Arhīvs

Kā mēs burājām uzņēmējdarbību mācīties

  Fotoizstāde atklāj dalībnieku iespaidus, emocijas, pieredzi un mācīšanās procesus, kas piedzīvoti starptautiskajā apmācībā SAIL4entrepreneurSHIP no 15. līdz 27. augustam Baltijas jūrā un tās piekrastē.

„Pazudis arhīvā” Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde

Izstāde “Pazudis arhīvā” veidota, balstoties uz Latvijas Laikmetīgās mākslas centra datu bāzes un arhīva materiāliem, kas ir plašākā informācijas krātuve par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem.  Izstādes darbos mākslinieku un kuratoru tandēmi pievērsušies arhīva kā nozīmīga kultūras krājuma potenciālam, apskatot to kā daudzpusīgu informācijas nesēju, kas veido un pārformulē attiecības ar vēsturi, kā arī iesaista skatītāju kā aktīvu arhīva un mākslas darba lietotāju.

IV Starptautiskā Latgales Grafikas Simpozija izstāde NAUDA

  Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un biedrības Mākslu pedagogu apvienības sadarbības projekts ir starptautiskās komunikācijas platforma grafikas mākslas nozarē strādājošiem profesionāliem no visas pasaules, jau ceturto reizi oktobrī tiekoties Daugavpilī.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀ KERAMIKA

LATVIJAS LAIKMETĪGĀ KERAMIKA Turpinot 2014. gadā Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra aizsākto Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu ciklu, šogad skatītājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīt Latvijas laikmetīgo keramiku. Turklāt izvēle tieši par labu keramikai kā šīgada mākslas medijam visdrīzāk ir likumsakarīga — 2015. gadā Daugavpils keramiķu apvienībai aprit 35 gadi kopš tās dibināšanas, kā arī Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde ir sava veida turpinājums ieskatam Latvijas keramikas mākslas attīstībā, kuru Rotko centrā šogad ievadīja plaša Ķīpsalas keramikas izstāde, ieskicējot laikmetīgās keramikas tapšanas procesu. Latvijas laikmetīgās keramikas izstādes mērķis ir aktualizēt keramikas kā laikmetīgās mākslas medija nozīmi un vietu Latvijas mūsdienu mākslas un kultūras telpā, tāpēc dalībai izstādē tika aicinātas izcilākās Latvijas mākslinieces, kuras, kopā pārstāvot dažādas keramiķu paaudzes, guvušas panākumus ne vien Latvijā, bet ir arī pasaulē pazīstamākās Latvijas keramiķes. Izstādē piedalās Sanita Ābelīte, Skuja Braden, Valda Podkalne, Juta Rindina, Ilona Romule, Elīna Titāne.  

Hosē Manuels Sirija Nenosauktais… Nenotveramais

Hosē Manuels Sirija Nenosauktais... Nenotveramais Es izšķīros rakstīt šo rakstu par Manuelu Siriju tieši tā, kā no manām atmiņām uzplaiksnīja vārdi. Tā, kā atnāca domas. Verbālā abstraktā ekspresionisma veidā. Tas ir absolūti sirreāli, jo tam nav nekā kopīga ar viņa darbiem, ar apziņu, nedz arī ar bezapziņu. Lietojot juridisko terminoloģiju, rakstīju tā, kā tas varētu būt bijis. Es sēžu pie loga, no kura viss, ko varu redzēt, ir jūra. Plaša monohroma jūra. Tumša un ar viegli iesvītrotām baltām viļņu mugurām. Zeme nav redzama. Debesis ir maigi zilas un baltas. Šī secīgā atkārtošanās būtībā ir perfekti abstrakta izpausme, lai arī cik reāla tā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena vai paviršā interpretācijā. Es domāju par Hosē Manuela Sirijas gleznām un par viņa izstādi Nenosauktais... Nenotveramais (Before the Title, Beyond the Surface). Es nevaru saskatīt nekādus norādījumus attiecībā uz viņa krāsu gammām, kas, šķiet, nāk no zemes dzīlēm, nevis no jūras dziļumiem. Sarkani, melni un zemes toņi — kā vulkāniskie ieži. Taču, par spīti tam, es varu iztēloties viņa gleznas slīdam pār virsmu. Ne peldot pa straumi, bet vienkārši piešķirot monotonajam horizontam intensitāti. Es saistītu šīs iztēles epizodes ar vienu no viņa gleznu instalācijām, kur gleznas bija izkaisītas pa muzeja aukstajām sienām, precīzāk — ar viņa Abstrakto atmiņu (Abstract Memory) sēriju. Atmiņa ir tikpat abstrakta kā vide, kas ir man apkārt. Tāpēc arī manas vizuālās attiecības ir tikpat abstraktas kā viņa gleznas.

STARPTAUTISKAIS SIMPOZIJS MARK ROTHKO 2015 DAUGAVPILS, 15. – 26.09.2015.

STARPTAUTISKAIS SIMPOZIJS MARK ROTHKO 2015 DAUGAVPILS, 15. – 26.09.2015.   Starptautiskais simpozijs „MARK ROTHKO 2015” ir glezniecības meistaru satikšanās vieta Daugavpilī - pilsētā, kurā dzimis Marks Rotko, lai jau vienpadsmito gadu veidotu glezniecības piemiņu izcilajam glezniecības meistaram un papildinātu Daugavpils Marka Rotko mākslas centra laikmetīgās glezniecības kolekciju. Šogad simpozija noslēguma izstāde skatāma līdzās Latvijas glezniecības meistara Valda Buša darbiem. Par Buša priekšteci glezniecībā nereti uzskata Matisu. Arī pats mākslinieks nekad to nav noliedzis. Matisa „Sarkanā istaba” bija viens no darbiem, kurš spilgti uzrunāja un noteica arī Rotko glezniecību. Vai Rotko, Matisa un Daugavpils īpašā gaisa ietekme ir saskatāma 11. Starptautiskā simpozija „MARK ROTHKO 2015” autoru darbos? Nepastarpinātā klātbūtne noteikti ir gan eļļas un akrila audeklos, kā arī šogad plaši pārstāvētajos akvareļos. Savas sajūtas un meistarību šī simpozija laikā parāda 11 mākslinieki no 8 pasaules valstīm: Michail Lalov (Bulgārija); Siraj Saxena (Indija); Merav Shinn Ben-Alon (Izraēla); Alexander Selivanov (Krievija); Karīna Korotkova un Sandra Strēle (Latvija); Voldemaras Barakauskas un Dainius Trumpis (Lietuva); Beate Gjersvold (Norvēģija); Monika Falke un Janine Gerber (Vācija). Otas pieskāriens audeklam vai papīram Daugavpilī ir veidojies par mākslas vēstures liecību arī katram māksliniekam personīgi, veidojot viņu pašu mākslas biogrāfijas un iezīmējot stabilas tradīcijas turpinājumu Daugavpils pilsētai. Rotko centrs ir kļuvis garā bagātāks par vēl virkni brīnišķīgu kompozīciju, kurās mājo sajūtas un smeltie iespaidi, tikšanās, sarunas, Rotko, Daugavpils, Latgale, Latvija...      

Valdis Bušs Kas ir patiesība?

  Valdis Bušs Kas ir patiesība?   Loģisku spriedumu ceļā cilvēks var prognozēt savas un svešas rīcības sekas, veidojot dažādus domu modeļus, kas attēlo reālo pasauli pagātnē, tagadnē un nākotnē. Cilvēks vienmēr domā tajā valodā, kuru zina vislabāk! Vai mākslinieka valoda ir māksla? Kas ir māksla? Izcilo Latgalē dzimušo ainavu mākslinieku Valdi Bušu, šķiet, nav satraucis jautājums, kas ir māksla, jo viņš caur savu glezniecības valodu un apjomīgo audeklu skaitu ir runājis tik daudz par pagātni, tagadni un tiecies nākotnes sapņu realizācijā, ļaujot mums izbaudīt „cīņu”, „varu”, „sūtību” un ‘ieceri”, „gaismu”, „rotaļu”, „liesmu” un neskaitāmas „zaļas saules”. Kāpēc zaļas, kāpēc kolorītā tik kontrastējošas kompozīcijas? Vai saule ir zaļa, vai debesis ir dzeltenas, vai zāle ir balta, vai tāle ir sarkana? Kas var apgalvot, ka nē? Kas ir patiesība?

Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY noslēguma izstāde

Starptautiskā keramikas mākslas simpozija CERAMIC LABORATORY noslēguma izstāde   Tradicionāli, noslēdzoties Starptautiskajam keramikas mākslas simpozijam CERAMIC LABORATORY, tiek atklāta simpozija noslēguma izstāde, kurās plaši saturā, formā un neskaitāmos eksperimentos atklājas katra simpozija dalībnieka radošās šķautnes. Simpozijā pulcējās starptautiski atzīti keramiķi no Ēģiptes, Izraēlas, Polijas, Rumānijas, Latvijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ukrainas, radot unikālas keramikas kompozīcijas un ar savu darbu veicinot laikmetīgās keramikas procesu attīstību. Pasaules elpu un reģionā sajusto mākslinieki šajā reizē attēlo visdažādākajās iecerēs, daudzkārt dominē stilizētas un tiešas faunas un floras iezīmes, nav atstāts novārta cilvēks un cilvēkam būtiskais, kā arī keramikas mākslas formas, ko var skaidrot kā filozofiskus pieskārienus realizētus keramikas materiālā. Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma no 2015. gada 29. augusta līdz 10. oktobrim. Izstādi papildina mākslinieces Tatjanas Pedčenko (Ukraina) fotogrāfijas, dokumentējot simpozija gaitu. No 2015. gada 29. augusta Rotko centra pagalmā slejas mākslinieka Andreja Sobjaņina (Ukraina) uguns skulptūra „Vārti”.      

Dainas Dagnijas izstāde “SIEVIETES SPĒKS UN BRĪVĪBA”

Daina Dagnija "SIEVIETES SPĒKS UN BRĪVĪBA"   Daina Dagnija dzimusi 1937. gadā Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni viņa devās bēgļu gaitās un 1951. gadā nonāca Detroitā, ASV. No 1954. līdz 1956. gadam Daina Dagnija mācījās Mākslas studentu līgā (Art Students League (Merit Scholarship)) Ņujorkā. 1959. gadā viņa turpina studijas Detroitas Mākslas un dekoratīvi lietišķās mākslas skolā (Art School of the Society of Art and Craft) un dodas uz Losandželosu, kur turpina studijas Šonāra institūtā (Chouinard Institute (Cal Arts)), kur kļūst par pārliecinātu abstrakto ekspresionisti. 1960. gada beigās māksliniece apprecas ar jaunu latvieti, kurš ir iesaukts dienēt Okinavā ASV armijā. Dažus mēnešu vēlāk arī Daina Dagnija nonāk Okinavā, kur smeļas iedvesmu apkārtnē un sāk attīstīt savu individuālo figuratīvi abstrakto rokrakstu mākslā. Daina Dagnija atklājas Latvijas un visas pasaules mākslas pētniekiem un cienītājiem ar tikai sev raksturīgām mākslinieciskā rokraksta formām. Viņa nepārtrauc būt fiziski un emocionāli spēcīga sieviete, neraugoties uz pārdzīvoto un piedzīvoto bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā, izdzīvoto un līdzpaņemto emigrācijā un atvesto atpakaļ mājās - Latvijā.

Bents Holšteins “FERNWEH”

  Bents Holšteins "FERNWEH" Lai raksturotu, kas ir viņa galvenais stimuls mākslā, Bents Holšteins lieto vācu vārdu Fernweh. Angļi to tulko kā Wanderlust – ceļošanas prieks, un šo divu vārdu salikums ir lielisks ceļvedis uz 73 gadus vecā dāņu mākslinieka mākslas izpratni. Viņš aizvien vēlas būt kādā citā vietā, un viņa vēlme ceļot ir nepiesātināma. Šajās vietās jābūt ūdenim, kalniem, un tur jābūt gaismai. Interesantai vai dramatiskai gaismai. “Kāpēc mūs allaž pievelk ūdens? Kāpēc jūs ceļojat ar kuģi?” viņš jautā, un piebilst: “Mana māksla vienmēr atnāk no citurienes. Savas gleznas es gleznoju studijā Kopenhāgenā, taču manas vīzijas nāk no Karību jūras, Meksikas. Ūdens ir galvenais elements. Mani jaukākie brīži ir tie, kad es makšķerēju “plakanzivis” Floridas koraļļu arhipelāgā. Ūdens ir tikai dažas collas dziļš. Es nevaru saredzēt krastu. Liekas, tu stāvi milzīga ziepju burbuļa iekšpusē. Nevari atšķirt ūdeni no zemes – pāreja ir neskaidra, un tas mani apbur.” Bents norāda uz vairākām jaunām gleznām, ko gatavojas sūtīt ar kuģi uz Latviju un vēlreiz atkārto “Tās nav naturālistiskas. Es sajuktu prātā, ja gleznotu dabu.” Taču viņš glezno dabu. Savu ļoti personisko dabas elementu interpretāciju. “Kāpēc ūdens un kalni mani valdzina?” viņš jautā un tūdaļ atbild uz savu jautājumu: “Mēs, dāņi, pēc izcelsmes esam zemienes fermeri. Mūs dīvainā kārtā pievelk tādas bīstamas vietas kā kalni. Gan pret kalniem, gan pret ūdeni jāizturas ar dziļu cieņu.   Ir dzīvībai bīstamas klintis un aizas, haizivis un trakojošas straumes. Un grūtības, kas jāpārvar, gleznojot šo izaicinājumu un apdraudējumu klāstu, ir milzīgas”.