Nr. 2 [Bez nosaukuma]

Rotko muzeja krājuma izstāde

1947. gadā, pārejot uz krāsu laukumu glezniecību, abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko (1903–1970) atteicās piešķirt saviem mākslas darbiem nosaukumus. Lai nošķirtu darbus citu no cita, viņš tos apzīmēja ar kārtas skaitli vai krāsām, kas dominēja jaunradītajā mākslas darbā. “Klusums ir tik precīzs,” viņš sacīja, baidīdamies, ka vārdi ietekmēs skatītāja prātu un iztēli. Nosaukums, pēc mākslinieka domām, ierobežotu mākslas darba uztveri un kavētu skatītāja domas un interpretācijas brīvību.

Rotko muzeja krājuma izstādes “Nr. 2 [Bez nosaukuma]” koncepts tuvinās Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem – atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi piešķirt krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli. Daudzās krāsu toņu variācijas Marka Rotko mākslas darbos, to starpspēle, trauslo pāreju robežas un slāņu dziļums veido pārsteidzošu noskaņu klāstu un raisa spilgtu emociju spektru. Mākslinieks izmantoja krāsas, apjomā plašu mērogu un virsmas spilgtumu, lai rosinātu emocionālu un dziļu skatītāja reakciju.

Krājuma izstādei izvēlēti mākslas darbi, kas atklāj pelēkās krāsas daudzās noskaņas Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbos, laužot priekšstatus par tās vienveidību un nepamatoti piešķirto neizteiksmīguma un ikdienišķuma apzīmējumu. Krāsas izvēle nav nejauša arī tādēļ, ka pēdējā dzīves gadā Marks Rotko radīja divas gleznu sērijas – “Brūns uz pelēka” (akrils uz papīra) un “Melns uz pelēka” (akrils uz audekla), pētot pelēkās krāsas toņus un konfigurācijas. Tā dēvētais “tumšais periods” ir noslēdzošais mākslinieka radošajos meklējumos. Smagā slimība un konfrontācija ar nāvi no jauna piešķīra viņa darbiem cīņas dimensiju un emocionālu dziļumu, kā arī deva iespēju pēdējam mākslinieciskajam solim uz priekšu, nezināmajā.

Jaunā ekspozīcija ir apliecinājums Marka Rotko izcilībai un gadu desmitiem nezūdošajai ietekmei, viņam turpinot iedvesmot māksliniekus dažādās paaudzēs daudzās pasaules valstīs.

Izstāde “Nr. 2 [Bez nosaukuma]” ir otrā pastāvīgā, Rotko muzeja kolekcijās balstītā ekspozīcija, kas tiek rādīta mākslas un kultūras institūcijā tai tik nozīmīgā laikā. Nosaukuma maiņa un valsts akreditēta muzeja statusa iegūšana apliecina Daugavpils Marka Rotko mākslas centra līdzšinējās sekmīgās darbības tālāku attīstību. Desmit gados uzkrātā pieredze, lokāli un starptautiski izvērstais sadarbības tīklojums un apjomīga, dažādos mākslas medijos balstīta mākslas krājuma izveide ir drošs pamats jaunam, daudzveidīgās sadarbības formās sakņotam izaugsmes posmam.

Pārstāvētie mākslinieki: Valda Podkalne, Edgars Vērpe, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Vija Zariņa, Elga Grīnvade, Ingūna Liepa, Rihards Delvers, Māris Upzars, Zigurts Poļikovs, Mārīte Kluša, Nele Zirnīte, Jānis Murovskis, Ilze Lībiete, Kaspars Geiduks, Oskars Jansons, Ieva Lapiņa-Strazdīte, Romualds Gibovskis, Vladislavs Grišins, Alnis Stakle, Andris Zēgners (Latvija), Manuels Šrēders (Manuel Schroeder, Vācija), Ramūns Čeponis (Ramūnas Čeponis, Lietuva), Romualds Balinsks (Romualdas Balinskas, Lietuva), Kans Haitao (Kang Haitao, Ķīna), Anna Podlevska-Polita (Anna Podlewska-Polit, Polija), Anna Špringere (Anna Szprynger, Polija), Petra Heitketere (Petra Heitkötter, Vācija), Beāte Jersvolla (Beate Gjersvold, Norvēģija), Inga Heamegi (Inga Heamägi, Igaunija), Braiens Kakass (Brian Kakas, ASV), Hjērdisa Hoka (Hjördis Haack, Dānija), Džordžs Mērtenss (George Meertens, Nīderlande), Masāki Onuma (Japāna).

Izstādes norises laiks: 29.09.2023.- 2026.