Arhīvs

INĀRA PETRUSEVIČA SPALVA PLATMALEI

Ināra Petruseviča, māksliniecei piemīt unikāla spēja saredzēt liriku ikdienišķajā. Pateicoties šai spējai, viņa pārvērš triviālas sadzīves ainiņas mistērijā, raibā karnevālā, kur apkārtējā pasaule pārtop mūžīgos svētkos. Nav svarīgi, kas ir uzzīmēts: galds, pastnieks, naktspods – visam ir dvēsele, viss iegūst jaunu poētisku nozīmi. Fantastiskais savijās ar realitāti un kļūst par tā organisku daļu. Kā bērnu rotaļā, kurā viss ir iespējams, – ar mīlestības spārniem var uzlidot debesīs vai saņemt dāvanā no eņģeļa izšūtu sirdi.

V starptautiskais keramikas mākslas simpozijs CERAMIC LABORATORY

Vēl pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Latvija kļuva par centru visam laikmetīgajam, kas radīts keramikas mākslas jomā. Svaigas idejas un to drosmīgais iemiesojums mālā, neiedomājamu formu, faktūru un krāsu satriecošā variēšana neatstāja skatītājam šaubu par to, ka viņa priekšā ir īstā māksla, kam absolūti nav vajadzības pēc papildu iestarpinājumiem –“lietišķā”, “dekoratīvā” vai vēl kāda cita. Tālaika padomju māksliniekiem mākslas keramikas simpozijs Dzintaros kļuva par savdabīgu “logu uz Eiropu”, par laukumu, kur varēja iepazīties ar pasaules tendencēm un sazināties ar ārvalstu kolēģiem. Latvijas mākslas skola demonstrēja revolucionāro attieksmi pret keramiku kā mākslu, līdzīgu starp līdzīgām.

Latvīte Medniece PĒDAS MĀLĀ

„Keramika ir skaistākais darbs, kāds vien var būt,” atzīst Latvīte Medniece (1924) – viena no ievērojamākām un šobrīd arī vecākajām latviešu keramiķēm. Izglītojusies Rīgas daiļamatniecības vidusskolas Keramikas nodaļā (beigusi 1949) un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (beigusi 1955), pāris gadu pastrādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā un pēc tam radošajā darbā, viņa ir varējusi iepazīt dažādus keramiskos materiālus un profesionālos paņēmienus, bet par savu galveno materiālu galu galā izvēlējusies mālu. Un tad tikpat kā nekad viņa vairs nesēžas pie virpas, neveido traukus. Viņa darina figūras, pārsvarā – no plastiskām māla plāksnēm. Pasaulē vispazīstamākais Mednieces kolēģis Pēteris Martinsons viņu trāpīgi nosaucis par „keramiķi – tēlnieci”, kuras „darbi ar savu profesionalitāti, izjusto formu un tēlainību pārliecinoši ieņem vietu latviešu mākslas klasikā. Mākslinieces darbi pauž tautai tuvu dabas un cilvēku likteņu izpratni un balstās latviešu tautas mitoloģijā un folklorā.” P. Martinsons.

Mākslinieka Alekseja KUZMIČA izstādes projekts MADONNAS TEMPLIS

Marijas tēls – Madonnas – ir labsirdīgas, visu saprotošās un visu piedodošās Mātes tēls. Viņas vārds nešķirami saistīts ar tīrību, taisnīgumu un pacietību. Visos laikos ticīgie lūdz Dievmātes žēlastību, svētību un cer uz viņas izpratni un līdzjūtību. Madonnas tēma izsenis nedeva mieru radošām personībām – māksliniekiem un tēlniekiem, dzejniekiem un rakstniekiem, filozofiem, aktieriem u.c. Pasaule pazīst Rafaēla, Leonardo da Vinči, Rembranta, Botičelli, Rubensa, Bellīni, Renuāra, Pikaso radītus Madonnas tēlus...

Baņuta Ancāne “ DIEVS IR ”

Reiz bērnībā, kamēr gaidīju pabraucot mašīnas, lai tiktu pāri ielai, kaut kā vienkārši manī ieskanējās atklāsme – “ Dievs ir ”. Tā šī tēma mani pavada visu mūžu dažādos veidos; par to domāju visos manos darbos – portretos, klusajās dabās, ainavās. Ideja par šeit izstādītajiem darbiem pasteļa tehnikā aizsākās pirms daudziem gadiem, atlabstot no slimības – tas bija spilgts sapnis ar Dievmāti. Pamostoties, uzskicēju mazītiņu skicīti, kas vēlāk pārtapa kā lielformāta darbs “Rīgas Dievmāte”. Tad ideja attīstījās arvien straujāk. Vēlāk meditācijas laikā ieraudzīju Pietà kompozīciju trīs dažādos veidos; tālāk ierosmes meklēju dabas motīvos un mākoņos, kuru formās un siluetos var daudz ieraudzīt. Svarīgi, kā skatās: kāds varbūt redz sunīti, cits – eņģeli... Šo mūžīgo tēmu vēlos turpināt, ja būs spēks un veselība, jo cilvēks domā, bet Dievs dara.

Andris Zēgners GAISMĀ

Gaisma joprojām iedvesmo nebeidzamam izziņas procesam kā zinātnē, tā arī mākslā.

Artūrs Bērziņš BAROTAVA

Mākslinieks nebeidz, bet turpina reflektēt par dažādu populisma veidu un mitologēmu mijiedarbību ar recipientu, viegli, ironiski, bet jutīgi balansējot starp saturā un formā neviennozīmīgi apvienojamo, vienlaikus “barojot” un “barojoties”.

Moiše Kupfermans DAŽĀDIE PURPURA PELĒKIE

Kupfermana kolekcija – Kibbutz Lohamei Hagetaot Moiše Kupfermans piedzima 1926. gadā Jaroslavā, Polijas dienvidaustrumos, tirgotāju ģimenē, kurai piederēja sīkpreču veikals. Viņa tēvs bija cēlies no varkaļu ģimenes, kas izgatavoja alus darītavu katlus – no šejienes arī cēlies dzimtas uzvārds.

Iveta Vaivode ZOBENS LILIJAS

Ir tveicīga vasaras diena. Es brienu pa nātrēm aizaugušu taku, līdz nokļūstu sen pamestas mājas pagalmā. Es ieraugu izsistu logu, lai vēl, iespējams, pēdējo reizi iekāptu savā bērnībā.

Maija Dragūne LITOGRĀFIJA

Litogrāfija – tā vienmēr man bijusi lielu iespēju grafikas tehnika. Noslīpētā baltā akmens virsma ir ļoti rosinoša. Pirms darba sākšanas ir jābūt skaidrai domai, jo akmens necieš labojumus. Katram tušas uzlikumam jābūt svaigam un pārliecinošam.