RADĪŠANA
Daniels Fukss (Vācija)
Daniels Fukss ir dzimis 1974. gadā Graicas pilsētiņā Tīringenes dienvidos, Vācijā. Pateicoties vēsturiskajai apbūvei, pilsētu dēvē par “Fogtlandes pērli”; starp tās kultūras pieminekļiem īpaši izceļas divas krāšņas pilis. Fuksu jau no agras bērnības audzināja vecmāmiņa. Par laimi, viņš auga ciešā saskarē ar mākslu kopš dienas, kad vecāmāte viņam parādīja “Satiricum” kolekciju Graicas “Vasaras pilī” – pasaulslavenu satīrisku zīmējumu un gleznu krājumu. Tomēr Fukss jau agri sāka justies Austrumvācijas ikdienas dzīvei raksturīgā stīvuma un vienmuļības apspiests. Pēc Berlīnes mūra krišanas un Austrumvācijas režīma sabrukuma viņš jutās atvieglots, taču cerības uzlabot personīgās dzīves apstākļus pagaidām palika nepiepildītas. Viņš strādāja dažādus darbus, bet tie nesniedza garīgu piepildījumu, līdz viņš atklāja savu aizraušanos ar koktēlniecību un kokapstrādi.
Daudzas no Fuksa privātajām, bieži vien mokošajām un sirdi plosošajām dzīves pieredzēm ir ieplūdušas viņa kokgriezumos. Pēc ilgstošiem meklējumiem un smaga darba ar sevi viņš atrada labvēlīgas pašizpausmes iespējas savā daiļradē. Viņa darbi ir reizē vienkārši un sarežģīti. Izcils piemērs šiem pretpoliem ir divmetrīgs cilnis ar nosaukumu “Fibonači” par godu izcilajam viduslaiku matemātiķim. Fibonači virkne ir naturālskaitļu rinda, kam ir tieša saikne ar tā dēvēto zelta griezumu. Dabā tā ir augu un dzīvnieku uzbūves un augšanas pamatforma, kas parādās dažādos veidolos – palmās, koraļļos, gliemežvākos. Daniels Fukss ir droši vien pirmais mūsdienu mākslinieks, kurš izmantojis savu izsmalcināto tehniku, lai piešķirtu “Fibonači gliemežvākam” filigrānu formu.
Vienlaikus tas dzen viņu atpakaļ pie saknēm. Kādudien viņš atrada laika zoba sagrauztu sakni Kalvarijas svētnīcā Bādtelcas tuvumā – svētceļnieku galamērķī, kur ticīgie apcer Kristus ciešanas. Tieši ar šo sakni sākās mākslinieka pirmais projekts ar nosaukumu “Radīšana”. Un tieši te, Bādtelcas tuvumā, Daniels Fukss sāka dzīt savas radošās saknes mākslā.
Pūles, ko mākslinieks iegulda savos meistardarbos, ir prātam neaptveramas. Viņš rūpīgi uzskaita, cik stundas aizvada pie katra darba un cik iegriezumu veic līdz tā pabeigšanai. Piemēram, “Fibonači” kompozīcija prasīja 750 stundas darba un 5000 iegriezumus, turklāt katrs bija mazāk nekā divus milimetrus plats.
Fuksa daiļrade ir izpelnījusies starptautisku atzinību tādos pasaulslavenos žurnālos kā CANS (Ķīna), Aesthetica (Anglija), Parnass (Austrija) un L’Eventail (Beļģija), un tie ir tikai daži piemēri.
Tuvākajā laikā mākslinieka darbu kolekcija tiks eksponēta Marka Rotko mākslas centrā (Latvija, 2021), Huna mākslas muzejā (Čuncjina, Ķīna, 2021) un Sundžuanas muzeja atvērtajā krātuvē (Pekina, Ķīna, 2022). Starptautiskajā mākslas telpā Danielu Fuksu pārstāv Pašminas mākslas konsorcijs.
Izstādes norises laiks: 29.10.2021.-16.01.2022.
