Meklēt neredzamo
Ingūna Liepa
Pirmajā acu uzmetienā mākslinieces gleznas šķiet nepastāvīgas un gaistošas. Tomēr, iztrūkstot skaidri nolasāmam sižetam vai stāstam, pie kura pieturēties, to spēcīgā emocionālā vilkme rosina lūkoties lēni un uzmanīgi. Darbi neataino konkrētu vietu, tēlu vai notikumu, bet atraisa sajūtas, kas virmo nenoteiktības telpā starp gaisotni, nojausmu un atmiņām. No krāsas slāņiem uz brīdi iznirst mīklainas, neskaidras formas, kas līdzinās te ainavām, te sapņojumiem, te ūdens šļakstiem, miglājiem vai lietus virmojumiem, lai jau nākamajā mirklī atkal atkāptos ēnās un vedinātu dziļāk – plūstošas uztveres telpā, kurā viss ir nemitīgi mainīgs un nekas nav tā, kā izskatās.
Veidotas intuitīvā slāņojumā, gleznas glabā savas tapšanas stāstu. Caurspīdīgi krāsu mazgājumi, blīvāki laukumi un daļēji dzēsti triepieni klājas kārtu kārtām, radot izteiktu telpiskuma iespaidu arī bez tradicionāli veidotas perspektīvas. Zem virskārtas joprojām vīd agrāku otas triepienu pēdas, zīmējuma fragmenti un apslēpti krāsas slāņi – liecības, ka darbi nav radušies spēji, bet uzkrājušies ilgā laika posmā. Gleznojumu papildina zīmējums – brīvi līniju vilkumi, kas ļauj uz mirkli saskatīt cilvēka figūras aprises vai dabas veidojumus, pirms atkal izgaist abstrakcijā. Tie neveido konkrētu attēlu, bet ievirza skatienu nemitīgu meklējumu, mulsas vilcināšanās un pārsteidzošu atklājumu teritorijā.
Darbu emocionālo reģistru nosaka krāsa. Gaiši zilais, violetais, tirkīzs, pieklusināti rozā, siltais persiks un bāli zaļais saplūst atturīgās harmonijās, bet maigās toņu gradācijas un liegās pārejas starp dzidrumu un palsumu liek darbiem teju vai izstarot gaismu. Silto un vēso toņu dialogs šajā saspēlē piešķir kompozīcijām smalku, bet noturīgu dzīvīgumu.
Lai gan otas vēziens šķiet spontāns, gleznas atklāj rūpīgi izkoptu kompozīcijas, krāsas un telpisko attiecību izjūtu. Mākslinieci saista ne tik daudz redzamās pasaules atveidojums, cik emociju un sajūtu pieredzes pārcēlums gleznojumā. Viņas darbi aicina nesteigties un pieņemt neviennozīmību, ievedot mākslinieciskas apceres telpā, kas nebeidz raisīties un vērties tik ilgi, cik vien tajā uzkavējas vērotāja skatiens.
Farida Zaletilo, Rotko muzejs
Ingūna Liepa (1965) dzīvo un strādā Daugavpilī. Savā jaunradē redzamās pasaules vērojumus pārvērš intuitīvās abstraktās kompozīcijās. Mācījusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā, pilnveidojusies pie Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Ivara Heinrihsona, kā arī gleznotāju Bruno Celmiņa un Intas Dobrājas meistardarbnīcās. Daugavpils Universitātē ieguvusi bakalaura grādu mākslā un mākslas maģistra grādu glezniecībā (2010).
Līdztekus jaunradei darbojusies mākslas pedagoģijā un scenogrāfijā – bijusi skolotāja Daugavpils Bērnu mākslas skolā, scenogrāfe Daugavpils teātrī un lektore Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultātē. Kopš 2018. gada pasniedz Daugavpils Mākslas un dizaina vidusskolā “Saules skola”.
Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, kā arī glezniecības plenēros Latvijā un Lietuvā. Kopš 2010. gada ir Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre. Darbi atrodas Rotko muzeja krājumā, publiskās kolekcijās Lietuvā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā un ASV.
Izstādes kuratore: Farida Zaletilo
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
Izstāde apskatāma no 2026. gada 11. septembra līdz 29. novembrim.
Publicitātes attēls: Ingūna Liepa, xxx (fragments), kartons, akrils, 132 x 153 cm, 2021
