Mākslinieks Romāns Korovins saņem prestižo Purvīša balvu par Rotko muzejā īstenotu izstādi
Piektdien, 23. maijā, svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika pasniegta Purvīša balva 2025 – Latvijas prestižākā godalga vizuālajā mākslā. Iegūstot starptautiskas žūrijas visaugstāko novērtējumu, devīto Purvīša balvu saņēma mākslinieks Romāns Korovins par Rotko muzejā īstenotu personālizstādi “Nomirsim kopā”.
Romāns Korovins tika nominēts un pēc ekspertu vērtējuma virzīts devītās Purvīša balvas finālkārtai par personālizstādi “Nomirsim kopā”, kas tapa sadarbībā ar kuratori Ilianu Veinbergu un bija skatāma Rotko muzejā Daugavpilī no 2024. gada 1. marta līdz 19. maijam. Tajā mākslinieks izvēlējās sev raksturīgo daiļrades metodi, pievēršoties dzīves, laika un attiecību tēmai.
“Pāris. Ģimene. Divas personas, kas mūžu pavadījušas kopā, svinot svētkus un kopā iegrimstot ikdienas sīkajā rosībā. Darījušas, cerējušas, priecājušās un vīlušās. It kā viss plecu pie pleca un viens: remonti, bērnu izlaidumi, atvaļinājumi vasarnīcā, bet – vai tomēr? Arī piedzīvojot vienas un tās pašas lietas, pieredze var būt atšķirīga. Jūtas un emocijas – katram savas. Un, pat nomirstot kopā, vienlaicīgi pieliekot punktu, pēc kura nevienam vairs nav priekšrocību pārskatīt kopējo pagātni, šī kopējā pagātne var tomēr būt savstarpēji nesalīdzināma, kaut kur saskarties un kaut kur tomēr ne,” tā izstādes konceptu komentēja mākslinieks.
“Romāns Korovins izstādē “Nomirsim kopā” runā par to, ka otra cilvēka kontrolēšana ir muļķīgākais, ar ko nodarboties, un bezjēdzīgākais, uz ko paļauties attiecībās. Mīlestībā, naidā vai sapņos, vai ikdienas sīkumos – mēs katrs vispirms esam “precējušies” ar sava “es” nepārtraukto stāstu par pasauli un tikai pēc tam viens ar otru. Tas, kas vienam ir, otram nav. Turklāt runa ir par niansēm, par akcentiem, par komatiem, kas maina jēgu. Bet tieši sīkumi ir attiecību lielākā saskares virsma, un Korovina ainavu pāros ar vizuālām mikroizmaiņām šī būtiskā dažādība parādās. Tam lieliski kalpo Korovina gleznu forma – mazie, it kā novērošanas skicējumu izmēri, “samazgātie”, saīsinātu vārdu pierakstu atgādinošie triepieni un šķietami neartikulētais krītainais kolorīts, kas ietin pelēkbaltā troksnītī zaļos, gaišzilos, brūnos un tikko jaušami sārtos,” tā Korovina nominēšanu Purvīša balvai 2025 pamatojusi mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Devītās Purvīša balvas laureātu noteica starptautiska žūrija septiņu mākslas ekspertu sastāvā, izvērtējot astoņu finālistu – Indriķa Ģelža, Romāna Korovina, Ievas Kraules-Kūnas, Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes, Luīzes Rukšānes, Kriša Salmaņa, Elzas Sīles, Paulas Zvanes – darbus balvas kopizstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kas būs skatāma vēl tikai līdz 8. jūnijam.
Žūrijas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas. Notika izstādes apskate un sarunas ar katru mākslinieku. Pēc tam žūrijas dalībnieki diskutēja par katru no astoņām ekspozīcijām un pie lēmuma nonāca, balsojot divās kārtās. Pēc pirmā balsojuma izvirzījās trīs līderi. Pēc otrā balsojuma ar balsu vairākumu tika noteikts uzvarētājs – Romāns Korovins. Līdz ar apbalvojumu mākslinieks ieguva arī vērienīgu naudas balvu – 28 500 EUR pirms nodokļu nomaksas.
Romāna Korovina ekspozīciju “Nomirsim kopā” žūrija raksturoja kā “saskaņotu, pārliecinošu un dziļi rezonējošu – izstādi, kurā līdzāspastāvē humors, prieks un skumjas. Tā ar pārsteidzošu skaidrību izvirza būtisko jautājumu: ko nozīmē būt laikmetīgam šodien? Izstādi veido darbi, kas radīti gandrīz klasiskā manierē, aicinot skatītājus apstāties, uzmanīgi vērot un pievērsties katrā darbā ieaustajām niansēm un detaļām. Korovina izstādes atskaites punkts ir atkārtojums. Darbu kopums piedāvā minimālistisku, spēcīgu vēstījumu, kas runā par dzīvi un nāvi, par kopīgu pieredzi, kas atklājas caur dažādām nozīmju nokrāsām. Mākslinieka konceptuālā pieeja un ekspozīcija lika mums, žūrijai, saskatīt laikmetīgu, izaicinošu un oriģinālu redzējumu. Tā ir svaiga pieeja tradicionālai formai – tāda, kas mudina pārdomāt šķietami nenozīmīgos, ikdienišķos mirkļus, kuri galu galā veido katra no mums vienīgo un ierobežoto dzīvi.”
Devītās Purvīša balvas starptautiskajā žūrijā strādāja mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule; Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; galerists, kurators, Dānijas izstāžu telpas “Kunsthal 44 Møen” līdzdibinātājs Renē Bloks (René Block); franču kurators, mākslas kritiķis, grāmatas “Attiecību estētika” autors, bijis daudzu izstāžu un biennāļu kurators visā pasaulē, tai skaitā 15. Gvandžu biennāles (2024) mākslinieciskais direktors un 16. Stambulas biennāles (2019) kurators, Parīzes “Palais de Tokyo” līdzdibinātājs, viens no mākslas institūcijas “Montpellier Contemporain” (MoCo) dibinātājiem un direktors (2015–2021) Nikolā Burjo (Nicolas Bourriaud); Kopenhāgenas mākslas telpas “Overgaden – Laikmetīgās mākslas institūts” vadītāja un galvenā kuratore Rea Dalla (Rhea Dall); neatkarīga kuratore, rakstniece, pasniedzēja, Atēnu Kunsthalles un mākslas un kultūras žurnāla “South as a State of Mind” dibinātāja, Atēnu Mākslas biroja vadītāja un “documenta 14” līdzkuratore, kura nesen iecelta par Atikas reģiona kultūras direktori Grieķijā, Marina Fokidis; mākslas kolekcionāre, “VV Foundation” dibinātāja Vita Liberte.
Par Purvīša balvu:
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī un tiek pasniegta reizi divos gados ar mērķi regulāri un sistēmiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta, godinot latviešu glezniecības vecmeistaru Vilhelmu Purvīti (1872–1945), kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar balvas patronu SIA “Alfor” un kultūras projektu aģentūru “INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”. Līdz ar 9. Purvīša balvas pasniegšanu SIA “Alfor” un Jānis Zuzāns noslēdz sadarbību ar Purvīša balvas institūciju.
Publicitātes attēli: Purvīša balvas 2025 laureāts Romāns Korovins (foto – Kristīne Madjare); Romāna Korovina izstāde “Nomirsim kopā” Rotko muzejā (foto – Didzis Grodzs).
