Arhīvs

STARPTAUTISKĀ REZIDENCE III LATGALES GRAFIKAS SIMPOZIJS

  STARPTAUTISKĀ REZIDENCE III LATGALES GRAFIKAS SIMPOZIJS 2014. GADA 7.–14. OKTOBRIS, DAUGAVPILS APTIEKĀRA PIEZĪMES Latgales grafikas simpozijs ir kā tikšanās, diskusija un radošs darbs Latgales kultūras telpā, kas vienoja līdzīgi un atšķirīgi domājošos un strādājošos Latvijas un ārvalstu grafiķus un citu mediju māksliniekus, kuru mākslas izpausmes forma ir grafika. Aptiekāra piezīmes ir vienojoša tēma III Latgale grafikas simpozija noslēguma izstādei. Tā kā izcilā abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko tēvs Jakobs Rotkovičs bija Dvinskas aptiekārs, ir tikai likumsakarīgi, ka aptiekas un aptiekāra tēma tiek šķetināta šī gada grafikas rezidencē, veidojot tiešu saikni tradīciju pārmantojamībā un ilgtspējībā. 2014. gada rezidentiem no piecām valstīm - Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Serbijas - bija iespēja sajust un nojaust Daugavpils vidi un tās norises, dinamiku un mainību gadsimtu griežos, pievēršoties aptiekāra dzīves, sajūtu, noskaņas un nozīmes traktējumiem „piezīmju” formātā.

GUNĀRS KROLLIS “GRAFĪTA SPĪDUMS”

  GUNĀRS KROLLIS | GRAFĪTA SPĪDUMS Gunārs Krollis dzimis 1932. gadā Rīgā. 1953. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu. 1960. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Izstādēs Latvijā un ārpus tās piedalās kopš 1956. gada. 1963. gadā G. Krollis uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Daiļrades sākumā Gunārs Krollis aizrāvās ar linogriezumu, vēlāk strādājis oforta tehnikā un laiku pa laikam nodarbojies arīdzan ar akvareli un glezniecību. Nozīmīgs ir mākslinieka ieguldījums grāmatu ilustrāciju laukā. 1992. gadā mākslinieks ieguvis maģistra grādu mākslās. Liela viņa dzīves daļa pagājusi pedagoģiskajā darbā, audzinot jauno grafiķu maiņu Latvijas Mākslas akadēmijā. Grafīta spīdums, kas skatāms šajā izstādē, liecina par to, ka zīmulis kā tehnika Gunāram Krollim ir uzmanības centrā jau vairākus gadus. Viņa zīmējumos apvienojas dažādi laikmeti un dažādu tautu kultūras. Laika izpratni zīmējumos nosaka mākslinieka griba un iztēle. Ielūkojoties tajos, šķiet, ka Gunārs Krollis mums atgādina par cilvēces bagāto kultūras pagātni, kas ir pamatā šodienas pasaulei un ko bieži piemirstam.

STARPTAUTISKĀ REZIDENCE „MARK ROTHKO 2014”

STARPTAUTISKĀ REZIDENCE „MARK ROTHKO 2014” DAUGAVPILS, 07.09. – 25.09.2014.   Starptautiskā rezidence „MARK ROTHKO 2014” šogad piedzīvo savu pirmo jubileju, vienlaikus iezīmējot gan desmit Rotko centra attīstības gadus, gan arī veselu dekādi Latvijas laikmetīgajā mākslā. Daugavpils un Dinaburgas cietoksnis ir kļuvuši par pasaulē atpazīstamām vietām, kur satiekas mākslinieki, lai ar saviem meistarīgajiem otu triepieniem neatgriezeniski transformētu pilsētas un reģiona tēlu, kas savukārt ir atstājis nospiedumu pasaules laikmetīgās mākslas kartē, kļūstot par neatņemamu tās sastāvdaļu. Māksla ir radīšanas spēks un māka iemūžināt mirkli, novēlot to nākotnes izvērtēšanai. Šogad Starptautiskajā rezidencē „MARK ROTHKO 2014” piedalījušies 10 mākslinieki no dažādām pasaules valstīm – katrs no viņiem ir atvedis līdzi daļu no pasaules, kas, iekapsulēta audeklos, paliks Rotko centra kolekcijā.

Latvijas laikmetīgā glezniecība

Latvijas laikmetīgā glezniecība   Mākslinieki par sevi, kontekstu un izstādi Māksliniekus, kuri piedalās izstādē „Latvijas laikmetīgā glezniecība”, iespējams, var iekļaut vienā kategorijā pēc kāda ļoti vispārīga klasifikācijas principa – piemēram, viņi ir laikabiedri, apmēram vienas paaudzes pārstāvji, kas spilgti ienākuši Latvijas mākslas ainā šajā gadsimtā. Gadsimtu mija sakrita ar brīdi, kad sākumā tikko jaušami iezīmējās pārmaiņas pašā latviešu glezniecībā un it īpaši tās attiecībās ar laikmetīgo mākslu. Un tik tiešām, vispārīgi raksturojot, var teikt, ka jaunākās latviešu gleznotāju paaudzes, kas daļēji pārvarēja vēsturiski izveidojušos, daļēji institucionāli uzspiestu plaisu, kura iepriekš šķīra šīs jomas, veido latviešu laikmetīgo glezniecību. Tomēr visi izstādē pārstāvētie mākslinieki ir oriģinālas personības ar atšķirīgām, savstarpēji nesajaucamām individuāla stila pazīmēm. Tādēļ, lai cik kārdinoši būtu runāt par viņiem kā vienotu kopumu, vēlējos pievērst īpašu uzmanību katra individuālajām atšķirībām, sadzirdēt katra personisko motivāciju un izvēles kritērijus. Par to aicināju izteikties viņus pašus, uzdodot trīs vienādus jautājumus, un tas attaisnojās -- jo saņemtās atbildes ir tik dažādas! Lai kā mākslinieku spētu raksturot mākslas zinātnieki, kritiķi, filozofi, neatsveramas ir tās reizes, kad ļauts runāt viņam pašam. Tad atklājas uzskati, domas un spriedumi, kurus nevar uzminēt skatītājs „no malas”. Par laimi, latviešu gleznotāju paaudze, kas nu jau saucama par briedumā esošu, ir spējīga pastāstīt par savu mākslu „no iekšpuses”, atklājot pārdzīvojumus, iespaidus, ieceres, un reizē arī, mazliet paskatoties „no malas”, komentēt izvēlēto pieeju plašākā laika un telpas kontekstā.

Pīters Grifins “Es tikai sekoju tiem, kas iet pirms manis”

Pīters Grifins Es tikai sekoju tiem, kas iet pirms manis   Par stilu:  „...vairums gleznu, kas redzamas šai izstādē, pieder laikam, kad es patiešām jutu, ka esmu atradis pats savu stilu, brieduma stilu, kas man vislabāk ļāva pētīt savas idejas.” Abstraktā vai figurālā: „Nav tā, ka gleznas kļūst absolūti abstraktas, tās atrodas telpā starp abstrakto un figurālo glezniecību – būtībā, ko es cenšos panākt, ir stāvoklis, kad ir forma, kas liecina par cilvēka klātbūtni, bet faktiski cilvēka figūras tur nav.” „Tajā pat laikā man nepatīk justies iekritušam stilistisko ierobežojumu slazdā. Es jūtu, ka esmu radījis zināmu vizuālo alfabētu, ko varu izmantot jebkurā veidā, kādu vien es izvēlos, un daudzas no šīm izvēlēm nāk caur gleznošanas procesu, kuru es patiešām varu attiecināt uz to, par ko rakstīja Matiss Džezā: „Gūsteknis? Māksliniekam nekad nevajag tādam būt: sevis paša gūsteknim, stila gūsteknim, reputācijas gūsteknim, panākumu gūsteknim utt.” Par ietekmi: „Būdams Karaliskās Mākslas koledžas pēdējā kursā, es ieguvu stipendiju, kas ļāva man divus gadus dzīvot un strādāt Romā, un tur visapkārt man bija iespēja redzēt tik ārkārtīgi lielu veidu dažādību kā uzgleznot cilvēka figūru. Tur bija piemēri no vairāk nekā divi tūkstoši gadus veciem cilvēka figūras atainojumiem etrusku mākslā līdz pat agrīnajām kristiešu mozaīkām, no vienkāršajiem romānikas tēlojumiem līdz cildenajām kvatročento gleznām ar Pjero della Frančesku (Piero della Francesca) un Fra Andželiko (Fra Angelico), kas tad tālāk ved caur Mikelandželo, Rafaela un Botičelli augsto renesansi līdz baroka sākumiem ar Karavadžo, un no turienes tieši uz 20. gadsimteni. Vēl viena ietekme, kuru es gan toreiz neapzinājos, bet kura nospēlēja galveno lomu manas vēlākās darbības attīstībā, nāca no daudzajiem romiešu skulptūras fragmentiem, kas tur bija visapkārt.”

Aleksandra Vasijeva kolekcija “20. gadsimta 60. gadu mode mākslā”

Aleksandra Vasijeva kolekcija 20. gadsimta 60. gadu mode mākslā   Pirmo reizi Daugavpilī izstādē „20. gadsimta 60. gadu mode mākslā” ir aplūkojama Aleksandra Vasiļjeva unikālu tērpu kolekcijas neliela daļa. A.Vasiļjevs – pasaulslavens scenogrāfs, interjeru dekorators, mākslas zinātnieks, modes vēsturnieks, populāru grāmatu un rakstu autors, izcils lektors, televīzijas raidījumu autors un vadītājs. Viņam pieder viena no vislielākajām privātajām vēsturisko tērpu kolekcijām pasaulē, kurā ir vairāk nekā 50 tūkstošu eksponātu, un tā aptver periodu no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām. Tajā ir ne tikai apģērbi, bet arī apavi, aksesuāri, fotogrāfijas, gleznas. Kolekcija glabājas Parīzē un Lietuvā un pastāvīgi tiek papildināta gan ar dāvinājumiem, gan ar pirkumiem izsolēs un antikvāros veikalos.

Kristīna Hakslija

  Kristīna Hakslija STAROJUMS UN ATBLĀZMA   “Starojums ir eksplozijas atspulgs”. Marks Rotko “Es nezinu, uz ko bija vērsta mana darbošanās... Es varēju iztēloties iznākumu, iepriekš nezinot, kā tas izskatās ”. Edvards Korbets [Edward Corbett]. Māksliniece Kristīna Hakslija [Kristina Huxley] dzīvo un strādā Dublinā (Īrija). “Radiance and Afterglow” [Starojums un atspulgs] ir nosaukums, kas dots Kristīnas Hakslijas darbu sērijai, ko tā radījusi izstādei Daugavpils Marka Rotko Centrā. “Jutīgās gleznas”, kādas viņa rada jau kopš 2000. gada, tika gleznotas konkrēti Marka Rotko Centra kontekstā kopā ar jauno sēriju “In-Transit, Radiance and Afterglow” [Ceļā, starojums un atspulgs], lai ar šo audeklu starpniecību radītu vizuāli īslaicīgu telpu un vietu, kur apstāties. Kristīna Hakslija kā māksliniece pētī pārmaiņas, neredzamu procesu, izzinot tā redzamo un fizisko potenciālu. Viņu interesē cilvēka eksistences ātri gaistošās lietas, bieži vien tās, kuras mēs spējam sajust, taču nevaram redzēt, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas izceļ mūsu ontoloģiskās esamības nedrošo daļu. Šajā izstādē viņas uzmanība pievērsta neievērojamām substancēm; siltumam, lūžņiem un putekļiem būtībā ir zema vērtība, un ir grūti tos izmērīt un ietilpināt; tie mīt mūsu esamības perifērijā. Tie ir kaut kas un nekas vienlaicīgi.

„LANDescape | CERAMIC LABORATORY”

STARPTAUTISKĀ KERAMIKAS MĀKSLAS SIMPOZIJA „LANDescape | CERAMIC LABORATORY” ATKLĀŠANAS IZSTĀDE, 12.08. – 15.09.2014. Jau otru reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un biedrība „Daugavpils Māla Mākslas Centrs” pulcē keramiķus no dažādām pasaules valstīm, lai kopīgi veidotu radošo gaisotni mākslas tapšanai Starptautiskajā keramikas mākslas simpozijā „LANDescape”. „LANDescape” simpozija atklāšanas izstādei katrs dalībnieks ir atvedis līdzi savu vizītkarti – darbu, kas raksturo gan pašu mākslinieku, gan viņa pārstāvēto kultūru un reģionu. Šajā izstādē varam redzēt ne vien atšķirīgajās tehnikās, materiālos un žanros veidotos keramikas mākslas darbus, bet arī tajos iekodētās kultūrzīmes, kas raksturīgas dažādām tautām un kultūrām. Neatkarīgi no mākslinieka centieniem savaldīt materiālu, šķietami pakļaujot to savai gribai, autora rokām runā viņa kultūrvēsturiskā pieredze un etniskā identitāte, kas liek viņam radīt mītiskus tēlus vai filozofiski atturīgas, tīras formas, interpretēt savos darbos neizsmeļamos dabas motīvus vai rādīt gadsimtus senus meistaru pieredzes pieskārienus.

kim? SALONS

  kim? SALONS kim? Laikmetīgās mākslas centra augošas kolekcijas skate Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 15.jūlijs – 9. augusts, 2014 Dārgais draugs, Pēc vairāk nekā simts izstādēm, desmitiem pasākumu, dučiem publikāciju, kā arī krietni daudz sarunām ar ievērojamu skaitu mākslinieku, rakstnieku, kuratoru un filosofu vēršos pie Tevis – viena no viņiem, lai atsauktu atmiņā to reizi un notikumu, kura sakarā reiz tikāmies un turpinām tikties. Šī gada maijā ir mana 5. jubileja, un kā tāds prasīgs bērns es alkstu īpašas dāvanas. Vai nav īstais laiks no jauna atcerēties to, ko nemaz īsti nepazīstam un pārvērst to par pievilcīgu spēli? Nodoties nejaušībai kā izvēlei? Es ceru uz Tavu nedalītu interesi un to, ka jau šobrīd varu sākt gaidīt pēc noteikumiem nepieciešamo – vienu īpašu Tavu darbu, nosūtītu elektroniski, pa pastu vai nogādātu personīgi, lai to iekļautu paškūrētā darbu skatē - manā Salonā.

Dmitrijs Lavrentjevs “Uzlecošā Venēra”

  Dmitrijs Lavrentjevs Uzlecošā Venēra Dmitrija Lavrentjeva daiļrades evolūcija saistīta ar pirmsākumu meklējumiem. Jau paši agrīnie darbi izraisa sajūtu, ka mākslinieks tiecas radīt pats “savu” eposu. Viņa glezniecība iespiežas apziņā ar varenu un arvien pieaugošu spēku, turklāt savos nolūkos tā ir ļoti pastāvīga, konsekventa un vienkārša, tur viss ir Cilvēks ar savu jūtu un emociju pasauli. Viņa darbu tēlainība nāk no arhaiskajām Āfrikas skulptūrām, no indiāņu kultūras tradīcijām, tostarp no meksikāņu maskām. Lavrentjeva skulptūras nereti atgādina seno cilšu reliģijas artefaktus. Pievēršanās mītiem un primitīvajai mākslai nav nejaušība, jo tieši mīts ir tas, kas katrā parādībā izdala galveno un paceļ to līdz poētiskas metaforas augstumiem, bet primitīvisms provocē daudz asāku un tiešāku pārdzīvojumu. Daži tēli un formas, šķiet, izlauzušies no zemapziņas pasaules, personificējot dziļi apslēptās bailes, pieķeršanos, nerealizētās vēlmes. Labi pamanāma aizraušanās ar 20. gs. mākslas estētiskajām prioritātēm: Baski, Dibifē, dadaisms.