STEFANS GEROVSKIS: NO ŠEJIENES LĪDZ MŪŽĪBAI
Stefans Gerovskis (Polija)
Nav viena vienīga veida, kā radīt attēlā gaismu. Nav noteikumu, un gleznā redzamā gaisma tur vai nu ir, vai nav. Tas ir atkarīgs no jūtīguma, maiguma, talanta vai kā cita, kas ļauj savienot visus nepieciešamos nosacījumus, lai gaisma parādītos, turklāt savienot veidā, kas gādā, lai tā turpina pastāvēt.
Kādā brīdī man ļoti svarīgs kļuva ilgi nākušais atklājums, ka gaismai ir īpaša nozīme, kas sasaista visus cilvēka un dabas pastāvēšanas jautājumus. Manā iztēlē lēnām un uzmanīgi sāka veidoties gaismas simbolika. Gaisma ir kas ārkārtīgi saistošs un neizzināts: tā ir mīklainas dabas. Fiziķi skaidri nezina, kāda īsti ir gaismas daba: dažreiz to viedo viļņi, citkārt daļiņas; visa kvantu teorija, kas vēlāk saistīja manu uzmanību, ir balstīta gaismā. Gaisma ir visuma uzbūves pamatvienība. Ja stipri vienkāršojam, tad visās kultūras tradīcijās vēl kopš Senās Ēģiptes laikiem gaismai ir bijusi liela mistiska nozīme. Gaismu ieskauj manis minētie jēdzieni un nozīmes, taču gaisma, ar ko strādājam glezniecībā, ir kaut kas, par ko gleznojot nedomājam; tā šķietami dzimst pati no sevis… Viss cits patiesībā ir intelektuāls baudījums par un ap konkrēto.
Stefans Gerovskis
Biogrāfija
Agrie gadi
Stefans Gerovskis nāk pasaulē 1925. gada 21. maijā Čenstohovā. Bērnību pavada Kelcē. Jau agrā vecumā izrāda interesi par gleznošanu un vēlmi apgūt gleznotāja arodu.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Stefans kopā ar māti pievienojas poļu Bruņotās pretošanās savienībai (ZWZ) un tad Tēvzemes armijai (AK), kuras sastāvā darbojas pagrīdē ar segvārdu Huberts.
Studiju posms
Pēc Tēvzemes armijas izformēšanas 1945. gada sākumā Gerovskis pārceļas uz Krakovu, kur vienlaikus iestājas Mākslas akadēmijā un Jagaiļa Universitātes Mākslas vēstures fakultātē. Zināšanas par mākslas vēsturi izrādās izšķiroši svarīgas viņa apcerēs par glezniecības iespējām un perspektīvām, kļūstot par sava veida atslēgu uz modernismu. Vojslava Moles vadībā viņš uzraksta zīmīgu referātu – “Impresionisms kā franču kultūras daļa”.
Studiju gados Gerovskis mācās pie bijušā formista Zbigņeva Pronaško, kā arī Karola Friča darbnīcā, kur apgūst monumentālo glezniecību un scenogrāfiju.
Mākslinieku kopiena un pasniedzēja darbs
1955. gadā, iestājoties Staļina iedibinātās kārtības atkusnim, viņš piedalās Starptautiskajā Jauno mākslinieku izstādē Nacionālajā mākslas galerijā Varšavā, kur viņa glezna “Es mīlu dzīvi!” izcīna otro godalgu. Tas piesaista plašu uzmanību un ierindo viņu starp jaunās paaudzes vadošajiem gleznotājiem. Togad Gerovskis piedalās arī Nacionālajā jauno mākslinieku izstādē “Pret karu – pret fašismu” Varšavas Arsenālā – tā kļūst par vēsturisku notikumu Polijas jaunās paaudzes māksliniekiem, kuri pretojas sociālā reālisma estētikai.
1957. gada janvārī Gerovska darbus pirmo reizi eksponē galerija “Greizais aplis”, aizsākot ilggadēju un auglīgu sadarbību ar Marjanu Bogušu un viņa līdzgaitniekiem. 1957. gads kļūst par pagrieziena punktu Gerovska karjerā, jo viņš uzsāk savu slaveno gleznu ciklu, kurā darbi tiek apzīmēti ar romiešu cipariem.
Piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā Gerovskis bieži eksponē darbus ārvalstīs, piemēram, piedaloties 1. Starptautiskajā Jauno mākslinieku biennālē Parīzē (1959), 5. Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas biennālē Sanpaulu (1959) un izstādē “15 poļu gleznotāji” Modernās mākslas muzejā Ņujorkā (1961).
1961. gadā viņš pievienojas pasniedzēju saimei Varšavas Mākslas akadēmijā, kur māca glezniecību un arhitektūru. Drīz vien, 1965. gadā, saņem atļauju atvērt savu pedagoģisko darbnīcu. Gerovskis ir draudzīgs un atvērts pasniedzējs, programmas pamatos liek vispārīgo glezniecības tēmu apguvi, īpaši pievēršoties krāsas un žanra aspektiem. 1982.–1988. gadā viņš ir Zinātnes un augstākās izglītības galvenās padomes loceklis un Augstākās mākslas izglītības padomes prezidents. 1986. gadā kļūst par profesoru.
Pēc desmit gadiem Gerovskis izbeidz pasniedzēja gaitas un pārceļas uz Konstantīnu-Jezerni netālu no Varšavas, kur turpina radošo darbu.
2014. gadā tiek dibināts Stefana Gerovska fonds. Līdztekus mākslinieka daiļrades aizsardzībai un popularizēšanai tas atbalsta jaunos māksliniekus, piešķirot ikgadējo Gerovska fonda balvu. Fonds īsteno arī aktīvu izstāžu darbību, rīkojot apskatizstādes par dažādiem laikmetīgās un divdesmitā gadsimta glezniecības aspektiem.
Stefans Gerovskis aiziet mūžībā 2022. gada augustā deviņdesmit septiņu gadu vecumā.
Izstādes norises laiks: 02.06.2023.-27.08.2023.
