Arhīvs

Larss Strands „AIZ HORIZONTA”

  Larss Strands ir zviedru izcelsmes norvēģu mākslinieks. Studējis Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā. Jau daudzus gadus Larss  pēta krāsas to ierobežotajā diapazonā. Kā saka pats mākslinieks, viņa darbiem raksturīga „polihromā monohromija”: no attāluma izskatīdamies vienkrāsaini, tuvplānā tie piedāvā milzumu toņkārtu, kā arī daudzveidīgi niansētu tekstūru un faktūru. Strādājot pie gleznas, mākslinieka radītā vienkāršība kļūst sarežģīta, un rezultāts – meditatīvs. Viņa darbos ir nemitīga atsauce uz horizontu uztveres asociatīvajā līmenī. Mākslinieka lielformāta darbos iemiesojas Ziemeļeiropas tautām raksturīgā pacietība, precizitāte un atturība, taču atturība šeit ir izaicinoša – tā rada spriedzi, rezonansi un apziņas vibrācijas ilūziju. Var domāt, ka Larsa Stranda darbi nav nekas vairāk par vienmuļi strīpotiem audekliem, taču to būtība ir suģestējoša. Ar naratīva trūkumu tie neuzbāzīgi uzrunā skatītāju: par nozīmīgāko kļūst tas, kas notiek vērotājā, nevis tas, kas tiek attēlots. L. Stranda darbi ir sava veida veltījums lēnai un mierīgai refleksijai par eksistenciālo plūdumu, kas aicina redzēt, pārdzīvot, piedzīvot un domāt.

Gaudeamus XVII Daugavpils 2014

PAMATKRĀSAS „PAMATKRĀSAS” ir Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas – mākslas akadēmiju rektoru darbu izstāde, kas tiek rīkota 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku „GAUDEAMUS” ietvaros. Līdzīgi kā Baltijas valstu mākslas akadēmijas ir allaž pildījušas mākslas akumulatīvās un ģeneratīvās funkcijas, to rektori vienmēr bijuši spēcīgas mākslas pasaules lokomotīves, kuras ne vien izcēlās ar labām organizatoru spējām, bet arī harizmas pilnu talantu mākslas jomā. Izstādē aplūkojami triju rektoru – Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Alekseja Naumova, Igaunijas Mākslas akadēmijas rektores Signes Kivi un Viļņas Mākslas akadēmijas rektora Audra Klima – darbu izstāde, kura līdzīgi kā triju pamatkrāsu sinerģija spēj rādīt pilnīgu Baltijas laikmetīgās mākslas ainu.

Aleksandrs Karpovs “MĀKSLINIEKS UN CĪNĪTĀJS”

  Aleksandrs Karpovs dzimis 1953. gada 21. martā ASV Aijovas štatā. Viņa māte nāca no sabiedrībā pazīstama Jāņa Volonta dzimtas. J. Volonts 14 gadus bijis par Daugavpils pilsētas galvu un no 1938. līdz 1940. gadam bijis Latvijas labklājības ministrs. Aleksandra mātei Lūcijai Volontei brīnumainā kārtā laimējies izvairīties no 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju. 1946. gadā Lūcija Volonte nokļuva pārsūtīšanas nometnē Vācijā, kur apprecējās ar Anatoliju Karpovu un vēlāk emigrēja uz Ameriku. Karpovu ģimenei piedzima trīs dēli, taču deviņus gadus vēlāk tēvs pameta ģimeni, un visas rūpes par bērnu audzināšanu un uzturēšanu uzgūlās uz mātes pleciem. Mazajam Aleksandram tolaik bija vien divi gadi.

Jevgēnijs Šitovs. „VERBALIZĀCIJA:”. Tēlniecība, grafika, porcelāns.

  Jevgēnijs Šitovs. „Verbalizācija:”. Tēlniecība, grafika, porcelāns. Īpatnēja, fantastiska pasaule, kuras radītājs ir mākslinieks Jevgēnijs Šitovs, pārsteidz iztēli ar neapturamu fantāziju, attapību un karnevālam raksturīgu jautrību. Viņa tēli - savdabīgi hibrīdi, kuri sevī apvieno reālu un mītisku būtņu īpašības, - ir vienlaikus precīzi un arhetipiski. Tie it kā ar radošā impulsa spiedienu tiek izgrūsti no kādas tukšas burvju caurules. Caurule, kas ir neatņemams daudzu Šitova darbu elements, kā radoša tukšuma tvertne izaug par filozofisko simbolu un aizņem īpašu vietu autora mākslinieciskajā pasaulē. Virzībā no humoristiskās stihijas un ironijas uz absurdu un fantasmagorijām pamanāmas Gogoļa, Harmsa un Peļevina alūzijas. Nelielas bronzas figūras ir spējīgas mainīt rakursu, tādējādi pastāvot kā savdabīgi daudzdimensionāli transformeri. Iespēja tos pētīt no dažādiem skatupunktiem vairo groteska sajūtu.

Latgales reģiona mākslas dienu izstāde „VAI NU IR, VAI NU NAV!”

  „VAI NU IR, VAI NU NAV!” – šīgada Latgales reģiona mākslas dienu izstādes vienojošais temats Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un vienlaikus arī mūžsens jautājums par to, kas ir un kas nav māksla, par to, kādai tai jābūt, lai tā tiktu dēvēta par mākslu. Šis jautājums ir aktuāls ikvienam māksliniekam un mākslas cienītājam. Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes, taču atbildēt uz to mēģina daudzi. Mūsu ēras sākumā Atēnu domātājs Dionīsijs Areopagīts mākslai piedēvēja pārjutekliskā skaistuma īpašību, no kuras izriet vispārējs valdzinājums ikvienam un kur skaistais ir labiekārtotības un graciozitātes cēlonis, kas izstaro līdzīgi gaismai savu starojumu, kas visu dara skaistu. Tieši tāpēc tas visus pievelk un attiecina uz visiem savu vienotību.

Anita Meldere “EKSPRESIJAS. ABSTRAKTĀ GLEZNIECĪBA”.

   Anita Meldere "EKSPRESIJAS. ABSTRAKTĀ GLEZNIECĪBA". Anita Meldere dzimusi 1949. gada 18. maijā. Profesionālo izglītību māksliniece ieguvusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (diplomdarbs „Malkas zāģētāji”, darba neformālais vadītājs Jānis Osis, seniors) un Latvijas Mākslas akadēmijā (diplomdarbs „Saulē un vējā”, darba vadītāji – profesori Edgars Iltners un Edgars Kalniņš). Māksliniece strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikā, kā arī litogrāfijā, bez tam Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras iniciētajos mākslinieku pedagogu starptautiskajos plenēros Zvārtavā apgleznojusi arī keramiku un zīdu. Kopš 1973. gada A. Meldere ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņa ir mākslas maģistre (maģistra darbs „Atmosfēriskums kā mākslinieciskās izteiksmes kvalitāte latviešu glezniecībā 80. un 90. gados”,1993), augstskolu docētāja un no 2007. gada Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja. No 1995. līdz 2009. gadam viņa bija arī krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā.

Marks Šagāls un Eiropas avangardisti

Marks Šagāls un Eiropas avangardisti Marks Šagāls pieder 20. gadsimta leģendāro mākslinieku plejādei. Mākslinieks, kurš dzimis Baltkrievijas pilsētā Vitebskā un aizsaulē aizgājis kā Francijas pilsonis, ir kļuvis par Meistaru, kura māksliniecisko rokrakstu nešaubīgi pazīst dažādās zemeslodes daļās. Šī izstāde rāda Marka Šagāla daiļradi uz 20. gs. avangarda mākslas klasiķu fona, Rietumeiropas un Amerikas  mākslinieku stilistisko inovāciju un formālo meklējumu kontekstā. Žorža Braka, Aleksandra Koldera, Alberto Džakometi, Fernāna Ležē, Andrē Masona, Anrī Matisа, Huana Miro, Pablo Pikaso, Žana Pola Riopela, Antoni Tapiesa, Raula Jubaka daiļrade ļāva būtiski paplašināt sava laikmeta mākslinieciskās domāšanas robežas. „19. gs. mākslinieki saprata, ka viņu priekšā visu laiku  ir jābūt modelim, savukārt 20. gs. viņiem bija skaidrs, ka uz modeli skatīties vispār nedrīkst,” – atzīmēja amerikāņu rakstniece Ģertrūde Staina savās atmiņās par Pikaso.[1]

Mareks Radke “BLACK”

  Mareks Radke "BLACK" Mareks Radke dzimis 1952. gadā Olštinā, Polijā. 1970. gados Gdaņskas un Poznaņas Universitātēs studējis mākslu un pedagoģiju. 1984. gadā Mareks Radke pārcēlās uz dzīvi Vācijā. 1980. gadu nogalē M. Radke atteicās no figuratīvās glezniecības un pieslējās abstraktās ģeometrijas virzienam. Māksliniekam jau sākotnēji bijušas tuvas ģeometrijas racionalizēšanas funkcijas un tās spējas kārtot emociju un domu pasaules. Taču M. Radkes ģeometrija nav tā pati atturība, kas iedvesmojusi Bauhaus māksliniekus 20. gs. sākumā un amerikāņu minimālistus gadsimta vidū: iedvesmu saviem darbiem mākslinieks smeļas dabā, kura virtuozi iztraucē „tīrās” ģeometrijas kārtību, ieviešot tajā dzīvu harmoniju, turklāt dzīvu tāpēc, ka tā ir dzīvīga mākslinieka aizsāktā rotaļa ar telpu, gaismu, krāsu un formu.

JEĻENA VOLKOVA “NOSTALĢIJA”

JEĻENA VOLKOVA NOSTALĢIJA Jeļena Volkova dzimusi 1949. gada 18. aprīlī Valmierā, kur pavadīja arī pirmos divus savas dzīves mēnešus. Bērnības un jaunības gadus tēlniece pavadījusi Rīgā, kur absolvēja vidusskolu, lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās tēlniecības un dizaina nodaļu, kā arī ar izcilību „stājtēlniecības” nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā.  Skolas gados Jeļena apmeklēja tautas mākslas studiju, un jau 14 gadu vecumā par M. Gorkija vecās Izergilas portretu  māksliniecei tika piešķirts tautas tēlniecības meistara goda nosaukums. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas J. Volkovas diplomdarbs „Vācu skulptora Ernesta Barlaha figurālais portrets” tika eksponēts PSRS tēlniecības diplomdarbu izstādē Maskavā, kur ieguva pirmo vietu. Neraugoties uz to, ka pēc augstskolas absolvēšanas jaunajai tēlniecei piedāvā tēlnieku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājas amatu kombinātā „Māksla”, kā arī nodrošina ar darbnīcu telpām, viņa pieņem lēmumu pārcelties dzīvot uz Daugavpili. Kopš 1977. gada talantīga tēlniece, māksliniece un grafiķe dzīvo un strādā Daugavpilī. Pirmā J. Volkovas darba vieta Daugavpilī bija Tirdzniecības pārvalde, kur viņa strādāja pie oriģināliem veikalu un kafejnīcu interjeriem. Drīzumā viņai tika piešķirtas darbnīcu telpas, kur māksliniece varēja izpausties radoši.

Izabella Krolle “VELTĪJUMS. LAIKA TRANSFORMĀCIJAS”

IZABELLA KROLLE VELTĪJUMS. LAIKA TRANSFORMĀCIJAS Izabella Krolle dzimusi 1938. gada 22. maijā Daugavpilī. Četrdesmitajos gados Izabellas tēvs tika represēts, un māte ar abām meitām 1946. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur Izabella absolvēja Rīgas 49. pamatskolu, vēlāk Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1957) un turpināja studijas Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1957 - 1963). Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1958. gada. Viņas darbi tika eksponēti daudzās kolektīvajās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Izabella Krolle kļuva arī par vienu no Ķīpsalas keramikas skolas dibinātājām un tās gara uzturētājām. Māksliniecei vienmēr ir bijusi tuva glezniecība un grafika, tomēr noteicošā loma viņas daiļradē ir keramikai.