TOPONĪMI
Aleksejs Naumovs (Latvija)
Burano, Venēcija, Pekina, Florence, Lisabona, Porto, Vīne, Ņujorka, Ankara, Kannas, Ikšķile, Liepāja, Daugavpils… vietas, kur būts, sajusts un gleznots; vietvārdi, jeb toponīmi, kuri nosaukumos paskaidro katras ainavas ģeogrāfisko telpu.
Sekojot līdzi gleznotāja Alekseja Naumova daiļradei un iepazīstot kā agrākus, tā arī šobrīd topošus darbus, ieraugām īpašo un atšķirīgo no citiem. Visupirms tas ir izteikti “ģeogrāfiskais” akcents daiļrades tematikā. Tāpēc mākslinieka toponīmus, kas izraudzīti par nosaukumu personālizstādei Rotko centrā, neviļus gribas precizēt kā urbonīmus vai oikonīmus, vēl vairāk uzsverot autora pieķeršanos urbānajai ainavai vai konkrētai apdzīvotai vietai.
Kā pasaules ainavu virtuozam vispirms māksliniekam ir būtiska kadra burvības tveršana un, kā bieži ironizē pats gleznotājs, tā tūlītēja “uzkrāsošana”, nododot konkrētas vietas smaržu un garšu, noskaņu, gaismu un tik būtisko krāsu.
Krāsa un košums viennozīmīgi ierindojami starp raksturlielumiem, kas ir klātesoši ikkatrā Alekseja Naumova darbā neatkarīgi no plašās ģeogrāfijas un konkrētās vietas, kur mākslinieks pabijis un gleznojis savā iecienītajā alla prima tehniskajā pieejā.
Trīsdesmit četru grādu karstums, gleznojot Burano, vai arī drēgnie apstākļi, autoram iemūžinot Mārupīti vai Arkādijas parku, nav bijuši šķēršļi sasniegt iecerēto, jo, kā mēdz teikt, nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs vai ekipējums.
Alekseja Naumova daiļradē ir vietas, kur viņš atgriežas arvien no jauna, lai turpinātu tās dokumentēt, ikreiz veidojot jaunu sajūtu stāstu un papildinot vai no jauna atskāršot dažādo un atkārtoti figurējošo toponīmu klātbūtni pasaules ainavu glezniecībā.
Māris Čačka
Aleksejs Naumovs dzimis Rīgā 1955. gada 10. janvārī. Pirmo mākslas izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1968–1973). Latvijas Mākslas akadēmijā (1973–1979) studējis monumentālās glezniecības meistardarbnīcā pie Prof. Induļa Zariņa. Strādājis radošajā aspirantūrā profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1980–1983). Studējis Sorbonnas plastisko mākslu skolā un Valsts tēlotājmākslas skolā Parīzē, Francijā (1987–1988). Bijis Francijas valdības stipendiāts.
No 1992 līdz 1994. gadam – asociētais profesors, no 1994. gada – profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1997. līdz 2007. gadam bijis akadēmijas prorektors, bet no 2007. līdz 2017. gadam ieņēmis rektora amatu.
Kopš 1982. gada sarīkojis vairāk nekā četrdesmit personālizstādes, pēdējā nozīmīgākā no tām – “Nebeidzamā ainava” – aizvadīta 2018. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Personālizstādes rīkojis gan Latvijā, gan ārvalstīs: ASV, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Indijā, Krievijā, Norvēģijā, Portugālē, Ungārijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā u.c. Bijis daudzu grupu izstāžu dalībnieks Latvijā un ārvalstīs.
Mākslinieka darbi atrodami daudzās publiskās kolekcijās (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, Swedbank, SEB banka, Ventspils Nafta, Krievijas mākslas fonds, Alkamo pilsētas muzejs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Zuzānu kolekcija), kā arī privātkolekcijās ASV, Itālijā, Indijā, Honkongā, Portugālē, Austrijā, Brazīlijā, Lielbritānijā, Dienvidkorejā, Japānā un Latvijā.
Mākslinieks saņēmis septiņus apbalvojumus, tostarp ieguvis arī Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu, kļūdams par Atzinības krusta ordeņa komandieri.
Izstādes norises laiks: 28.10.2022.-19.02.2023.
