Pirms vārdiem
Laima Eglīte
Māksla sākas tur, kur ar vārdiem vien nepietiek. Pirms doma tiek nosaukta, tā izpaužas kustībā, skatienā, žestā un krāsā. Tieši šajā telpā jau vairāk nekā piecdesmit gadus veidojas Laimas Eglītes glezniecība.
Latvijas mākslas vēsturē Laima Eglīte ieņem īpašu vietu. Viņas radošā darbība saistās ar paaudzi, kas pagājušā gadsimta otrajā pusē meklēja jaunas izteiksmes iespējas gan vizuālajā mākslā, gan teātrī. Nozīmīga vieta šajā laikā bija Rīgas pantomīmai. Tā bija gan zīmīga skatuves mākslas forma, gan īpašs domāšanas veids, kurā cilvēka kustība un žests kļuva par patstāvīgu izteiksmes valodu.
Laima Eglīte ir daļa no šīs nozīmīgās Latvijas kultūras parādības un tās turpinājuma. Pārejot no skatuves uz glezniecību, viņa paturēja pantomīmai raksturīgos domāšanas principus. Tāpēc kustība viņas darbos ir nevis attēlota, bet organiski klātesoša.
Mākslinieces gleznās sastopamie tēli – mīmi, klauni, noslēpumainas figūras un elegantas dāmas – neveido stāstu tradicionālā izpratnē. Tie ir raksturi, kuros savijas cilvēcisks trauslums, pašironija un cieņa. Žests, galvas pagrieziens vai roku ritms bieži pasaka vairāk nekā sižets. Šajā pasaulē klusums ir nozīmes nesējs.
Laimas Eglītes rokraksts veidojies pakāpeniski, bez krasiem pavērsieniem. Tajā jūtamas modernisma un kubisma atbalsis, tomēr tās nekad nekļūst par pašmērķi. Forma vienmēr kalpo cilvēkam.
“Pirms vārdiem” ir stāsts par kultūras nepārtrauktību – par to, kā viena radošā pieredze turpina dzīvot citā mākslas valodā. Laimas Eglītes gleznās kustība nosaka kompozīciju, žests – formu, un pantomīmas domāšana turpina dzīvot glezniecībā.
Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Jēkabpils galeriju Mans’s, kas 2026. gadā atzīmē savas darbības 35. gadadienu. Laimas Eglītes un galerijas sadarbība aizsākās jau tās pirmajos darbības gados un gadu gaitā ir kļuvusi par nozīmīgu un noturīgu partnerību. Ar galerijas mērķtiecīgo iesaisti mākslinieces darbi ne tikai ir nonākuši daudzās privātās kolekcijās, bet arī tiek regulāri eksponēti izstādēs Latvijā un ārvalstīs, uzturot viņas daiļrades pamanāmību Latvijas profesionālās mākslas apritē.
Izstāde Rotko muzejā ir kārtējais apliecinājums šai ilgstošajai sadarbībai, kas balstās uzticībā māksliniecei un viņas radošā darba konsekventā novērtējumā.
Uldis Čamans, galerija Mans’s
Māris Čačka, Rotko muzejs
Laima Eglīte (dz. 1945. gadā Rīgā) ir gleznotāja, ilustratore un animācijas filmu māksliniece, viena no savdabīgākajām Latvijas figurālās glezniecības autorēm, kuras jaunrade vairāk nekā piecdesmit gadu garumā saglabājusi uzticību cilvēkam, viņa emocionālajai pasaulei un klusajai kustības poētikai.
Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 1969. gada. Kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.
Nozīmīgu vietu Laimas Eglītes radošajā biogrāfijā ieņem Rīgas pantomīma, kur gūtā pieredze kļuva par vienu no viņas mākslinieciskās domāšanas pamatiem un vēlāk noteica arī glezniecības rokraksta attīstību. Paralēli stājglezniecībai viņa ilgus gadus ilustrējusi bērnu grāmatas un sadarbojusies ar animācijas filmu studiju “Dauka”, veidojot tēlus vairākām nozīmīgām latviešu animācijas filmām.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rotko muzeja krājumā un citās publiskās un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Izstādes kuratori: Uldis Čamans un Māris Čačka
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
Izstāde apskatāma no 2026. gada 11. septembra līdz 29. novembrim.
Publicitātes attēls: Laima Eglīte, “Deja” (fragments), audekls, eļļa, 20 x 20 cm, 2026
