Ilona Vilka Jūra, laiks, sapņi…

Fotogrāfija aizrauj, fotogrāfija sagrābj, fotogrāfija ļauj iegrimt atmiņās par mirkļa fiksēto, fotogrāfija uzmundrina. Ilonu Vilku saista jūras fotografēšana. Kā nopietnu aizraušanās sākumu var minēt 2010. gadu. Jau 2015. gadā Jāņa sētā tika atklāta mākslinieces pirmā fotoizstāde „Jūra”. Pēc tam šādas izstādes tiek rīkotas regulāri ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tiek izveidots jūras foto atklātņu komplekts, tiek izdoti vairāki albumi, mazie kabatas kalendāri 2016. un 2017. gadam. Ilonas daudzpusību paspilgtina vēl viena aizraušanās, māksliniece raksta arī dzeju, un 2015. gadā viņa debitē literatūrā ar dzejas grāmatu „Laiks un rozā sapņi”.

Ilona Vilka dzimusi 1940. gada 7. aprīlī Rīgā. Visai drīz Latviju skāra Otrais pasaules karš un Ilona kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Flensburgas pilsētas skolā Vācijā tika uzsāktas skolas gaitas. Atgriežoties Latvijā un zaudējot vecākus, Ilona nonāca Igates, bet vēlāk Rīgas 1. bērnu namā. Tur viņa sastapa skolotājus, kuri mācīja ne tikai priekšmetus, bet izglītoja skolēnus visās dzīves jomās un sagatavoja praktiskai dzīvei. Jau tad Ilona sāka fotografēt un izgatavot fotogrāfijas. Ar pateicību un bezgalīgu mīlestību viņa piemin skolotājus Annu Balodīti, Aleksandru Leperi, Albertu Silkalnu, Helēnu Lazarēviču, Aleksandru Kārkliņu, Elfrīdu Celmi, bet īpaši Ādolfu Švānbergu.

1960. gadā pēc Rīgas 1. vidusskolas pabeigšanas Ilona iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Darba gaitas uzsāka 1964. gadā, strādājot par fizkultūras skolotāju. Jau tad viņa pievērsās mākslas daiļradei – saviem sportistiem izgatavoja medaļas no māla, glezniņas no kausēta stikla. Vēlāk tika rīkotas vairākas šo darbu izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs.

Bijusi sportiste, bet tagad māksliniece ar savu dzīvesveidu pierāda mums, ka dzīve nav garlaicīga, ja vien paši par to izrādām interesi. Katru dienu māksliniece turpina priecāties par dzīvi un šo prasmi parāda arī mums – viņas talanta cienītājiem. Fotogrāfiju sērijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā autore eksponē notvertos jūras kadrus ar saulrietiem, viļņiem, akmeņiem, ļaujot saskatīt to neparasto skaistumu, iemūžināto laiku un nosapņotos vai iztēlotos sapņus.

Valentīna Smertjeva