Prāta atbalss
Janas Mahatovas un Pētera Mahata (Slovākija) rotu māksla
Janas Mahatovas un Pētera Mahatas jaunrades aktuālā tematiskā ievirze balstās viņu līdzšinējā mākslinieciskajā praksē. Rotu mākslas nozarē abi juvelieri – gan atsevišķi, gan kopā – strādā jau kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Abu radītie juvelierizstrādājumi skaidri parāda pāra kopīgo interesi par personīgo un kolektīvo atmiņu un ķermenisko ainavu. Jana un Pēters ir nepārprotami ierindojami starp Slovākijas vadošajiem juvelieriem. Savu starptautisko atpazīstamību abi ir mērķtiecīgi veidojuši caur pārstāvniecību specializētās rotu mākslas galerijās, nozīmīgām publikācijām, neskaitāmām izstādēm, simpozijiem un radošajām darbnīcām, ieskaitot dalību juveliermākslas ievērojamākajā pasākumā – Minhenes ikgadējā rotu mākslas nedēļā.
Vjera Kleinova
Slovākijas Nacionālās galerijas Lietišķās mākslas kolekciju kuratore
Jana Mahatova studējusi rotu mākslu Bratislavas Tēlotājmākslas un dizaina akadēmijā pie Antona Cepkas un Karola Veislehnera. Kolekcijā “No kurienes tu nāc” māksliniece atraisās no sentimentālas gremdēšanās bērnības atmiņās, kas bija raksturīga viņas iepriekšējiem darbiem, un piedāvā vizuālu refleksiju par savu augšanas pieredzi tā laika politiskā režīma kontekstā. Māksliniecei tas ir veids, kā vētīt savu pagātni. Radošais process kalpo atgādinājumam par bijušo, un šīs atmiņas nebūt nav optimistiskas. Jana ironizē par motīviem, kas raksturo kādreizējo šizofrēnisko dzīvi sociālisma sabiedrībā, taču dažas no šīm tēmām nav viegli pārnesamas rotu medijā tā klasiskajā izpratnē.
Jaunākā kolekcija “Sievietes portrets” attēlo sievieti, viņas problēmas un stāvokli sabiedrībā caur veciem laikrakstu un žurnālu fragmentiem. Mākslasdarbos apvienoti divi pretēji, taču savstarpēji saistīti mediji – sentimentāli izgriezumi no divdesmitā gadsimta sākuma laikraksta “Frauen-Fleiss” un astoņdesmitajos gados izdotās grāmatas “Ikdienas vingrošana” krikumi. Šie motīvi tiek kombinēti ar Janas klasiskajām rotu mākslas tehnikām.
Pēters Mahata studējis tēlniecību Bratislavas Tēlotājmākslas un dizaina akadēmijā pie Jozefa Jankoviča. Rotko centrā ir skatāmas divas mākslinieka kolekcijas – “Stigma” un “Lēdijas portrets”, un tās abas vieno kopīgs plaukstas motīvs. Pētera izpratnē plauksta ir nozīmīga cilvēka dabas iezīme un arī līdzeklis, ar ko paust viedokļus, pārliecības un emocijas. Stigmas jēdziens bieži tiek lietots reliģiskos kontekstos, taču Pēters to izmanto tikai vizuāli. Plauksta un tās iekšpuse, delna, māksliniekam ir vieta, kur attēlot pārlaicīgus simbolus un ikoniskus attēlus, kas viņu ir spēcīgi ietekmējuši. “Delnas glabā laika zīmju nospiedumus sociālu, reliģisku un ekoloģisku simbolu formā. Arī mani pašu ir stigmatizējis laiks, kultūra un manas personīgās atmiņas,” apgalvo mākslinieks.
Kolekcijā “Stigma” delna ir vieta piemiņas vai pazīšanās zīmei, savukārt ciklā “Lēdijas portrets” mākslinieks strādā ar plaukstu kā ar cilvēka dabas raksturiezīmi. Savā portretējumā viņš pārvirza uzmanību no sievietes sejas uz roku. Savā ierastajā mākslinieciskajā rokrakstā Pēters prasmīgi kombinē jaunākās tehnoloģijas ar klasiska rotu mākslinieka meistarību – rada digitālu rokas atveidu, lai papildinātu to ar savu izjusto māksliniecisko pieskārienu.
Izstādes norises laiks: 02.03.-10.04.2022.
