņš”

  Boriss Bērziņš – viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Mākslinieks dzimis 1930. gada 7. oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952. gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959. gadam – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu ”Plostnieki”  Eduarda Kalniņa vadībā. No  1955. gada piedalījās izstādēs, no 1961. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Jau 1963. gadā Bērziņš sāk strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā – vispirms par pasniedzēju vakara sagatavošanas kursos, vēlāk – Glezniecības katedrā. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988. gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā un allaž sekojis savu audzēkņu mākslas gaitām. Viņa darbnīca vienmēr bijusi atvērta radošām sarunām par mākslu, arī tad, kad veselības problēmas liedza pašam piedalīties notikumos. Māksliniekam bez profesora grāda Mākslas Akadēmijā bijuši piešķirti nozīmīgi apbalvojumi un tituli gan Latvijā, gan ārvalstīs. 1979. gadā bija liels notikums, kad viņš tika apbalvots ar 2. prēmiju Klīvlendas 4. starptautiskajā zīmējumu biennālē Midlsboro, Anglijā, bet 1983.gadā turpat notiekošajā 6. biennālē – 3. prēmiju. Bērziņš  1994. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997. gada – Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000. gadā saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Vaidotas Janulis “ATMIŅU KRĀTUVES”

ATMIŅU KRĀTUVES   Atmiņa nav informācijas glabātuve par lietu formām, nedz arī nemainīgu priekšstatu krātuve mūsu apziņā. Tā ir informācijas vākšanas, fiksēšanas un saglabāšanas forma. Mūsdienu sabiedrībā mākslas disciplīnu robežas sāk saplūst un trūkst žanrisku formu un veidu jauno koncepciju izteikšanai. Jaunie izteiksmes līdzekļi un tehnoloģijas dod iespēju paātrināt jaunrades izpausmes procesus un, vienlaicīgi, gan mudina meklēt jaunas mākslas telpas, gan ar citādu skatienu paraudzīties uz dažādām parādībām. Mākslinieki izmēģina literatūru, prozu, miksē dažādas mākslas formas. Šķiet, ka iesīkstējušām mākslas formām ir lemts mainīties, un tās to arī dara; tās izzūd, atjaunojas un integrējas. Ir sagatavots radošais pamats tam, lai rastos mākslas konceptuālās formas.

“Lietuvas Mākslas telpa”

  "Lietuvas Mākslas telpa" Māksla ir tieši saistīta ar telpu, kas to iekļauj un kas pakļaujas mākslas darbiem un mākslas procesiem. Bieži vien neredzama tā veido kādas ieliņas, kvartāla, pilsētas vai pat veselas valsts koptēlu. Mākslu nav iespējams aplūkot atsevišķi – tā caurauž arhitektūru, dizainu un citas sfēras, kas kopā veido mūs ieskaujošo pasauli. Māksla ir vēstures lieciniece un reizē arī veidotāja – būdama tieši vai pastarpināti saistīta ar politiskajām un sociālajām norisēm ikdienas dzīvē, tā spēj ne vien sniegt rezultatīvi objektīvu vērojumu no malas, bet arī ietekmēt notikumu gaitu, jo katrs individuālais radošuma manifests izriet no paša mākslinieka personības, un tas tieši iespaido kādas kultūras identitāti un tai piederošo vai patapināto telpu. Līdzīgi kā citās Austrumeiropas un post-padomju valstīs arī Lietuvā kultūras attīstība ir saistīta ar globāliem politikas un ekonomikas procesiem. Turklāt Lietuvas ģeogrāfiskais novietojums allaž sekmējis dažādu lielvalstu un kultūru ietekmi tās teritorijā – šādos apstākļos ir veidojusies un attīstījusies Lietuvas nacionālā māksla.

Starptautiskais tekstilmākslas simpozijs “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi)

  “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi) “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi) ir pirmais starptautiskais tekstilmākslas simpozijs, kas noticis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Simpozija mākslinieki tika aicināti radīt unikālas tekstilmākslas miniatūras, iedvesmu smeļoties Daugavpils cietokšņa arhitektūrā, tā atmosfērā un reljefā. Īpašā cietokšņa arhitektūra veido krāsu pasauli un neatkārtojamo atmosfēru Daugavas krastā, turklāt miniatūra kā mākslas darba žanrs ir visnotaļ sarežģīts uzdevums. Tas prasa no mākslinieka prasmi ierobežotā telpā līdzsvaroti vienot gan autora iecerēto koncepciju, gan pielietoto materiālu diktētās darba tehnikas iemaņas. Radot darbus, mākslinieki izmantoja visdažādākos tekstila un šķiedras materiālus, sākot ar tradicionālajiem materiāliem un beidzot ar dažādiem sintētiskajiem un dabas materiāliem.

STARPTAUTISKĀ REZIDENCE III LATGALES GRAFIKAS SIMPOZIJS

  STARPTAUTISKĀ REZIDENCE III LATGALES GRAFIKAS SIMPOZIJS 2014. GADA 7.–14. OKTOBRIS, DAUGAVPILS APTIEKĀRA PIEZĪMES Latgales grafikas simpozijs ir kā tikšanās, diskusija un radošs darbs Latgales kultūras telpā, kas vienoja līdzīgi un atšķirīgi domājošos un strādājošos Latvijas un ārvalstu grafiķus un citu mediju māksliniekus, kuru mākslas izpausmes forma ir grafika. Aptiekāra piezīmes ir vienojoša tēma III Latgale grafikas simpozija noslēguma izstādei. Tā kā izcilā abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko tēvs Jakobs Rotkovičs bija Dvinskas aptiekārs, ir tikai likumsakarīgi, ka aptiekas un aptiekāra tēma tiek šķetināta šī gada grafikas rezidencē, veidojot tiešu saikni tradīciju pārmantojamībā un ilgtspējībā. 2014. gada rezidentiem no piecām valstīm - Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Serbijas - bija iespēja sajust un nojaust Daugavpils vidi un tās norises, dinamiku un mainību gadsimtu griežos, pievēršoties aptiekāra dzīves, sajūtu, noskaņas un nozīmes traktējumiem „piezīmju” formātā.