Arhīvs

Sigurda Vīdzirkstes kibernētiskā glezniecība

"MELNĀ SAULE - SIGURDS VĪDZIRKSTE – ŅUJORKAS AVANGARDISTS".     Man nav tieksmes piešķirt lielu vērtību vārdiem. Ar vārdu veidotie darbi ir vienīgi izrāde (performance), nevis radīšana. Tie ir ierobežoti. Tie ir atspīdumi no tiešas uztveres. Es drīzāk vērtēju darbus, kas rodas tiešā darba procesā. Gleznošanai jānotiek tieši fiziskajā pasaulē.   Pirmajai radošai idejai nav formas. Tā ir tīra esence, kas pati sevī nesatur izteiksmes līdzekļus. Bet tad ir otra radīta idejas stadija ar formu un izvērsumu, ko var izteikt simbolos. Pati par sevi tā nav radoša, bet tai piemīt magnētiska pievilcība un gaisotne, kas ir piemērota tālākai jaunu ideju attīstībai.

Vižikovskis un citi – poļu fotogrāfu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā

Vižikovskis un citi – poļu fotogrāfu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā   Izstādē „Vižikovskis un citi – poļu fotogrāfu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā” aplūkojamas vairāk kā 100 veselu gadsimtu veci fotouzņēmumi. Tie ir darbi, kurus 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē radījuši poļu fotogrāfi, kuri dzīvojuši un strādājuši pašreizējās Latvijas teritorijā. Izstādē būs apskatāmi Leonarda Vižikovska, Juzefa Kovaļevska, Vladimira Maļinovska, Boļeslava Talat-Kelpša, Leona Bečaļa, Alfonsa Oboleviča un citu poļu izcelsmes fotogrāfu darbi, kas tapuši Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī un Jelgavā laikā no 1869. līdz 1940. g. Poļu fotogrāfi bija tā laika radošie gari, mākslinieki, kuri izmantoja jaunas fotografēšanas tehnikas, jaunu apgaismojumu un kompozīcijas. Viņu darbi bija moderni un bieži vien arī inovatīvi. Šī izstāde ir Polijas vēstniecības Latvijā un Koka ēku renovācijas centra ''Koka Rīga'' direktora Vladimira Eihenbauma kopīgs projekts. Fotogrāfijas nāk no Vladimira Eihenbauma, Jura Beinaroviča, kā arī Leonarda Vižikovska, Boļeslava Talata-Kelpša un Leona Bečaļa pēcteču privātajiem arhīviem.

Haoss – Kosmoss – Labirints KAROLS KARVOVSKIS ROMANS BORAVSKIS PŠEMISLAVS KARVOVSKIS

Haoss – Kosmoss – Labirints  KAROLS KARVOVSKIS ROMANS BORAVSKIS PŠEMISLAVS KARVOVSKIS Abstrakcionisms – abstrahēšanās no lietu attēlojuma, haosa redzamās, kā arī neredzamās garīgās pasaules attēlojums. Kopējais abstrakto mākslinieku darbos ir viņu meklējumi, tas ir arhetipisks, tas sakārto nekārtību. Tomēr varam pieņemt, un šī doma rada patiesu prieku, ka aiz šīs nekārtības slēpjas ģeometrijas jēga, proti, sagraujot iespēju skaidri redzēt notikumu virkni, tomēr var uziet noteiktas kārtības regularitāti. Mūžīgo, mākslinieku, intuīciju šajā jautājumā, apliecina mūsdienu zinātne, un tā ir Benuā Madelbrota līdzības teorija (ģeometrijas fraktāļu teorija), kā arī E.N. Lorensa meteoroloģijas teorija, kurā haosu definē, kā sfēru ar „acīmredzami nejaušām un neprognozējamām „rīcībām””, un tai pat laikā „eksistējošu saskaņā ar precīzi noteiktiem un bieži vien viegli paredzamiem likumiem.” Mākslā nav neitrālu formu, „nevainīgu”, izvilktu no jebkāda veida semantikas, tādējādi burtiski to uztverot un ņemot vērā 'abstraktā' pielietojumu ikdienā, nav arī abstraktu formu. Šo domu jau diezgan neapšaubāmi uzsvēra V. Kandinskis savā darbā „Par garīgumu mākslā” (1912). Šo domu uztvēra arī Marks Rotko, viņš teica: „Es neesmu abstrakcionists (..). Mani interesē tikai cilvēku pamatemociju paušana.”

Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde “KLAUNĀDE”

Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde "KLAUNĀDE"   Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ik pavasari rīko tradicionālu Latgales reģiona mākslas dienu izstādi, kurā piedalās dažādu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Šīgada izstādes tēma ir „Klaunāde”. Tā ļauj katram māksliniekam iejusties klauna tēlā vai arī savos darbos saskatīt ar šai tēmai tuvas ārējās un iekšējās izpausmes, tādējādi padarot izstādi par spilgtu un krāsainu, emocionālu un brīvdomīgu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. „Klaunāde”, kas šoreiz jāsaprot kā reģiona mākslinieku izstāde, ir daļa no cirka uzveduma – klaunu priekšnesums, kas balstās bufonādē un groteskā, kam raksturīgi pārspīlējumi,  asi un negaidīti kontrasti. Māksliniekiem šoreiz tika piedāvāta unikāla iespēja iejusties klauna lomā, kas ir viena no senākajām, vissarežģītākajām un universālajām aktiermākslas izpausmēm. Kā zināms, Senajā Ēģiptē klauniem tika piedēvētas terapeitiskās funkcijas: pildot reizē gan klauna, gan priestera amatus, šīs profesijas pārstāvji sabiedrībā uzņēmās sociālo un psiholoģisko jomu regulējošu lomu. Šai kontekstā būtiski atzīmēt arī faktu, ka Daugavpils ir ne vien pasaulslavenu mākslinieku dzimtene, bet arī „klaunu zeme” – 1900. gadā Daugavpilī piedzima aktieris un izgudrotājs Nikolajs Poļakovs, kas ir pasaulslavenā Coco the Clown jeb klauna Koko (vairāk zināms, kā cirka klauns ar pīrāgiem) izgudrotājs. Vislielāko popularitāti klauna tēls ieguva 20. gadsimta vidū Lielbritānijā.

Eleonoras Pastare “VAKARA MEDITĀCIJAS”

  Eleonoras Pastare "VAKARA MEDITĀCIJAS" „Krāsaina diena un nakts, krāsaini gadalaiki. Sapņi un īstenība. Visam, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies, īpaši sīkumiem, kurus, iespējams, pamanām savādāk nekā citi vai kurus dažreiz it kā nepamanām nemaz, ir pietiekami liela nozīme ideju un radošu domu lidojumā. Dabas mainīgums un pastāvīgums ir nebeidzams iedvesmas avots, tas ir pamatu pamats radošajam darbam jeb brīvajam sapņu lidojumam. Un, ja kādu no šiem sapņiem izdodas materializēt, rodas vēlme dalīties tajā ar citiem.” Eleonora Pastare Māksliniece Eleonora Pastare ir Daugavpilī dzimusī līvāniete, kurai 2015. gads aizrit „100” zīmē, summējot dzīves un radošā darba jubilejas. Eleonara piedzima 1954. gadā, 1974. gadā absolvēja Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 2007. gadā Daugavpils universitātē ieguva maģistra grādu mākslā. Kopš 1977. gada māksliniece piedalās izstādēs un citos mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs. Eloenorai Pastarei ir liela pieredze pedagoģiskajā darbā: vairāk nekā divdesmit gadu māksliniece „iepazīst keramikas pasauli” kopā ar bērniem.

Valda Mežbārde “KRASTS”

  Valda Mežbārde "KRASTS" „Krasts ir mana horizontāle, mani iedomu un reālie horizonti ar akmeņiem kā kūstošām salām. Tā ir vieta, kur es varu nokļūt bezgalībā, atraujoties no savas realitātes.” Valda Mežbārde Daugavpiliete Valda Mežbārde dzimusi 1946. gadā Rīgā. Bērnībā viņa daudz un aizrautīgi zīmējusi, lasījusi. Vēlāk mākslu studējusi J. Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. 20. gadsimta 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā strādājusi par fotogrāfu Latvijas Mākslas muzejā, kur radusies iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku oriģināldarbiem, izstāžu organizēšanu un mākslas cilvēku pasauli. Daugavpilī māksliniece ieradās 1973. gadā. Tas bija laiks, kad šurp dzīvot un strādāt ieradās daudzi jaunie mākslinieki. Vēlāk daudzi no viņiem pilsētu atstāja, bet Valdas darbs visu laiku ir saistīts ar Daugavpili un pilsētas mākslas dzīvi. 1974. gadā Valda Mežbārde tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā, un ar savu līdzdalību tolaik būtiski aktivizēja Daugavpils mākslinieku dzīvi. Viņa bija arī viena no Mākslas dienu norišu veidotājām Latgalē. Piedalījusies glezniecības plenēros, intensīvi un daudz gleznojusi, izmēģinājusi roku arī lielformāta un monumentālajos sienu gleznojumos. Izstādēs Valda Mežbārde piedalās kopš 1969. gada. Māksliniece sarīkoja vairāk nekā 15 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”

Krāsainās iedomas Valerijans Dadžāns dzimis 1932. gada 11. februārī Abrenes apriņķa Viļakas pagastā, miris 2012. gada 25. martā Jelgavā. 1953. gadā beidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. Kopš 1953. gada strādājis par pedagogu Atašienas vidusskolā, Vircavas vidusskolā, Jelgavas internātskolā, Juglas sanatorijā – meža skolā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks bijušajā Revolūcijas muzejā (tagad - Latvijas Kara muzejs). Glezniecību apguvis pašmācības ceļā un privāti. Nodarbojies ar metālkalšanu. Veidojis skatuves noformējumu Jelgavas mūzikas skolā. Izstādēs piedalījās no 1965. gada. Personālizstādes galerijā „Jāņa sēta”, Rīgā (1993), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1993, 2002), J. Čakstes muzejā „Auči” (2000, 2001, 2002), Štutgartē, Vācijā (1994), Nešvilas galerijā, ASV (2002). Piemiņas izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un galerijā „Antonija”, Rīgā (2013). Kopš 2009. gada bijis Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs.

„VĀRTI UZ KURZEMI”

Vārti uz Kurzemi (2014. gada KURZEMES MĀKSLAS UN DZEJAS DIENU CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE) Viena no Kurzemei raksturīgām tradīcijām ir rīkot Kurzemes Mākslas dienas katru otro gadu nu jau desmito reizi (kopš 1999. g.). To ikreiz organizē kāda no lielākajām Kurzemes pilsētām. Šogad Tukumā mākslinieki apvienoja savus spēkus ar literātiem un izveidoja kopīgus mākslas un dzejas svētkus. Mākslinieki radīja atsevišķus mākslas darbus, kur sapludināja dzeju un mākslu vienotā sintēzē (Videofilma “Pretī”, dzejnieku veltījumi mākslas darbiem „Izstādes lasījumi” u.c.). Svētku mērķis bija parādīt Kurzemes mākslinieku un literātu jaunākos sasniegumus, kopīgi analizēt procesus un izvirzīt turpmākos mērķus. Tika izveidota izstāde „Vārti uz Kurzemi”, kura parādīja mākslinieku darbus gan no pilsētām (Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsiem, Tukuma, Kandavas, Aizputes), gan no Jūrmalciemiem (Saunaga, Vaides, Kolkas, Kaltenes), gan no citām Kurzemes vietām.  Tā apkopoja visdažādākos mākslas veidus un atšķirīgas mākslinieku paaudzes, parādot mākslas virzību, kas aktuāla šajā Latvijas reģionā. Īpaša kolekcija no šīs izstādes tika izveidota, lai 2015. gada februārī to prezentētu Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Tā sniegs nelielu ieskatu mākslas procesos, kurus iedvesmo mākslinieki, kas savu iedvesmu rod Kurzemē.

“LATVIJAS AINAVA”

  Latvijas ainava   Šī izstāde ir tapusi unikālā starpdisciplinārā pētījumā par Latvijas laikmetīgo ainavu apvienojoties pieciem Latvijas fotogrāfiem (Arnis Balčus, Reinis Hofmanis, Alnis Stakle, Iveta Vaivode un Ilze Vanaga) un pieciem zinātniekiem (Sergejs Kruks, Klāvs Sedlenieks, Kārlis Vērpe, Laine Kristberga un Ivars Austers). Kopš 2013. gada, sadarbojoties pāros (zinātnieks/fotogrāfs), ir tapušas piecas fotogrāfiju sērijas un pieci raksti, kas saturiski ir savstarpēji saistīti, izvēršot vēstījumu par vienu tēmu fotogrāfiskā naratīvā un tekstā. Izstādes virstēma ir ainava, kas ir virsma kontemplatīvam skatienam, skatuve īpatnam vai ikdienišķam notikumam, kā arī, protams, katalizators indivīda tapšanai par to, kas viņš kļūst kādas konkrētas ainavas ieskauts. Lielākajai mūsdienu sabiedrības daļai ainavas vērošana klātienē vai attēlpastarpināti ir ikdienišķs un arī gana ierasts process, īsinot laiku pie sabiedriskā transporta loga, pētot digitālo un drukāto mediju saturu, veroties pa savas guļamistabas logu u.tml. Tomēr cilvēks nevar un nekad nav varējis iegūt dabiskas ainavas pieredzi. Pat no civilizācijas nošķirti dabas parki un tuksnesīgi saulrieti jūrmalā vienmēr izskatīsies pēc atklātnītēm vai kaut kur medijos vai reklāmstāstos redzētiem sižetiem, kas vienmēr nesīs kādu kultūriekodētu jēgu. Mūsu izpratne par redzēto ainavu vienmēr ir psiholoģiski un/vai sociāli konstruēta, kas vairumā gadījumu nosaka arī mūsu priekšstatus, sajūtas un ideoloģijas par ainavas gleznaino un sublīmo pamatelementu iedabu.

“TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.”

TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.   Tas sākās 1954. gadā kā ziņkārīgs piedzīvojums - modīgs un neparasts. Nu jau vairāk nekā pusgadsimtu esam kopā. Cauri sarežģītiem apspiestības laikiem un tik daudzveidīgiem neatkarības gadiem līdz pat šodienai. Mēs esam kopā. Mūsu vērtības ir ATBILDĪBA, IZCILĪBA, NEATKARĪBA. Mūsu vīzija - būt atbildīgam, neatkarīgam un izcilam uzņēmumam, kurš IEDVESMO, INFORMĒ, IZGLĪTO un IZKLAIDĒ savu skatītāju visā Latvijā. Mēs - cauri bezcerībai, cerībai, cauri spītībai un Atmodai. Cauri brīvības mācībām, ļauniem murgiem un sāpēm, klūpot un ceļoties, lai vienmēr ietu tālāk. Mūsu televīzija rāda būtisko, liek domāt un ir ar jums. Mēs esam savējie. Jūsu Latvijas Televīzija Foto darbu autors Valts Kleins: “LTV ir stāsti par dzīvi, kuru dzīvojam un kurā meklējam uzticamus orientierus atbildei par to, kas mēs esam. Šo stāstu vērtību un ticamību veido cilvēki-personības ar plašu redzesloku, būdami brīvi no vienīgās patiesības meklējumiem. Skatoties un ieklausoties viņos mēs atklājam pasaules daudzveidību, kuras attīstībai nepieciešams ikviens viedoklis. Arī Tavējais."