Arhīvs

Latgales reģiona mākslas dienu izstāde „VAI NU IR, VAI NU NAV!”

  „VAI NU IR, VAI NU NAV!” – šīgada Latgales reģiona mākslas dienu izstādes vienojošais temats Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un vienlaikus arī mūžsens jautājums par to, kas ir un kas nav māksla, par to, kādai tai jābūt, lai tā tiktu dēvēta par mākslu. Šis jautājums ir aktuāls ikvienam māksliniekam un mākslas cienītājam. Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes, taču atbildēt uz to mēģina daudzi. Mūsu ēras sākumā Atēnu domātājs Dionīsijs Areopagīts mākslai piedēvēja pārjutekliskā skaistuma īpašību, no kuras izriet vispārējs valdzinājums ikvienam un kur skaistais ir labiekārtotības un graciozitātes cēlonis, kas izstaro līdzīgi gaismai savu starojumu, kas visu dara skaistu. Tieši tāpēc tas visus pievelk un attiecina uz visiem savu vienotību.

Anita Meldere “EKSPRESIJAS. ABSTRAKTĀ GLEZNIECĪBA”.

   Anita Meldere "EKSPRESIJAS. ABSTRAKTĀ GLEZNIECĪBA". Anita Meldere dzimusi 1949. gada 18. maijā. Profesionālo izglītību māksliniece ieguvusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (diplomdarbs „Malkas zāģētāji”, darba neformālais vadītājs Jānis Osis, seniors) un Latvijas Mākslas akadēmijā (diplomdarbs „Saulē un vējā”, darba vadītāji – profesori Edgars Iltners un Edgars Kalniņš). Māksliniece strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikā, kā arī litogrāfijā, bez tam Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras iniciētajos mākslinieku pedagogu starptautiskajos plenēros Zvārtavā apgleznojusi arī keramiku un zīdu. Kopš 1973. gada A. Meldere ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņa ir mākslas maģistre (maģistra darbs „Atmosfēriskums kā mākslinieciskās izteiksmes kvalitāte latviešu glezniecībā 80. un 90. gados”,1993), augstskolu docētāja un no 2007. gada Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja. No 1995. līdz 2009. gadam viņa bija arī krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā.

Marks Šagāls un Eiropas avangardisti

Marks Šagāls un Eiropas avangardisti Marks Šagāls pieder 20. gadsimta leģendāro mākslinieku plejādei. Mākslinieks, kurš dzimis Baltkrievijas pilsētā Vitebskā un aizsaulē aizgājis kā Francijas pilsonis, ir kļuvis par Meistaru, kura māksliniecisko rokrakstu nešaubīgi pazīst dažādās zemeslodes daļās. Šī izstāde rāda Marka Šagāla daiļradi uz 20. gs. avangarda mākslas klasiķu fona, Rietumeiropas un Amerikas  mākslinieku stilistisko inovāciju un formālo meklējumu kontekstā. Žorža Braka, Aleksandra Koldera, Alberto Džakometi, Fernāna Ležē, Andrē Masona, Anrī Matisа, Huana Miro, Pablo Pikaso, Žana Pola Riopela, Antoni Tapiesa, Raula Jubaka daiļrade ļāva būtiski paplašināt sava laikmeta mākslinieciskās domāšanas robežas. „19. gs. mākslinieki saprata, ka viņu priekšā visu laiku  ir jābūt modelim, savukārt 20. gs. viņiem bija skaidrs, ka uz modeli skatīties vispār nedrīkst,” – atzīmēja amerikāņu rakstniece Ģertrūde Staina savās atmiņās par Pikaso.[1]

Mareks Radke “BLACK”

  Mareks Radke "BLACK" Mareks Radke dzimis 1952. gadā Olštinā, Polijā. 1970. gados Gdaņskas un Poznaņas Universitātēs studējis mākslu un pedagoģiju. 1984. gadā Mareks Radke pārcēlās uz dzīvi Vācijā. 1980. gadu nogalē M. Radke atteicās no figuratīvās glezniecības un pieslējās abstraktās ģeometrijas virzienam. Māksliniekam jau sākotnēji bijušas tuvas ģeometrijas racionalizēšanas funkcijas un tās spējas kārtot emociju un domu pasaules. Taču M. Radkes ģeometrija nav tā pati atturība, kas iedvesmojusi Bauhaus māksliniekus 20. gs. sākumā un amerikāņu minimālistus gadsimta vidū: iedvesmu saviem darbiem mākslinieks smeļas dabā, kura virtuozi iztraucē „tīrās” ģeometrijas kārtību, ieviešot tajā dzīvu harmoniju, turklāt dzīvu tāpēc, ka tā ir dzīvīga mākslinieka aizsāktā rotaļa ar telpu, gaismu, krāsu un formu.

JEĻENA VOLKOVA “NOSTALĢIJA”

JEĻENA VOLKOVA NOSTALĢIJA Jeļena Volkova dzimusi 1949. gada 18. aprīlī Valmierā, kur pavadīja arī pirmos divus savas dzīves mēnešus. Bērnības un jaunības gadus tēlniece pavadījusi Rīgā, kur absolvēja vidusskolu, lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās tēlniecības un dizaina nodaļu, kā arī ar izcilību „stājtēlniecības” nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā.  Skolas gados Jeļena apmeklēja tautas mākslas studiju, un jau 14 gadu vecumā par M. Gorkija vecās Izergilas portretu  māksliniecei tika piešķirts tautas tēlniecības meistara goda nosaukums. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas J. Volkovas diplomdarbs „Vācu skulptora Ernesta Barlaha figurālais portrets” tika eksponēts PSRS tēlniecības diplomdarbu izstādē Maskavā, kur ieguva pirmo vietu. Neraugoties uz to, ka pēc augstskolas absolvēšanas jaunajai tēlniecei piedāvā tēlnieku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājas amatu kombinātā „Māksla”, kā arī nodrošina ar darbnīcu telpām, viņa pieņem lēmumu pārcelties dzīvot uz Daugavpili. Kopš 1977. gada talantīga tēlniece, māksliniece un grafiķe dzīvo un strādā Daugavpilī. Pirmā J. Volkovas darba vieta Daugavpilī bija Tirdzniecības pārvalde, kur viņa strādāja pie oriģināliem veikalu un kafejnīcu interjeriem. Drīzumā viņai tika piešķirtas darbnīcu telpas, kur māksliniece varēja izpausties radoši.

Izabella Krolle “VELTĪJUMS. LAIKA TRANSFORMĀCIJAS”

IZABELLA KROLLE VELTĪJUMS. LAIKA TRANSFORMĀCIJAS Izabella Krolle dzimusi 1938. gada 22. maijā Daugavpilī. Četrdesmitajos gados Izabellas tēvs tika represēts, un māte ar abām meitām 1946. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur Izabella absolvēja Rīgas 49. pamatskolu, vēlāk Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1957) un turpināja studijas Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1957 - 1963). Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1958. gada. Viņas darbi tika eksponēti daudzās kolektīvajās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Izabella Krolle kļuva arī par vienu no Ķīpsalas keramikas skolas dibinātājām un tās gara uzturētājām. Māksliniecei vienmēr ir bijusi tuva glezniecība un grafika, tomēr noteicošā loma viņas daiļradē ir keramikai.

Alexander Rolof “Laika liecinieki”

  Aleksandrs Rolofs dzimis 1969. gadā Liepājā. Jau bērnības gados izrādīja lielu interesi par glezniecību. 1985.–1989. gadā mācījies Liepājas politehnikumā. 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Turpmākos savus dzīves gadus mākslinieks raksturo kā „intensīvu sevis meklēšanas laika posmu tēlotājmākslas jomā”. No 2008. līdz 2012. gadam studējis Bohumas Tēlotājmākslas un mākslas terapijas institūta Grafikas un glezniecības fakultātē. 2012.-2013. gadā apmeklēja prof. P. Zonenvenda (Sonnenwend) meistarklasi. A. Rolofs pastāvīgi piedalās izstādēs un ir sarīkojis arī vairākas personālizstādes.

Latgales reģiona mākslas skolu absolventu darbu izstāde

  Latgales reģiona mākslas skolu absolventu darbu izstāde ir sava veida atskaite par Latgales mākslas skolu veikumu un pienesumu savam novadam un reģionam, kā arī iespēja citiem novērtēt un apskatīt autora pirmo lielāko patstāvīgo darbu viņa mākslas karjeras sākumā. Latvijas kultūrā Latgales novads ir izsenis bagāts ar savām tradīcijām - katrā sētā vienmēr bija dzirdamas mūzikas skaņas, pazīstamas saimniecības priekšmetu darināšanas tradīcijas, rotājumu un sētas identitātes apzīmējumu (vietzīmju dizaina) izstrāde, reliģisko gleznu darināšanas kultūra. Viss tas ir veidojis Latgales vēsturi, kura papildina amatniecības un dizaina attīstības vēsture. Turpinot kultūrvēsturiskās tradīcijas, Latgale ienes savdabīgu skatījumu uz mūsdienu notikumiem un dabas, reliģijas atspoguļojumu kultūrā.

STADT!RAUM!KUNST

  2012. gada maijā Gerlicas (Görlitz)  administratīvais reģions rīkoja  starptautisko plenēru  STADT!RAUM!KUNST ar tēmu PILSĒTA!TELPA!MĀKSLA, kura saistīta ar Gerlicas pilsētas unikālo vēsturisko apbūvi. No kultūras vēstures viedokļa pilsēta ir ideāls kultūrvēsturisko vērtību kopums. Plenēra gaitā iedvesmu saviem mākslas darbiem Gerlicā smēlās mākslinieki no Vācijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Šveices un Čehijas.

Krievu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas 19. gs. beigas – 20. gs I puse

Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) pieder Baltijā lielākā krievu mākslas kolekcija. Iepriekšējo piecu gadu laikā muzeja kolekcijā esošie krievu mākslinieku darbi tika veiksmīgi eksponēti gan Latvijā, gan ārpus tās – Itālijā, Lietuvā, Igaunijā. Izstāde „Krievu glezniecība no LNMM kolekcijas. 19. gs. beigas – 20. gs. I puse” ir pirmais LNMM un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sadarbības projekts. Izstādē tiek demonstrēti 29 mākslinieku darbi. Daudzi no autoriem piederēja pie t.s. Sudraba laikmeta paaudzes. LNMM kolekcijā šo periodu bagātīgi pārstāv glezniecības šedevru meistari Īzaks Levitāns, Vasīlijs Surikovs, Nikolajs Rērihs, Kuzma Petrovs-Vodkins, Filips Maļavins, Īļja Maškovs u.c. Lielākā daļa no šo autoru darbiem tika eksponēta izstādē „Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930”, kura notika Mākslas muzejā „Rīgas birža” no 2012. gada 2. novembra līdz 2013. gada 20. janvārim.