Arhīvs

STARPTAUTISKAIS SIMPOZIJS MARK ROTHKO 2017

Ir tradicionāli, ka glezniecībai kā mākslas medijam uzmanību pievērš gan paši mākslinieki, gan mākslas interesenti un kolekcionāri. Glezniecības simpozijs Daugavpilī ar tā trīspadsmit gadu ilgo tradīciju nav izņēmums.

GUNĀRS KROLLIS. VIENOTAIS LAIKA TARIFS

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētā profesora, Zinātņu akadēmijas Goda locekļa, mākslinieka Gunāra Kroļļa (1932) grafikas izstādes nosaukums “ Vienotais laika tarifs ” neviļus liek domāt par laika un telpas kategorijām un to izpratni mākslas vidē un radošas personības uztverē.

Baiba Priedīte. AKVAREĻU SIENAS

Ienāc un saplūsti – tāds ir pirmais iespaids, ieraugot vieglumu un mākslinieces pārvarētās cīņas ar ūdeni un krāsu plūduma rezultātu. Baibas Priedītes jaunradītās akvareļu “sienas” un īsu laiku atpakaļ radītās kompozīcijas sveic atnācēju, caurspīdīgi un puscaurspīdīgi atklājot virmojošo un ar sabiezinātajiem toņu laukumiem uzsverot realitātes ne mazāk būtisko nozīmi.

ĪVS ULLENS APLIECINĀJUMS

Pabeidzis karjeru telekomunikāciju nozarē, Īvs Ullens nolēma pilnībā veltīt sevi savai senajai kaislei – fotogrāfijai. Būdams pusaudzis, viņš radīja savus pirmos attēlus un iepazina fotolaboratorijas noslēpumus savas vecāsmātes, slavenās fotogrāfes un operatores, tumšajā istabā. Gada garumā viņš apguva tehnisko meistarību ASV pie diviem profesionāliem fotogrāfiem, kas pirmām kārtām iemācīja viņam novērošanas svarīgumu. Īvs Ullens trenēja aci un apguva fotogrāfijas pamatteoriju, apmeklējot laikmetīgās mākslas galerijas un gadatirgus.

INĀRA PETRUSEVIČA SPALVA PLATMALEI

Ināra Petruseviča, māksliniecei piemīt unikāla spēja saredzēt liriku ikdienišķajā. Pateicoties šai spējai, viņa pārvērš triviālas sadzīves ainiņas mistērijā, raibā karnevālā, kur apkārtējā pasaule pārtop mūžīgos svētkos. Nav svarīgi, kas ir uzzīmēts: galds, pastnieks, naktspods – visam ir dvēsele, viss iegūst jaunu poētisku nozīmi. Fantastiskais savijās ar realitāti un kļūst par tā organisku daļu. Kā bērnu rotaļā, kurā viss ir iespējams, – ar mīlestības spārniem var uzlidot debesīs vai saņemt dāvanā no eņģeļa izšūtu sirdi.

V starptautiskais keramikas mākslas simpozijs CERAMIC LABORATORY

Vēl pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Latvija kļuva par centru visam laikmetīgajam, kas radīts keramikas mākslas jomā. Svaigas idejas un to drosmīgais iemiesojums mālā, neiedomājamu formu, faktūru un krāsu satriecošā variēšana neatstāja skatītājam šaubu par to, ka viņa priekšā ir īstā māksla, kam absolūti nav vajadzības pēc papildu iestarpinājumiem –“lietišķā”, “dekoratīvā” vai vēl kāda cita. Tālaika padomju māksliniekiem mākslas keramikas simpozijs Dzintaros kļuva par savdabīgu “logu uz Eiropu”, par laukumu, kur varēja iepazīties ar pasaules tendencēm un sazināties ar ārvalstu kolēģiem. Latvijas mākslas skola demonstrēja revolucionāro attieksmi pret keramiku kā mākslu, līdzīgu starp līdzīgām.

Latvīte Medniece PĒDAS MĀLĀ

„Keramika ir skaistākais darbs, kāds vien var būt,” atzīst Latvīte Medniece (1924) – viena no ievērojamākām un šobrīd arī vecākajām latviešu keramiķēm. Izglītojusies Rīgas daiļamatniecības vidusskolas Keramikas nodaļā (beigusi 1949) un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (beigusi 1955), pāris gadu pastrādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā un pēc tam radošajā darbā, viņa ir varējusi iepazīt dažādus keramiskos materiālus un profesionālos paņēmienus, bet par savu galveno materiālu galu galā izvēlējusies mālu. Un tad tikpat kā nekad viņa vairs nesēžas pie virpas, neveido traukus. Viņa darina figūras, pārsvarā – no plastiskām māla plāksnēm. Pasaulē vispazīstamākais Mednieces kolēģis Pēteris Martinsons viņu trāpīgi nosaucis par „keramiķi – tēlnieci”, kuras „darbi ar savu profesionalitāti, izjusto formu un tēlainību pārliecinoši ieņem vietu latviešu mākslas klasikā. Mākslinieces darbi pauž tautai tuvu dabas un cilvēku likteņu izpratni un balstās latviešu tautas mitoloģijā un folklorā.” P. Martinsons.

Mākslinieka Alekseja KUZMIČA izstādes projekts MADONNAS TEMPLIS

Marijas tēls – Madonnas – ir labsirdīgas, visu saprotošās un visu piedodošās Mātes tēls. Viņas vārds nešķirami saistīts ar tīrību, taisnīgumu un pacietību. Visos laikos ticīgie lūdz Dievmātes žēlastību, svētību un cer uz viņas izpratni un līdzjūtību. Madonnas tēma izsenis nedeva mieru radošām personībām – māksliniekiem un tēlniekiem, dzejniekiem un rakstniekiem, filozofiem, aktieriem u.c. Pasaule pazīst Rafaēla, Leonardo da Vinči, Rembranta, Botičelli, Rubensa, Bellīni, Renuāra, Pikaso radītus Madonnas tēlus...

Baņuta Ancāne “ DIEVS IR ”

Reiz bērnībā, kamēr gaidīju pabraucot mašīnas, lai tiktu pāri ielai, kaut kā vienkārši manī ieskanējās atklāsme – “ Dievs ir ”. Tā šī tēma mani pavada visu mūžu dažādos veidos; par to domāju visos manos darbos – portretos, klusajās dabās, ainavās. Ideja par šeit izstādītajiem darbiem pasteļa tehnikā aizsākās pirms daudziem gadiem, atlabstot no slimības – tas bija spilgts sapnis ar Dievmāti. Pamostoties, uzskicēju mazītiņu skicīti, kas vēlāk pārtapa kā lielformāta darbs “Rīgas Dievmāte”. Tad ideja attīstījās arvien straujāk. Vēlāk meditācijas laikā ieraudzīju Pietà kompozīciju trīs dažādos veidos; tālāk ierosmes meklēju dabas motīvos un mākoņos, kuru formās un siluetos var daudz ieraudzīt. Svarīgi, kā skatās: kāds varbūt redz sunīti, cits – eņģeli... Šo mūžīgo tēmu vēlos turpināt, ja būs spēks un veselība, jo cilvēks domā, bet Dievs dara.

Andris Zēgners GAISMĀ

Gaisma joprojām iedvesmo nebeidzamam izziņas procesam kā zinātnē, tā arī mākslā.