MEŽAM IR SVARĪGI ĻAUT BŪT MEŽAM
Iveta Šmita (Latvija)
Pasaules dabas fonds 2022. gadā ziņo, ka “cilvēku izmantotie dabas resursi pārsniedz zemeslodes kapacitāti par 75 %”, kas būtu atbilstoši tam, ja mēs dzīvotu uz 1,75 zemeslodēm.
Mežs ir dzīvs organisms, kas dzīvo un eksistē pēc dabas noteiktām likumsakarībām. Tas ir organisms ar augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu daudzveidību un dažāda vecuma koku klātbūtni. Vecs, mirstošs vai jau miris koks nav atkritums, bet nepieciešamība, kur nokritušā koka radītais tukšums blakus augošā koka lapotnē liek sarosīties jaunai dzīvībai, kas tiecas pēc gaismas un vēlas augt. Tur tukšums un meža sabrukšana neiestājas nekad, jo koks vai pat veselas koku sugas nomaina cita citu. Kritušie koki ir dzīvības pārpilni. Tie vēl gadu desmitiem ir mājvieta dažādām dzīvībām. Šis dzīvais un daudzveidīgais organisms Latvijā kļūst arvien mazāk pieejams, jo platības ar izcirtumiem un selektīvi izveidoto jaunaudzi vai tukšumu, ko aiz sevis atstāj resursu patēriņa rezultātā radušās kailcirtes, kļūst jo dienas, jo plašākas.
Mežs veidojas no dažādiem kokiem, tajā nav viena vecuma koku audzes. Tas ir raibs un dažāds gan sugu sastāva, gan vecuma ziņā. Šāds mežs ir noturīgāks un stiprāks, spējīgāks būt pats par sevi, nekā mākslīgi veidotās viena vecuma audzes.
Kāda tad mežam ir saistība ar baletu? Pirms neilga laika veiktajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā” ir teikts, ka tikai 14 % no kopējā iedzīvotāja skaita bauda operas un baleta teātra izrādes. Savukārt dabisko mežu īpatsvars Latvijā strauji sarūk mežistrādes dēļ. Tiek izstrādātas ES nozīmes biotopu platības. Mežrūpniecības lobijs ir skaidri redzams, jo pēdējos piecos gados ir nocirsti vismaz 9,1 tūkstoši hektāru šādu biotopu. Teorētiski mežu masīvi Latvijā ir, bet arvien vairāk tie kļūst par intensīvi koptām monokultūrām ar lielu izcirtumu un jaunaudžu īpatsvaru. Vai mežs kā dzīvs un daudzveidīgs organisms drīz kļūs pieejams vairs tikai pavisam mazam iedzīvotāju skaitam, līdzīgi tam, kāds ir “augstās mākslas” — baleta kultūras — baudītāju loks?
“Mēs it kā piederam mežu (liel)valstīm, bet patiesībā meža mums ir daudz mazāk — arī tur, kur tam būtu jābūt.” (Māris Strazds, “Rīgas Laiks”, 2000. gada janvāris)
Izstādes aromāts tapis sadarbībā ar Ievu Mauriņu, zīmola “Mētra” saimnieci.
Iveta Šmita ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā un šobrīd turpina studēt glezniecību maģistrantūras studiju programmā. Savus darbus veido autortehinkā, slāņojot ar tušu apgleznotus zīda slāņus un panākot unikālu faktūras dziļumu ar teju trīsdimensiju efektu.
Par sevi māksliniece saka: “Savā mākslas valodā vēlos panākt šķietamu spontanitāti, taču darba procesā tā tiek pārdomāta un izsvērta. Māksla man nozīmē runāt mierīgi un izsvērti. Uzskatu, ka vienkāršība var būt spēcīga. Tā rada atmosfēru un jutību, un tas ir kas vairāk par redzamā meistarīgu atainošanu.”
Izstādes norises laiks: 07.03.2025.–18.05.2025.
Izstādes kurators: Aivars Baranovskis
Publicitātes attēls: Iveta Šmita. Darbs I no cikla “Mežs”. Autortehnika: kaligrāfijas tuša, zīds, lins. 70 x 50 cm (fragments). 2025
