Arhīvs

ZAIGA PUTRĀMA SAULES SATIEKAS

ZAIGA PUTRĀMA SAULES SATIEKAS “Mani vienmēr ir interesējuši mākslas uztveres noslēpumi un kaitinājusi sabiedrības neiecietība un neizpratne. Tādēļ gan savā pedagoģiskajā darbā kā kompozīcijas pasniedzējai RTU Arhitektūras fakultātē (5 gadi), gan psiholoģijas studiju un izaugsmes trenera specialitātes apguvē (6 gadi) esmu meklējusi veidus, kā vienkārši un ar cieņu paplašināt apzinātību un izpratni, šajā gadījumā, mākslas izpratni.” (Z. Putrāma). 

“ PINGPONGS. IDEJU SASPĒLE ” Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, rosina atcerēties vai no jauna ieraudzīt 20. gs. 2. pusē tapušos mākslas darbus, kuri izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” parāda tā laika sacensību garu mākslas dzīvē. 

Eva Aruta REALITĀTE

Eva Aruta – māksliniece, rakstniece, žurnāliste, vairāku dokumentālo filmu autore. Dzimusi Gjumri pilsētā (Armēnija). Mākslu studējusi Erevānas Valsts mākslas akadēmijā (Armēnija). Patlaban dzīvo un strādā Drēzdenē (Vācija).

VIKTORIJAS LAIKMETA MODES ŠARMS Aleksandra Vasiļjeva kolekcija

 Jau otro reizi veiksmīgas sadarbības rezultātā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā izstādi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Šī izstāde ir unikāls projekts ar augstu māksliniecisku un kulturālu vērtību. Pirmo reizi Austrumlatvijā ir apskatāmi autentiski karalienes Viktorijas (1837-1901) laikmeta tērpi, kas spilgti iezīmē tā laika kultūras vidi un modes tendences.

Sapņu un fantāziju pasaules Starptautiskas mākslinieku grupas izstāde

Kuratori: Nour Nouri, Māris Čačka … …………………………………………………………………………………………………………… Kuratoru komentārs Mēs visi sapņojam – no bērnības līdz mūža norietam. Sapņi jau no antīkās pasaules laikiem ir bijuši interpretāciju objekti. Sapņu skaidrošanas tēmai ir veltīti daudzi viduslaiku manuskripti, bet Freids sapņiem piešķīra milzīgu nozīmi cilvēka psiholoģijas izpētē. Būtībā mēs sapņojam gan miegā, gan nomodā, un tajā brīdī mūsu zemapziņas aisbergs iznirst no psihes dzīlēm. Pavisam vienkāršoti fantāziju var definēt kā radošo iztēli. Lai gan mēs parasti domājam, ka robežlīnija starp miegu un nomodu ir skaidri iezīmēta, patiesībā tā nav. Kaut kādā mistiskā veidā mākslas darbos allaž klātesoša ir zemapziņa. Sapņos mēs nonākam tuvāk patiesībai, jo mūsu dvēseles stāvoklis “paceļas” augstākā esības līmenī.

IV Starptautiskajam Latgales grafikas simpozijs

Šogad Latgales grafikas simpozijs Daugavpilī notiek jau piekto reizi, un tas noteikti var tikt pilnvērtīgi dēvēts par izdevušos un vērtīgu grafikas medija tradīciju reģionā. Piecu gadu laikā simpozijs ir bijis ražīga augsne mākslinieku diskusijām un radošajam darbam Latgales kultūras telpā, vienojot līdzīgi un atšķirīgi domājošos un strādājošos Latvijas un ārvalstu grafiķus.

“ Mark Rothko 2016 ”12. starptautiska simpozija izstāde TRĪS

Atklājot jau 12. starptautisko simpoziju “Mark Rothko 2016”, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs sadarbībā ar viesnīcu “Park Hotel Latgola” organizē trīs mākslinieku – starptautiskā simpozija “Mark Rothko 2014” dalībnieku – izstādi.

III STARPTAUTISKAIS TEKSTILMĀKSLAS SIMPOZIJS

Rotko centrs trešo reizi ir sarīkojis starptautisko tekstilmākslas simpoziju, veicinot šī mākslas virziena attīstību reģionā, ļaujot satikties un kopā strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu tekstila un šķiedru mākslas pārstāvjiem.

ANDREJS GORGOTS. SIEVIETE LAIKĀ

Andrejs Gorgots dzimis 1951. gada 19. oktobrī Omskā (Krievijā). Zīmēt sāka vēl agrā bērnībā. Būdams skolnieks, viņš apmeklēja tēlotājmākslas studiju, vēlāk – Omskas bērnu mākslas skolu. 1974. gadā pabeidza Sverdlovskas mākslas skolu Krievijā un ieguva profesionālo mākslinieka izglītību. Darba gaitas uzsāka Omskas Mākslas fondā, kur nodarbojās ar pilsētas noformēšanu: radīja plakātus, dekoratīvus panno, apgleznoja sienas, izstrādāja sabiedrisko telpu interjera dizainu utt. Bet visu brīvo laiku veltīja mīļākajai nodarbībai – stājglezniecībai un grafikai.

TADEUŠS LAPINSKIS ” MĀKSLAS KĀ DZĪVESVEIDS “

Tadeušs Lapiņskis Mūsu apmeklētājus sagaida tikšanās ar apbrīnojamu poļu mākslinieku, kura māksla ir ievērojama ne tikai viņa dzimtenē, bet arī visa Pasaulē. Viņa izstādes ar uzviju tika pieņemtas dažādās Pasaules valstīs – par viņa atzīšanu liecina neskaitāmās publikācijas un apbalvojumi. Prezidenta R.Reigana laikā par kultūras mantojuma saglabāšanu, kalendārā pat tika ieviesta īpašā Lapiņska diena. Viņš ir arī tēlotājmākslas goda Doktors vairākās mākslas akadēmijās. Kembridžas Universitātes starptautiskais Biogrāfijas centrs piešķīra Lapiņskim 21.gadsimta Izcilas personības titulu.