Valda Mežbārde “KRASTS”
Valda Mežbārde “KRASTS”
„Krasts ir mana horizontāle, mani iedomu un reālie horizonti ar akmeņiem kā kūstošām salām. Tā ir vieta, kur es varu nokļūt bezgalībā, atraujoties no savas realitātes.”
Valda Mežbārde
Daugavpiliete Valda Mežbārde dzimusi 1946. gadā Rīgā. Bērnībā viņa daudz un aizrautīgi zīmējusi, lasījusi. Vēlāk mākslu studējusi J. Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. 20. gadsimta 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā strādājusi par fotogrāfu Latvijas Mākslas muzejā, kur radusies iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku oriģināldarbiem, izstāžu organizēšanu un mākslas cilvēku pasauli. Daugavpilī māksliniece ieradās 1973. gadā. Tas bija laiks, kad šurp dzīvot un strādāt ieradās daudzi jaunie mākslinieki. Vēlāk daudzi no viņiem pilsētu atstāja, bet Valdas darbs visu laiku ir saistīts ar Daugavpili un pilsētas mākslas dzīvi. 1974. gadā Valda Mežbārde tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā, un ar savu līdzdalību tolaik būtiski aktivizēja Daugavpils mākslinieku dzīvi. Viņa bija arī viena no Mākslas dienu norišu veidotājām Latgalē. Piedalījusies glezniecības plenēros, intensīvi un daudz gleznojusi, izmēģinājusi roku arī lielformāta un monumentālajos sienu gleznojumos. Izstādēs Valda Mežbārde piedalās kopš 1969. gada. Māksliniece sarīkoja vairāk nekā 15 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Izstādē „Krasts” māksliniece Valda Mežbārde rāda skatītājiem savu jaunāko veikumu. Krasts un horizonts vienmēr tematiski bija māksliniecei tuvi tēli un arī iedvesmas avoti, pie kuriem viņa atgriežas aizvien no jauna. Tie semantiski sasaucas arī ar Valdas Mežbārdes māksliniecisko rokrakstu – viņas audekliem raksturīga izteiksmīga kompozicionālā uzbūve un racionāla, reizēm pat nedaudz skopa attieksme pret krāsu. Mākslinieces gleznas arī vizuāli atgādina krastu, kurā vēja brāzmas ir aizpūtušas visu lieko, atstājot vien pamatu pārdomām.
