ŪDENS
Milena Piršteliene (Lietuva)
Keramikas māksla piedāvā unikālu iespēju apvienot telpisku formu un zīmējumu kā divus savstarpēji papildinošus elementus. Īpaši tuva man ir baltmāla un melna pigmenta kombinācija. Mana tehnika ir reizē sarežģīta un vienkārša: zīmējuma radīšanai es izmantoju pulverveida pigmentu, kas atgādina putekļus. Lēnām un uzmanīgi, tik tikko pieskaroties, es to ierīvēju virsmā, lai vēlāk veiktu nepieciešamos iegrebumus. Iegūtais zīmējums ir ārkārtīgi trausls, un to ir gaužām viegli sabojāt. Tikai pēc nostiprināšanas ar glazūru tas iegūst dziļumu un sāk līdzināties grafikas mākslas darbam vai melnbaltai fotogrāfijai.
Ir pagājis diezgan ilgs laiks, kopš es pirmo reizi sapratu, ka šādas “fotogrāfijas” ir saistītas ar pagātni; “klīšana” pa atmiņu takām ir īpaši aizraujoša manas jaunrades sastāvdaļa. Tiklīdz melnbaltajam attēlam pievienoju dažas košākas krāsas – pat tad, ja daru to tikai vietumis – manās acīs tās kļūst par tagadnes simboliem, par artikulētu opozīciju pagātnei.
Manu sapņu pamattēma ir ūdens. Tas ir arī manu pārdomu centrālais objekts. Grimstošas pilsētas, plūdi, trauksme un draudu sajūta. Tomēr reizumis sapņos esmu tikai pasīva vērotāja vai pat jūtu visaptverošu mieru, skatienam slīdot pāri ūdens klaidam līdz pat apvārsnim. Mana zemapziņa piedāvā skaidrojumu, ka tas varētu būt saistīts ar manām iekšējām bailēm un raizēm, ejot cauri dažādiem dzīves posmiem. Ūdens ir īpaša matērija – to piepilda konotācijas un simboli, ko cilvēces kultūras ir tam piešķīrušas tūkstošiem gadu garumā. Tas ir ideāls sajūtu un cilvēka iekšējo stāvokļu spogulis. Man pašai ūdens ir metafora, ar ko apzīmēt “jutoņu”. Tas ir pievilcīgs, vilinošs un vienlaikus noslēpumaini biedējošs.
Ūdens ir sākuma un beigu simbols. Manos darbos ūdens viļņu riņķveida ņirboņa iemieso centienus nodot skatītājam mirkļa īslaicīguma apjausmu.
Es veidoju arī savu simboliku. “Trauksmē” kalns kļūst par draudu simbolu, savukārt “Sapņa rekonstrukcijas” soliņš simbolizē vientulību. Punkts “Debesīs” var kļūt par debesu ķermeni vai apzīmēt ilgas; no otras puses, to var uzskatīt arī par boju, kas runā par briesmām noslīkt. Punkts var liecināt arī par trauslumu, kā tas notiek sērijā “Horizonti”… Mākslinieciskā jaunrade kļūst par asociatīvu iztēles spēli, kaut gan apmeklētājiem var būt arī savas personīgās interpretācijas.
Man īpaši svarīgs ir ritms atkārtojošos tēmu un motīvu izpratnē. Savu darbu telpiskās kompozīcijas parasti veidoju vienkāršas un ieturētas, ar asiem stūriem un līnijām. Keramikas formas atkārtojas gluži kā sapņi, un ritms ļauj man tās kārtot urbānās ainavās. Šīs saltās, abstraktās formas es cenšos atdzīvināt ar saviem grafiskajiem, dažkārt sirreālistiskajiem zīmējumiem.
Keramikas zīmējumi ir jauna mākslinieciskās izteiksmes forma manā līdzšinējā daiļradē. Keramiku iekaro attēls, proti, glezniecība. Tā pārvēršas par baltu papīra lapu vai audeklu, kas aicina attēlot noteiktu vēstījumu vai noskaņu. Lai gan manos darbos nefigurē cilvēks, patiesībā tie ir par cilvēku – viņa esību un jēgas meklējumiem. Izvietoti uz abstraktām, minimālistiskām formām, mani zīmējumi atbalso literatūrā risinātas tēmas un spēj runāt par cilvēka esības apstākļiem un pieredzi. Ilgu, tukšuma un vientulības motīvi, kas sakņojas manos sapņos, gluži negaidot (pat man pašai), ir attiecināmi arī uz mūsdienu pandēmijas laika realitāti un tās radītajām pārmaiņām, vienlaikus sasaucoties arī ar pašreizējo ekoloģisko diskursu.
Milena Piršteliene ir dzimusi 1969. gadā Viļņā, Lietuvā. 1996. gadā pēc bakalaura grāda iegūšanas Viļņas Mākslas akadēmijas Lietišķās mākslas fakultātē sākusi piedalīties izstādēs un drīz vien uzņemta Lietuvas Mākslinieku savienībā (1999). Mākslinieces ilgās radošās karjeras laikā, kas ar dažiem neilgiem pārtraukumiem aptver divarpus gadu desmitus, viņas darbi ir tikuši eksponēti vairāk nekā piecdesmit izstādēs dzimtenē un ārvalstīs – Latvijā, Polijā, Beļģijā, Portugālē, Somijā un Dienvidslāvijā. M. Piršteliene sarīkojusi piecas personālizstādes un piedalījusies divos starptautiskos simpozijos Latvijā. Viņas darbi bijuši pārstāvēti divās mākslas mesēs – “ArtVilnius” (“AP galerija”) un “Art Compensa” Viļņā, Lietuvā (2021). Nenogurstoši radošie centieni ir nesuši māksliniecei vairākus apbalvojumus un atzinības Lietuvā un starptautiski. Viņa ir bijusi līdzkuratore starptautiskajai mazo formu keramikas izstādei “Puodukas” Viļņā, Lietuvā (2017, 2018, 2021), kā arī arhitekte Lietuvas Mākslinieku savienības Viļņas keramikas sekcijas izstādei “Arhīvs”, kas tapa, atzīmējot Lietuvas profesionālās keramikas deviņdesmito gadadienu (2021). M. Pirštelienes biogrāfija ir iekļauta Lietuvas Universālajā enciklopēdijā.
Izstādes norises laiks: 28.01.-10.04.2022.
