Arhīvs

Latgales reģiona mākslas konkursa izstāde Klusuma un tukšuma formas  

Klusuma un tukšuma formas Šīs mūsu kārtējās izstādes – reģionālās mākslas projekta – tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizējam mēs – Marka Rotko vārdā nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums – divi pamatjēdzieni, kam bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradei, it īpaši viņa klasiskajiem darbiem. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to salīdzināja ar “radošu klusumu, apelēdams pie budisma filozofijas, kurā tukšumam piemīt potenciāls: jo viss šajā pasaulē notiek vai “materializējas” no “nekurienes” un viss aiziet “nekurienē”.

Linda Zīvere KLUSUMĀ

LINDA ZĪVERE KLUSUMĀ "Ļauj klusumam aizvest tevi līdz dzīves būtībai."                                                                         /Rumi/ “Savā ceļā esmu bijusi ļoti veiksmīga satikt burvīgas būtnes, skolotājus, grāmatas, notikumus, kuri ir palīdzējuši PATIESĪBAS meklējumos. Šis meklējumu ceļš ir bijis un joprojām ir ļoti piesātināts un skaists. Tā kā es to nespeju ietērpt vārdos, lai padalītos, izmantoju savu spēcīgāko un, tai pašā laikā, niansētāko izteiksmes līdzekli- glezniecību” - tā Linda Zīvere.

ĒRINA LOULORA ONOMATOPOĒZE

Ērina Loulora /Erin Lawlor/ gleznas veido lielos triepienos, kas līkloču viļņiem klāj viņas gleznas virsmas. Viņas triepieni plūst; formas ir dabiskas kā ūdenskritums vai viļņi, kas veļas līdz ar straumi. Louloras gleznošanas manierei piemīt matērija un piesātinātu krāsu un blīvuma radīta klātbūtnes sajūta. Lielos krāsu triepienus māksliniece klāj uz mitra gruntējuma. Gleznas veido slapji triepieni; viņa glezno ar slapju uz slapja. Viņas triepieni saplūst ar audekla gruntējumu, katru krāsas klājumu izpildot ar skaidri apzinātu kustību.

Ingūna Levša OTRPUS

Izstādes „ Otrpus ” centrā ir tēli, vide un motīvi, kas māksliniecei šķiet svarīgi viņas personības veidotāji, piemēram, vairākkārt dažādos kontekstos tiek variēts mežs, koku zaru mudžeklis, kas simetriski izkārtots kā totēma stabs, tāpat arī mākslinieces un viņas vīra silueti, kas ir ieausti starp tādiem dabas elementiem kā sēnes, jūra un ūdens ziedēšana. Ingūna Levša strādā žakarda tehnikā, aužot digitālos gobelēnus, kas ļauj veidot komplicētas kompozīcijas, atsaucoties un vairāk iekļaujot tajās apkārtējo realitāti.

Stasys Eidrigevičius Saknes un zari

Zīmējumus izstādei " Saknes un zari " es izvēlējos pats pēc principa – KURUS? Meklējot atbildi uz jautājumu KĀPĒC? Visu laiku konsultēdamies ar savu dēlu Ignāciju, jautādams viņam – VAI ŠIS DER? VAI PIEKRĪTI?

SAULES SKOLA NO ETNOFRĀFIJAS LĪDZ DIZAINAM

Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “ Saules skola ” vēsture aizsākās 1917. gadā, kad pēc kultūras veicināšanas biedrības “Saule” iniciatīvas pilsētā atklāja šūšanas un rokdarbu kursus. 20. gadsimta divdesmito sākumā tā jau bija rokdarbu skola, kurai 1927. gadā tika piešķirts sieviešu arodskolas statuss.

Ieva Nagliņa ATMESTIE

Atsakoties jeb, kā saka, “atmetot lieko”, mēs iegūstam ko vērtīgāku un atskārstam, ka varam iet tālāk jau citā kvalitātē. No otras puses, “atmestie” ir arī cilvēki, no kuriem apzināti vai neapzināti novēršamies, izstumjam no sabiedrības vai uzskatām par “nekam nederīgiem”. Vai mēs ar to kaut ko iegūstam?

GRAFIKA

Latvijas laikmetīgās grafikas izstāde turpina Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu sēriju, kas sākās ar Latvijas laikmetīgās glezniecības autoru izlasi, turpinājās ar keramiku, bet tagad tiek prezentēti seši Latvijas laikmetīgās grafikas pārstāvji. Tās ir spilgtas un atšķirīgas personības, kas parāda grafikas specifisko smeķi un uzdod jautājumu par grafikas robežām. Viņu vidū ir gan vecmeistari un autori, kas jau sevi mākslā ir pierādījuši, gan  pavisam jauni mākslinieki.

Patriks Peltjē ATDZIMŠANA

Zīmējot uz savas alas sienām, senais cilvēks noteikti vēlējās ar to paust kaut ko daudz dziļāku un noslēpumaināku, nekā vienkāršu vēlmi izdaiļot savu apkārtni: viņš runāja ar Dabu. Šajos gleznojumos, kas tapuši pirms Glezniecības parādīšanās, starp Pasauli un mākslinieku jau toreiz veidojās zināms dialogs. Un tas sniedza prieku un gandarījumu.

Signe Vanadziņa Kurš gadalaiks?

Kā košs, kontrastains, spraigs triepiens lielākos un mazākos laukumos eksplodē Signes Vanadziņas rokraksta pieskāriens audeklam. Tas ļauj pat pelēkai dienai iemirdzēties ar kāda šķietami sīka, bet optimistisku noti rosinoša tēla, reizēm tikai triepiena vai krāsu laukuma klātbūtni kompozīcijā.