Krāsu abstrakcija. 1934–1992
Umberto MastrojāniApgāda “Il Cigno Arte” rīkotā izstāde Rotko muzejā piedāvā no jauna iepazīt vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem itāļu tēlniekiem – Umberto Mastrojāni. Iekļaujot kompozīcijas no kartona, bronzas skulptūras un nelielu gobelēnu kopumu, kas radīts aušanas un izšūšanas tehnikās, šī rūpīgi veidotā izlase atklāj mākslinieka nerimtīgo un neizsīkstošo vēlmi eksperimentēt ar materiāliem un vizuālās izteiksmes valodu.
Mastrojāni jaunradi raksturoja nemitīga matērijas izpēte – no bronzas līdz papīram, no kartona līdz tekstilam, katram no materiāliem kļūstot par jaudīgu mākslinieciskās izteiksmes un radošās izziņas instrumentu. Oriģinālos iegriezumos, locījumos, gravējumos un krāsas lietojumā tapa spraigas, dzīvīgas virsmas, kurās matērija pārsniedz savas fiziskās robežas un kļūst par kustības, ritma un intensīvu emociju telpu.
Šī izstāde veido simbolisku dialogu starp Umberto Mastrojāni un Marku Rotko. Abus saista nevis tieša savstarpēja ietekme, bet kopīgi radoši centieni – pārvarēt figurāla attēlojuma robežas, lai atklātu mākslas darba emocionālo un garīgo potenciālu. Rotko to paveica ar krāsu, Mastrojāni – ar matēriju, bet abiem izdevās pārtapināt savu jaunrades valodu par pieredzi, kas sniedzas viņpus formas.
Umberto Mastrojāni (1910–1998) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, dzejnieks, grafiķis un pedagogs. Dzimis Fontana Liri, taču lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis Turīnā, kur pilnveidojis savu tēlniecisko rokrakstu Mikēles Gerrīzi darbnīcā. 1930. gadā izpelnījies pirmo oficiālo atzinību – Itālijas Sabiedriskās izglītības ministrijas piešķirto Tūrisma balvu, kas lika pamatus izcilai un starptautiski novērtētai radošai karjerai. 1958. gadā 29. Venēcijas biennālē Mastrojāni ieguva Starptautisko Lielo balvu tēlniecībā par bronzas darbu “Kauja” (1957). Šis apbalvojums pavēra ceļu plašai starptautiskai atpazīstamībai un izstādēm, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs.
Mastrojāni jaunrade attīstījās kā nepārtraukta abstrakcijas iespēju izpēte, autoram radoši apvienojot tēlniecību, glezniecību, grafiku un gobelēnu mākslu. Darbiem raksturīga spraiga formas, matērijas un kustības mijiedarbe. Tā vienlīdz jaudīgi izpaužas bronzā, kartonā, papīrā, tēraudā un citos materiālos. Paralēli radošajai darbībai mākslinieks pasniedza Boloņas, Neapoles un Romas Mākslas akadēmijās. Nozīmīgāko publisko darbu vidū ir piemineklis Itālijas pretošanās kustībai Kuneo (1964), monuments mieram Kasīno (1987) un piemineklis Svētajam Franciskam pie Monblāna tuneļa (1997). 1989. gadā Tokijā godalgots ar pirmo Imperatora balvu tēlniecībā. Mastrojāni radošo mantojumu šodien glabā un pēta Umberto Mastrojāni fonds Arpīno, Umberto Mastrojāni muzejs Romā un Umberto Mastrojāni mākslas izpētes centrs.
Izstādes kuratores: Viktorija Noela-Džonsone un Farida Zaletilo
Rīko: “Il Cigno GG Edizioni” sadarbībā ar “Pio Sodalizio dei Piceni” un Rotko muzeju
Atbalsta: Itālijas Republikas vēstniecība Latvijā
Izstāde apskatāma no 2026. gada 11. septembra līdz 29. novembrim.
Publicitātes attēls: Umberto Mastrojāni, “Mežonīgs niknums”, bronzas skulptūra, 130 x 100 x 25 cm, 1975, privātkolekcija, Turīna, Itālija
