Arhīvs

Marta Ģibiete CEĻOTĀJI

“...Kopš bērnības atceros to laimīgo sajūtu, kad siltā vasaras dienā guļu puķainas pļavas vidū un vēroju baltos, kuplos mākoņus, kas peld zilās debesīs. Mākoņi peld... No kurienes tie nāk, kurp dodas? Iztēlojos, kā tas spurainais mākonis, kas tikko aizpeldēja man garām, pēc dažām stundām lidos pāri citai pilsētai, bet vakarā būs jau simtiem kilometru tālu.

Edmunds Tamovičs UZ SLIEKŠŅA

Māksla ir nepārtraukta jaunatklāsme. Katru dienu. Un visās iespējamās zināšanu, sajūtu formās. Katrs jauns darbs, izstāde, autors, grāmatas lappuse, muzeju ekspozīcija, iepazīšanās, ceļojums iztēlē var mainīt cilvēka dzīves un mākslas uztveri.

Biruta Delle CITADELLE

Biruta Delle ir māksliniece, disidente, klasiķe, vecmeistare, kas apveltīta ar absolūto krāsu izjūtu – visi šie vārdi raksturo viņas būtību, bet tai pašā laikā ir nepietiekami un virspusēji. Birutas vecāki ir gaisma un laiks. No mātes viņa ir mantojusi sirdi, no tēva – gudrību.

SANRI KOMUNIKĀCIJA IR ATSLĒGA

SANRI KOMUNIKĀCIJA IR ATSLĒGA Draugi brīdināja: uzmanies, tu vari atvērt durvis, kuras nemaz negribētu atvērt. Piekrītu, ir dažādas atslēgas, miljardiem durvju, pamatā rezultāts ir paredzams, bet ir durvis, kuras rada satraukumu, un, ja tu tās neatvērsi, nekad neuzzināsi, kas aiz tām slēpjas. Jā, varbūt tu būsi ļoti vīlies, pat dusmīgs un ienīdīsi sevi un citus. Bet vai tu būsi zaudētājs? Varbūt tu kļūsi stiprāks, jo turpmāk atpazīsi šīs durvis un iemācīsies, kā viņas aizslēgt vai atvērt sev izdevīgā laikā. Jā, lielākoties tu būsi ļoti vīlies, jo aiz durvīm neslēpjas nekas, bet būs durvis, kuras tev atvērs visumu, kuru tu nekad neredzētu, ja nebūtu tās vēris vaļā. Mūsu sabiedrību vada bailes. Kādam, protams, tas ir izdevīgi. Vai tu gribi būt kādam izdevīgs?

Ričards Dennijs KLUSUMA ĒRA

Klusuma ēra- Reizēm ģeogrāfisku, politisku vai morālu apsvērumu dēļ mēs – un sabiedrība – apklustam. Klusums iestājas tad, kad cilvēks nespēj orientēties savā ceļā, un roka un galva ved mūs uz tādām vietām, kuras mēs neizvēlētos doties. Agrāk, ja nezinājām ceļu, mēs varējām izmantot uz papīra vai audekla uzliktu karti vai citu instrumentu, kas palīdzētu mums nokļūt izvēlētajā galamērķī, bieži vien orientēdamies pēc reljefa niansēm vai citām pazīmēm. Ja ceļa izvēle notiktu tāpat vien – prieka pēc, tad nešaubīgi priekšroka tiktu dota skaistākām ainavām, nevis taisnākajam maršrutam.

X: Kritiskā robeža – Černobiļa 30

Un tas būs mūžīgi... Tematiskā izstāde “ X: Kritiskā robeža ” ir vairāk nekā tikai par Černobiļas kodolkatastrofu vai Svetlanas Aļeksijevičas, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējas, vizīti. Izstādes organizētājs Albīns Vološkevičs uzrunāja Paņevežas māksliniekus iedziļināties tēmā, veidojot kopīgus mākslas darbus pāros.

Latgales reģiona mākslas konkursa izstāde Klusuma un tukšuma formas  

Klusuma un tukšuma formas Šīs mūsu kārtējās izstādes – reģionālās mākslas projekta – tēma nav izvēlēta nejauši, jo to organizējam mēs – Marka Rotko vārdā nosauktais mākslas centrs. Klusums un tukšums – divi pamatjēdzieni, kam bija ārkārtīgi būtiska un aktuāla nozīme Rotko daiļradei, it īpaši viņa klasiskajiem darbiem. Runājot par savu māksliniecisko metodi, meistars to salīdzināja ar “radošu klusumu, apelēdams pie budisma filozofijas, kurā tukšumam piemīt potenciāls: jo viss šajā pasaulē notiek vai “materializējas” no “nekurienes” un viss aiziet “nekurienē”.

Linda Zīvere KLUSUMĀ

LINDA ZĪVERE KLUSUMĀ "Ļauj klusumam aizvest tevi līdz dzīves būtībai."                                                                         /Rumi/ “Savā ceļā esmu bijusi ļoti veiksmīga satikt burvīgas būtnes, skolotājus, grāmatas, notikumus, kuri ir palīdzējuši PATIESĪBAS meklējumos. Šis meklējumu ceļš ir bijis un joprojām ir ļoti piesātināts un skaists. Tā kā es to nespeju ietērpt vārdos, lai padalītos, izmantoju savu spēcīgāko un, tai pašā laikā, niansētāko izteiksmes līdzekli- glezniecību” - tā Linda Zīvere.

ĒRINA LOULORA ONOMATOPOĒZE

Ērina Loulora /Erin Lawlor/ gleznas veido lielos triepienos, kas līkloču viļņiem klāj viņas gleznas virsmas. Viņas triepieni plūst; formas ir dabiskas kā ūdenskritums vai viļņi, kas veļas līdz ar straumi. Louloras gleznošanas manierei piemīt matērija un piesātinātu krāsu un blīvuma radīta klātbūtnes sajūta. Lielos krāsu triepienus māksliniece klāj uz mitra gruntējuma. Gleznas veido slapji triepieni; viņa glezno ar slapju uz slapja. Viņas triepieni saplūst ar audekla gruntējumu, katru krāsas klājumu izpildot ar skaidri apzinātu kustību.

Ingūna Levša OTRPUS

Izstādes „ Otrpus ” centrā ir tēli, vide un motīvi, kas māksliniecei šķiet svarīgi viņas personības veidotāji, piemēram, vairākkārt dažādos kontekstos tiek variēts mežs, koku zaru mudžeklis, kas simetriski izkārtots kā totēma stabs, tāpat arī mākslinieces un viņas vīra silueti, kas ir ieausti starp tādiem dabas elementiem kā sēnes, jūra un ūdens ziedēšana. Ingūna Levša strādā žakarda tehnikā, aužot digitālos gobelēnus, kas ļauj veidot komplicētas kompozīcijas, atsaucoties un vairāk iekļaujot tajās apkārtējo realitāti.