CIETOKŠŅA GRIEZUMS

 

Cietokšņa griezums – metafora, kas reizē ir gan grafikas tehnikas parafrāze, gan arī 2. Latgales grafikas simpozija norises vietas – Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un Dinaburgas cietokšņa – filosofiskā interpretācija.

Simpozijam notiekot iekš Dinaburgas cietokšņa aizsargvaļņiem, māksliniekiem tika radīti apstākļi, lai smeltos iedvesmu ievērojamākā Daugavpils kultūrvēsturiskā pieminekļa arhitektoniskajās formās un to radītajās noskaņās. Līdzīgi kā cietokšņa arhitekts, kurš piešķir reljefu ainavai un zemes virsmai, arī grafiķis savos darbos risina iztēles un reljefa attiecību problēmas.

Cietoksnis ir atbilde uz agresiju, kas nāk no ārpasaules. Tā ir dabiska vēlme pasargāt ne vien cietokšņa iedzīvotājus, mantu u.c., bet arī saglabāt ilgstoši uzkrātas tradīcijas, pieredzi un identitāti. Arī mākslasdarbs ir sava veida nocietinājums, kurš vienlaikus spēj būt gan par atbildes reakciju uz samilzušām problēmām, gan par mākslinieka vēlmi pasargāt savu iekšējo pasauli un padarīt savus uzskatus par pastāvēt tiesīgiem.

2. Latgales grafikas simpozija noslēguma izstādes darbi ir vizualizētās mākslinieku pārdomas par cietokšņa arhitektūras semantiku, par cietokšņa arhitektūras mijiedarbību ar mākslinieka iekšējo pasauli.

Izstādē skatāmi Lāsmas Pujātes, Ievas Nagliņas, Ilzes Lībietes, Neles Zirnītes, Agneses Kurzemnieces, Māra Subača,  Anitas Nikucevas, Kates Seržānes (Rīga), Mārītes Klušas (Ventspils), Redas Uogintienes, Vaidota Januļa (Šiauliai, Lietuva), Alinas Petkunes un Rasmas Kazias (Daugavpils) darbi.