Spriedze un pārtapšana: klejojums esības robežās
Pashmin mākslas konsorcijs
Izstāde “Spriedze un pārtapšana” pulcē Džanu Davo, Pēteru Bakhauzu, Horstu Vāgneru, Fantu Vengeru, Reinhardu Hanki, Holgeru Dempvolfu, Sonju Parčetu un Annu van den Hēveli – astoņus māksliniekus, kuru darbi runā par dziļi emocionālām, psiholoģiskām un garīgām pārejas pieredzēm, kas piemeklē cilvēku šodienas strauji mainīgajā pasaulē. Apvienojot abstrakciju, ekspresionismu un garīgumu, izstāde iztausta robežas starp personisko un kolektīvo identitāti, aicinot ielūkoties pārmaiņu daudzslāņainajā būtībā.
Izstādes tēma ir pārtapšana un spriedze starp individuālo un universālo. Katrs mākslinieks savā unikālajā veidā reflektē par mūsdienu dzīves izaicinājumiem – atsvešinātību, jēgas meklējumiem un ilgām pēc piederības. Džana Davo kaligrāfiskā abstrakcija, Sonjas Parčetas garīguma caurstrāvotās mandalas un Pētera Bakhauza arhetipiskais ekspresionisms ir tikai daļa no daudzveidīgajām pieejām, kas virza šo sarunu.
Džans Davo (1943, Ķīna – 2023, Austrālija) radoši sapludina tradicionālo ķīniešu kaligrāfiju un abstrakto ekspresionismu, izmantojot izteiksmīgus un līganus triepienus, lai izsauktu emocionālu pārtapšanu. Viņa monumentālajos darbos savijas Austrumu un Rietumu ietekmes, rosinot pārdomas par laika ritējumu un individuālām pārmaiņām. Mākslinieka darbi ir iekļauti Britu muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Pēters Bakhauzs, Vācijā dzimis zviedru izcelsmes mākslinieks, pēta cilvēka pieredzes dzīles caur “arhetipisko ekspresionismu”. Emocionāli piesātinātais, neapvaldītais gleznojums atspoguļo mākslinieka personīgās izaugsmes un dziedināšanas ceļu, izgaismojot psiholoģisko spriedzi un emocionālo atbrīvošanos, kas raksturīga iekšējai izaugsmei. Mākslinieks ir iemantojis starptautisku atzinību – 2023. gadā Milānā saņēmis Leonardo da Vinči balvu, kas apliecina viņa nozīmīgo ieguldījumu laikmetīgajā mākslā.
Fants Vengers (Šveice) rada sirreālas ainavas, kurās savijas dabas un industrijas elementi. Krāsu un gaismas lietojums atklāj spriedzi starp tehnoloģijām un dabu, māksliniekam pētot atsvešinātības un enerģijas plūsmas tēmas un raisot gan disonanci, gan saiknes sajūtu. Mākslinieks ir novērtēts starptautiski – 2020. gadā Florencē saņēmis Leonardo da Vinči balvu nominācijā “Universālais mākslinieks”.
Reinhards Hanke darbojas virzienā, ko pats dēvē par “strukturālo reālismu”. Tas met tiltu starp vizuālo uztveri un realitātes struktūrām šīs uztveres pamatā. Viņa starpdisciplinārā jaunrade pievēršas cilvēka esības pieredzei – sāpēm, cerībām un ierobežojumiem –, aicinot kritiski pārdomāt mūsdienu pasaules seklumu. Pēc insulta, kas ietekmēja runas spējas, māksla viņam ir kļuvusi par būtisku saziņas un dziedināšanās līdzekli.
Holgera Dempvolfa glezniecība mīt “klusā starptelpā” starp novērojumu un atmiņu, kur ainavas un figūras izšķīst starojošā klusumā. Viņa darbus caurstrāvo atturīga un meditatīva gaisma, kurai mākslinieku iedvesmojis gan ziemeļu, gan Vidusjūras klimats. Ar niansētu krāsu modulāciju un pacietīgu triepienu Dempvolfs veido plašas, līdzsvarotas telpas, kas aicina pārdomāt robežu starp redzēšanu un esamību.
Sonjas Parčetas mandalas, tostarp “Dziedināšana” un “Zelta laikmeta tīkls”, attēlo viņas garīgo izaugsmi. Izmantojot košas krāsas un zeltījumu, māksliniece rada smalki izstrādātas kompozīcijas, kas ataino iekšējā līdzsvara atgūšanas un dziedināšanās pieredzes, aicinot skatītāju ieskatīties pašam savā dvēselē un izjust visu cilvēci vienojošo universālo enerģiju.
Horsta Vāgnera māksla tver emocionālas un sociālas pārvērtības, pievēršoties spriedzei starp personiskas izolācijas sajūtu un dramatiskām pārmaiņām sabiedrībā. Romantisma kustības iedvesmots, viņš pretnostata sulīgas ainavas un pilsētvides sabrukumu, rosinot pārdomas par noturību un pārtapšanu sociālu satricinājumu laikmetā.
Anna van den Hēvele glezno abstrakti, jauktā tehnikā, pētot cilvēciskās saiknes un to pārrāvumus. Mākslinieces lielformāta kompozīcijas kļūst par apceres telpu, atspoguļojot vienotības un sadrumstalotības sarežģīto mijiedarbību pasaulē, ko vienlaikus raksturo gan nepieredzēts saikņu blīvums, gan krasa nošķirtība.
Lai gan izstādē pārstāvēto mākslinieku jaunrade raisās atšķirīgos virzienos, viņu visus vieno vēlme izzināt cilvēka eksistences būtību un robežas starp iekšējo un ārējo pasauli. “Spriedze un pārtapšana” piedāvā pārdomām bagātu klejojumu identitātes, pārvērtību un garīgas izaugsmes daudzslāņainajā ainavā. Saskare ar šiem darbiem aicina skatītāju pārdomāt pašam savas pārtapšanas un robežas, kas nosaka viņa esību.
Izstādes kuratori: Tatjana Černova (Rotko muzejs) un Nurs Nuri (Pashmin mākslas konsorcijs)
2025. gada 5. decembris – 2026. gada 8. februāris.
Publicitātes attēls: Holgers Dempvolfs, “Smita kungs pastaigā pa jūras dibenu”, audekls, eļļa, 100 x 70 cm
