Rotko muzeja rudens izstāžu sezona aicina satikties gaismā
11. septembrī plkst. 16.00 Rotko muzejs atklās rudens izstāžu sezonu, kurā satiksies dažādu paaudžu mākslinieki no Francijas, Itālijas un Latvijas. Tēlniecības, glezniecības, keramikas, grafikas, tekstilmākslas un instalācijas valodā jaunā sezona vēstīs par sastapšanos, saprašanos un gaismas meklējumiem laikā, kad ēnas kļūst arvien garākas.
“Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla”
Īvs Brajērs (Yves Brayer, 1907–1990) pieder franču mākslinieku paaudzei, kura darbojās laikā, kad Eiropa meklēja jaunu kultūras identitāti. Izstādes kodolu veido darbi, kas tapuši Vidusjūras reģiona zemēs. Eiropas kultūras daudzveidība tajos atklājas ikdienas sižetos, kur mākslinieku interesē nevis notikuma ārējā dramaturģija, bet cilvēka klātbūtne telpā un laikā.
Šī koncentrētā vērojuma kultūra nosaka arī Brajēra glezniecības valodu, kur kompozīcija, ritms un gaisma mijiedarbē ar tumsu ir tikpat nozīmīga kā attēlotais motīvs. Šīs gaismas un ēnas attiecības vieno arī izstādes laikmetīgo daļu, kurā satiekas septiņi mūsdienu Francijas mākslinieki – Žeraldina Gilbo (Géraldine Guilbaud), Entonijs Vaits (Anthony White), Marī Izāka (Marie Izaac), Marī Pola Benuā-Baseta (Marie Paule Benoit-Basset), Džeņju Vu (Zhenyu Wu), Enriko Nagels (Enrico Nagel) un Paskāls Piņons Žafs (Pascal Pignon JAF). Dialogā ar Brajēra daiļradi viņu darbi runā par kara un miera pieredzi, cilvēka ievainojamību, atmiņas nozīmi, brīvības trauslumu un gaismas lomu pasaulē, kurā joprojām netrūkst spriedzes un nenoteiktības.
Umberto Mastrojāni “Krāsu abstrakcija. 1934–1992”
Izstāde iepazīstina ar Umberto Mastrojāni (Umberto Mastroianni, 1910–1998) – vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem itāļu māksliniekiem, kura jaunradi raksturo nepārtraukta abstrakcijas iespēju izpēte tēlniecībā, glezniecībā, grafikā un tekstilā. No bronzas līdz papīram, no kartona līdz gobelēnam, drosmīgos eksperimentos ar iegriezumiem, locījumiem, gravējumiem un krāsu, matērija mākslinieka darbos atklājas kā kustības, ritma un intensīvu emociju telpa.
Īpaši Rotko muzejam veidotā izlase risina simbolisku dialogu starp Mastrojāni un Marku Rotko. Abus saista nevis tieša savstarpēja ietekme, bet kopīgi radoši centieni – pārvarēt figurāla attēlojuma robežas, lai atklātu mākslas darba emocionālo un garīgo potenciālu.
Laima Eglīte “Pirms vārdiem”
Laimas Eglītes (1945) radošais rokraksts ir veidojies ciešā sasaistē ar jaunas skatuviskas valodas meklējumiem, ko pagājušā gadsimta otrajā pusē izvērsa Rīgas pantomīma. Pārejot no skatuves uz glezniecību, viņa paturēja pantomīmai raksturīgos domāšanas principus. Tāpēc kustība viņas darbos ir nevis attēlota, bet organiski klātesoša.
Izstādes kurators Uldis Čamans (Galerija Mans’s) uzsver, ka mākslinieces gleznās sastopamie tēli – mīmi, klauni, noslēpumainas figūras un elegantas dāmas – neveido stāstu tradicionālā izpratnē. Tie ir raksturi, kuros savijas cilvēcisks trauslums, pašironija un cieņa. Žests, galvas pagrieziens, roku ritms šeit pasaka vairāk nekā sižets. Laimas Eglītes pasaulē klusums ir nozīmes nesējs.
Iveta Laure “Mīlestība un zīds”
Personālizstādē “Mīlestība un zīds” māksliniece Iveta Laure (1962) savieno dažādos laikos tapušus un īpaši Rotko muzejam radītus darbus, kuros runā par sievietes tiesībām un pašnoteikšanos, ģimeni un mantotajām lomām, ķermeniskumu, seksualitāti, vardarbību un brīvību. Radošo impulsu vidū ir Aspazijas nepiekāpīgais “NĒ” un sufražistu cīņa, Latvijas pirmās brīvvalsts lauku sadzīve un rokdarbu tradīcijas, karš un deportācijas, Latgales katoliskais kods, Austrumu kultūras priekšstati par sievieti un mīlestību, kā arī mūsdienās joprojām sastopamais seksisms.
Zīds šos atšķirīgos stāstus savij vienā vizuālā valodā. Apgleznots, izšūts, ielocīts telpiskos objektos un instalācijās, tas uzņem sevī gan dziļi intīmu pieredzi, gan kolektīvās vēstures nospiedumus.
Ingūna Liepa “Meklēt neredzamo”
Ingūnas Liepas (1965) gleznās nav skaidri nolasāma sižeta vai stāsta, pie kura pieturēties. No krāsas slāņiem uz brīdi iznirst mīklainas, neskaidras formas, kas līdzinās te ainavām, te sapņojumiem, te ūdens šļakstiem, miglājiem vai lietus virmojumiem, lai jau nākamajā mirklī atkal izgaistu abstrakcijā. Darbu emocionālo reģistru nosaka krāsa – gaiši zilais, violetais, tirkīzs, pieklusināti rozā, siltais persiks un bāli zaļais saplūst atturīgās harmonijās, bet maigās toņu gradācijas un liegās pārejas starp dzidrumu un palsumu liek darbiem teju vai izstarot gaismu.
Izstādes kuratore Farida Zaletilo uzsver: mākslinieci saista ne tik daudz redzamās pasaules atveidojums, cik emociju un sajūtu pieredzes pārcēlums. Viņas darbi ieved rāma apcerīguma telpā, kas nebeidz raisīties un vērties tik ilgi, cik vien tajā uzkavējas vērotāja skatiens.
Imants Klīdzējs “Cieši pie vēja”
Imanta Klīdzēja (1956) jaunradi raksturo nepārtraukts dialogs starp materiālu, laiku un cilvēka pieredzi. Vairāk nekā piecdesmit gadu radošajā ceļā mākslinieks ir konsekventi pārbaudījis keramikas robežas, pārvēršot mālu par domāšanas telpu, kur forma nav pašmērķis, bet instruments sarunai par pasaules kārtību.
Autora monumentālās kompozīcijas veido simtiem un tūkstošiem elementu. Katrs ir patstāvīga vienība, bet kopā tie veido veselumu, kurā izstādes kurators Māris Čačka saskata strukturālas paralēles ar cilvēka pieredzi. Jo dzīvi veido ne tikai lielie notikumi vien, bet neskaitāmas detaļas, kas uzkrājas un iegūst nozīmi līdzās citām.
Pēteris Martinsons “Kečkemētas piezīmes”
Izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) oriģinālo tēlniecisko domāšanu, formas izjūtu un materiāla interpretāciju izstādē atklāj porcelāna darbi no Kečkemētas Starptautiskās keramikas studijas krājuma Ungārijā. Stilizētie arhitektoniski objekti ir tapuši no 1992. līdz 2003. gadam studijas rīkotajās rezidencēs un simpozijos.
“Kečkemētas piezīmes” Rotko muzeja Martinsona mājā noslēdz Pētera Martinsona 95. dzimšanas dienas izstāžu programmu, kuru muzejs veidoja sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru, izceļot zīmīgus Martinsona darbus no Latvijas un ārvalstu muzeju krājumiem.
Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2026. gada 11. septembra līdz 29. novembrim, izņemot Pētera Martinsona izstādi “Kečkemētas piezīmes”, kas būs apskatāma līdz 2027. gada 21. februārim.
Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.
Rotko muzeja rudens izstāžu sezona ir tapusi sadarbībā ar Īva Brajēra muzeju Francijā, apgādu “Il Cigno GG Edizioni” un fondu “Pio Sodalizio dei Piceni”, Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Starptautisko keramikas studiju Kečkemētā.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Eiropas Savienība, Itālijas Republikas vēstniecība Latvijā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un rezidenču centrs SERDE.
Publicitātes attēli:
- Īvs Brajērs, “Etopiešu semināristi, Roma, 1932” (fragments), audekls, eļļa, 119 x 94,5 cm, 1932
- Umberto Mastrojāni, “Mežonīgs niknums”, bronzas skulptūra, 130 x 100 x 25 cm, 1975, privātkolekcija, Turīna, Itālija
- Laima Eglīte, “Deja” (fragments), audekls, eļļa, 20 x 20 cm, 2026
- Ingūna Liepa, xxx (fragments), kartons, akrils, 132 x 153 cm, 2021
- Imants Klīdzējs, “Appassione Tempo” (fragments), keramikas objektu instalācija, 2024
- Iveta Laure “Esi sveicināta, Marija” (fragments), lina un zīda audums, jaukta tehnika, 1,60 x 1,45 cm, 2024/2025
- Pēteris Martinsons, porcelāna objekts (fragments), Kečkemētas Starptautiskās keramikas studijas krājums
