Ar dabas un cilvēka saiknes un vērtības apziņu. Rotko muzejs briest pavasara izstāžu sezonai
Piektdien, 7. martā, pulksten 16.00 Rotko muzejs svinīgi atklās gada pirmo izstāžu sezonu, nākot klajā ar sešiem Latvijas un ārvalstu izstāžu projektiem, kas dažādiem izteiksmes līdzekļiem aplūko dabas un cilvēka saikni un nepārejošo vērtību. Līdzās spēcīgām personālizstādēm, kuras veidojuši latviešu mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, skatītājus gaida vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, apjomīga Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo – radošais dialogs.
Ritums Ivanovs. Templis
Pēc vairākus gadus ilga radoša pētījuma un sadarbības ar Rotko muzeju latviešu mākslinieks Ritums Ivanovs transformē kādreizējā militārā arsenāla telpas par Templi ar četrām kapelām, celdams to vietā, kur savulaik dzimis un dzīvojis pasaules mākslas un domas virzītājs Marks Rotko. Gleznotājam turpinot izvērst sev tuvo portreta žanru, izstāde piedāvā ieskatu mākslas vēstures lappusēs caur Ivanova māksliniecisko meistarību un Rotko intelektuālo mantojumu. Monumentālie portretējumi kļūst par izziņas avotu, kur atklāt īsto, patieso, klātesošo mākslinieku – Rotko, Rembrantu un arī Ritumu.
Izstādes kurators Aivars Baranovskis pasvītro: “Templis ir vieta, kur nodoties pašrefleksijai, apzinātībai un nesteidzīgai, nepastarpinātai mākslas pieredzei. Arī izstāde mākslas svētceļniekiem tika veidota pakāpeniski, ar sakrālu pietāti un iedziļināšanos. Ilgstoši pētījis Marka Rotko dzīves laikā neizdotās piezīmes grāmatā “Mākslinieka realitāte”, Ritums Ivanovs gleznās mēģina atklāt gan visiem māksliniekiem aktuālo spriedzi, gan daļu no savas mākslinieka realitātes – paņēmienus, iedvesmas avotus un neatlaidīgo centību, ar kuru veidots šis Templis.”
Bazils Alkaci. Muzeja kolekcija 2007–2024
Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci (Basil Alkazzi) savā jaunradē izgaismo visu dzīvības formu savstarpējo saistību. Izstādē apkopota nozīmīga mākslinieka darbu kolekcija, kas tapusi no 2007. līdz 2024. gadam un šobrīd atrodas Rotko muzeja mākslas krājumā. Darbi ir gleznoti, tverot iedvesmu Monako un Dienvidfrancijas sulīgajās ainavās, augos un debesu plašumos. Radīti ar izcilu krāsu, gaismas un formas izjūtu, tie atraisa apcerei par dziļo, taču netveramo saikni starp mikrokosmu un makrokosmu, pasaulīgo un dievišķo.
“Alkaci mākslā vibrē spēcīga iekšēja enerģija. Šeit horizonts nav robeža, bet pāreja no zināmā pie nezināmā. Darbu iekšējā dinamika – neatslābstoša spriedze starp kustību un mieru – atbalso cilvēka pieredzes komplicēto dabu un visuma bezgalīgo plašumu,” skaidro izstādes kurators Māris Čačka, piebilstot: “Lai izstādes apmeklējums dāvā vairāk par vienkāršu vizuālu pieredzējumu. Lai tas ir pamudinājums uz meditāciju par Visuma bezgalīgo skaistumu un mūsu vietu tajā.”
Iveta Šmita. Mežam ir svarīgi ļaut būt mežam
Siguldiete Iveta Šmita strādā autortehnikā, gleznojot uz zīda ar kaligrāfijas tinti un pašpagatavotu alkšņu tušu. Izstādei Rotko muzejā tapis ekoloģiski orientēts darbu cikls par atmežošanas problēmu, jo pretēji valdošajam priekšstatam par Latviju kā mežu lielvalsti arī mēs strauji zaudējam dabīgos mežu biotopus. Vienlaikus izstādē skatāma arī pirms pāris gadiem veidota figurālu darbu sērija, kurai mākslinieci iedvesmojusi baleta māksla. Kāda tad mežam ir saistība ar baletu? Pirms neilga laika veiktajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā” secināts, ka tikai četrpadsmit procenti Latvijas iedzīvotāju bauda operas un baleta teātra izrādes. Tikmēr dabīgo mežu īpatsvars valstī strauji sarūk mežistrādes dēļ.
“Teorētiski mežu masīvi Latvijā ir, bet arvien vairāk tie kļūst par intensīvi koptām monokultūrām ar lielu izcirtumu un jaunaudžu īpatsvaru. Vai mežs kā dzīvs un daudzveidīgs organisms drīz kļūs pieejams vairs tikai pavisam mazam iedzīvotāju skaitam, līdzīgi tam, kāds ir “augstās mākslas” – baleta kultūras – baudītāju loks?” vaicā māksliniece.
Vēlēšanās. Latgales mākslinieku konkursa izstāde
Jau trīspadsmito reizi Rotko muzejs sagaida pavasari ar Latgales mākslinieku konkursa izstādi, uzrunājot reģiona kultūrtelpai piederīgus māksliniekus ar noteiktu tēmu. Šogad par izstādes vadmotīvu kļuva “Vēlēšanās” – vienkāršs, bet ietilpīgs jēdziens, atvērts dažādiem locījumiem, lasījumiem un garumzīmju lietojumiem. Ar vai bez garumzīmes noslēdzošajā zilbē tas var signalizēt kā pozitīvu attieksmi vai tieksmi, tā pilsoniskās apziņas diktētu žestu dinamiskā personīgās un kolektīvās gribas un izvēles saspēlē, kur cilvēka individuālās vēlmes un iekšējās pasaules diktāts saduras vai saplūst ar mūsu visu kopējo rīcību un atbildību.
“Latviešu valodā – tāpat kā daudzās citās – atsevišķu vārdu vai jēdzienu nozīmi maina diakritisko zīmju lietojums. Šāds duāls lasījums šogad ir arī Rotko muzeja ikgadējai Latgales mākslinieku izstādei. Pieteiktā tēma mudina mākslas valodā runāt par šodien svarīgo, vienlaikus paturot prātā arī mūsu personīgās un kolektīvās nākotnes redzējumu,” rezumē izstādes kuratore Tatjana Černova.
Izvērtējusi 87 saņemtos pieteikumus, Rotko muzeja žūrija dalībai izstādē atlasīja 49 mākslinieku darbus dažādos medijos, tostarp glezniecībā, grafikā, keramikā, tekstilā, multimediju mākslā un instalācijā, dāvājot skatītājam apjomīgu un kolorītu reģiona mākslas panorāmu.
Izlase. Latvijas grafika Rotko muzeja krājumā
Kopš pašiem darbības pirmsākumiem Rotko muzejs krājuma politikā nemainīgi pievēršas savas Laikmetīgās grafikas kolekcijas papildināšanai, nozīmīgu vietu atvēlot tieši Latvijas grafiķu veikumam. Kolekcija ir veidojusies gan muzeja rīkotā ikgadējā grafikas simpozija rezultātā, gan saņemot darbus dāvinājumā vai arī tos iepērkot pēc grafikas medija mākslinieku personālizstādēm.
“Izlasē” iekļauto darbu kopa aptver astoņpadsmit izcilas personības Latvijas grafikā, atrādot medija klasiķus līdzās jaunākās paaudzes māksliniekiem. Izstādes iekārtojums met simbolisku tiltu starp pagātni un tagadni un aicina uz sarunu par mākslas vērtībām savulaik un šodien. Kā norāda muzeja vadītājs Māris Čačka, “veiktā atlase nav tikai izvēle no lielāka darbu klāsta; tā ir intelektuāla un emocionāla izšķiršanās, kas piedāvā atklāt katra mākslinieka individuālo rokrakstu, vienlaikus aicinot iedziļināties arī kolektīvās mākslinieciskās pieredzes daudzveidībā, kas tiek celta gaismā, spodrinot Rotko muzeja krājuma vārdu un ļaujot uzplaiksnīt katra pārstāvētā grafiķa radošajai dzirkstij”.
Silvija Šmidkena un Leons Lukšo. Konstruktīvs dialogs
Piedāvājot darbu kopu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, izstāde aicina Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru – mākslinieku un dzīvesbiedru Silvijas Šmidkenas (1935–2024) un Leona Lukšo (1930–1984) – radošajā pasaulē. Mākslinieku tandēma kopīgie darbi ir tapuši no 1965. līdz 1984. gadam, kad Lukšo strādāja slavenajā Ķīpsalas keramikas darbnīcā, kur savulaik radoši uzplaukušas vairākas Latvijas keramikas mākslas izcilības. Tajos apvienojas Šmidkenas tiekšanās pēc dabas un cilvēka emocionālās iekšējās pasaules atspoguļojuma ar Lukšo minimālisma pieeju strukturētām ģeometriskām formām, akcentējot attiecības starp mākslinieku un skatītāju.
Izstāde ir pieejama Rotko muzeja Martinsona mājā un iezīmē paralēles starp izcilā Latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) radošo mantojumu un viņa kolēģu un laikabiedru meklējumiem keramikas medijā.
Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2025. gada 7. marta līdz 18. maijam, izņemot Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo izstādi “Konstruktīvs dialogs” un Rotko muzeja grafikas kolekcijas “Izlasi”, ko varēs baudīt līdz 11. maijam.
Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.
Rotko muzeja pavasara sezona tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Laikmetīgās keramikas centru. Sezonas norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Bazila Alkaci iepirkumu fonds, Devona un Caparol.
Publicitātes attēli:
Ritums Ivanovs. “Templis. Rotko. Rozā”. Audekls, akrils. 200 x 170 cm (fragments), 2024/5. Foto Jānis Deinats.
Bazils Alkaci. “Pāriešana II”. Papīrs, guaša. 58 x 79 cm. 2016.
Iveta Šmita. “Darbs I” no cikla “Mežs”. Autortehnika: kaligrāfijas tuša, zīds, lins. 70 x 50 cm (fragments). 2025.
Nele Zirnīte. “Rudens ēnas”. Papīrs, oforts, linogriezums. 50 x 65 cm. 2015.
Silvija Šmidkena, Leons Lukšo. No grupas “Konstruktīvās formas”. H – 29 cm (fragments). Māls, glazūra. 1973.
“Vēlēšanās”. Izstādes reklāmplakāts.
