Rotko muzejā demonstrēs filmu par dziesminieku Haraldu Sīmani
11. septembrī pulksten 18.00 Rotko muzeja koncertzālē gaidāms režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis” kinoseanss un tikšanās ar radošo komandu. Reģistrējoties iepriekš, ieeja pasākumā ir bez maksas.
Haralds Sīmanis (1951–2022) bija unikāla un neatkārtojama balss Latvijas kultūrtelpā. Pašizteiksmes mākslinieks, kurš ar savu dziedājumu un mūziku pārsniedza laika, politikas un žanru robežas. Komponists, kurš pašmācības ceļā apguva komponēšanas mākslu, un ērģelnieks, kura radītajās dziesmās apvienojās protests, garīgums un dvēseles atklātība.
Savā jaunākajā dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka seko Haralda Sīmaņa pēdējiem dzīves gadiem. Tajos spilgti atklājas dzīves patiesās vērtības – mīlestība, draudzība un spēja būt radošam līdz pēdējam elpas vilcienam. Filmā izmantoti unikāli divdesmitā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu foto un videomateriāli no Latvijas Televīzijas arhīva, kā arī Imanta Pulksteņa, Ingvara Leita citu mākslinieka laikabiedru personīgajiem arhīviem. Šīs nozīmīgās vēsturiskās liecības papildina filmas emocionālo un izzinošo slāni, radot dzīvu klātbūtnes sajūtu un ļaujot pieredzēt, kā toreiz dzīvoja paši varoņi.
Haralds Sīmanis par sevi ir teicis: “…Es piedzimu Cēsīs 1951. gadā. Māte ir Mirdza Treimane, pasē rakstīts – latviete. Mans tēvs ir Harijs Sīmanis, pasē rakstīts – čigāns. Mani vectēvi skatās katrs uz savu pusi, jo viens ir vācietis, otrs – čigāns. Tad iznāk tāds ļaužs kā Haralds Sīmanis, kuram pasē ir rakstīts – latvietis. Es esmu dzimis starp diviem uguņiem, kurā vieni saka – mēs esam stipri, mēs esam vareni, mēs esam lepni, bet otrs saka – kaut tu lepns paliktu! Tāpēc es esmu tāds, kāds es esmu. Es sevi uzskatu par vienkāršu mūzikas mīļotāju, un, ja es kaut ko nevaru pateikt vārdiem, es uzrakstu dziesmu un atdodu to ļaužiem. Es nekad neskaitu dziesmas, bet ir pulka, kādas 400. Viņas nāk un aiziet, dažas atkrīt, aizmirstas. Bet arvien kaut ko gribas pateikt līdzcilvēkiem, skanošais kociņš man ir līdzi.”
Ilgus gadus Haralds sadarbojās arī ar dzejnieku Arvīdu Ulmi, kurš sarakstījis vārdus daudzām Haralda dziesmām. “Tad man atnāca dzejolis – “Mans ezers”, kurš Cēsu baznīcas tornī atrada Haraldu Sīmani. Un tā Haraldam atnāca melodija, kura laistījās Ēģiptes gaismas nokrāsās tā, ka vārdiem vairs nebija nozīmes…,” atceras dzejnieks.
Filmas radošajā komandā darbojās režisore, scenārija autore un producente Dzintra Geka, operators Viktors Gribermans, montāžas režisori Sandra Alksne un Armands Zvirbulis, skaņu režisors Artis Lūsis. Filmā izmantota Haralda Sīmaņa mūzika, ģimenes un draugu personīgie video un foto arhīvi.
Filmas seanss Rotko muzejā notiks ceturtdien, 11. septembrī, pulksten 18.00. Pasākumā varēs satikt arī filmas radošo komandu, kas pastāstīs par lentes tapšanu un atbildēs uz skatītāju jautājumiem. Aizpildot iepriekšējas reģistrācijas veidlapu, ieeja pasākumā ir bez maksas.
Publicitātes attēli: filmas ekrānkopijas
