Mehāniskais pieskāriens porcelānam
Roks Dovidēns (Lietuva)
Izstāde izseko porcelāna mākslas attīstībai trīs gadsimtu garumā – no agrīno Eiropas manufaktūru tehniskajiem sasniegumiem līdz laikmetīgiem eksperimentiem, kur senais materiāls sastop mūsdienu digitālās ražošanas iespējas. Iedvesmojoties arhīvu materiālos un Johana Frīdriha Betgera un viņa sekotāju radošā gara augļos, projekts pēta šī trauslā un elegantā materiāla evolūciju caur amatniecības, mecenātisma un estētikas vēstures prizmu. Vienlaikus izstāde uzdod patlaban aktuālu jautājumu: kas notiek brīdī, kad cilvēka roka daļu savas radošās autoritātes nodod algoritmiskam dizainam un robotizētai ražošanai?
“Šis divus gadus ilgais projekts sākās kā pētījums par to, kā porcelāna atklāšana kardināli mainīja Eiropā trauku formu. Eiropas porcelāna izgudrotāja Johana Frīdriha Betgera (1682–1719) iedvesmots, es devos ekspedīcijā uz Vācijas, Polijas un Lietuvas muzejiem, kuru krājuma vērtības man atklāja šī neparastā materiāla inovāciju vēsturi trīs gadsimtu garumā. Johana Frīdriha Betgera, Johana Joahima Kendlera un Johana Gotlība Kirhnera darbos es sastapu gan izcilu amatniecību, gan nepārprotamu varas nospiedumu.
Šī stāsta centrā ir Augusts Stiprais (1670–1733), Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis, kura kaislība pret porcelānu noveda pie Meisenes manufaktūras dibināšanas un 24 000 priekšmetu lielas kolekcijas izveides. Viņa ietekmē Eiropas porcelāns sākotnēji atdarināja balto Ķīnas porcelānu – tapa pagodas, stilizētas dzīvnieku figūras un eksotiskas formas. Baroka, rokoko un Ķīnas porcelāna tradīciju iedvesmoto šinuazrī estētiku vienoja tieksme pēc asimetrijas, greznības un rotaļīgas izšķērdības.
1770. gadā Eiropā, tostarp arī Polijas–Lietuvas kopvalstī, darbojās jau vairāk nekā divdesmit manufaktūru. Starp nozīmīgākajām bija Varšavas Karaliskā fajansa manufaktūra, Čartorisku porcelāna darbnīca Lietuvā un Cmelovas manufaktūra Polijā. Lietuvā porcelāna ražošanu vēlāk uzsāka arī Jesijas fabrika Kauņā (1978).
Porcelāns turpina valdzināt arī 21. gadsimtā, iedvesmojot jauniem mākslinieciskiem eksperimentiem. Izstādē “Mehāniskais pieskāriens porcelānam” skatāmas manas vēsturisko vāžu formu interpretācijas. Strādādams ar Limožas porcelānu, kas apdedzināms 1250 °C temperatūrā, es turpinu Ķīnas baltā porcelāna tradīciju – veidoju baltus traukus ar caurspīdīgu glazūru. Taču to tapšana pieder jaunam laikmetam: darbi ir modelēti ar datoru un radīti ar 3D māla printeri, iemiesojot gadsimtiem sena materiāla un robotizētas precizitātes sastapšanos.”
Dr. Roks Dovidēns
Roks Dovidēns (Rokas Dovydėnas) ir mākslas doktors, starpdisciplinārs mākslinieks un kurators. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Sarīkojis piecpadsmit personālizstādes un kūrējis vienpadsmit izstādes Lietuvā un ārvalstīs. Kopš 2014. gada pasniedz mākslu un dizainu Lietuvas Izglītības zinātņu universitātē un Mikola Romera Universitātē, kopš 2018. gada – arī Viļņas Mākslas akadēmijā. Pārstāvēts nozīmīgās kolekcijās, toskait M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā, Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā un Leipcigas Lietišķās mākslas muzejā Grassi Museum für Angewandte Kunst, kā arī privātkolekcijās.
Izstādes kurators: Aivars Baranovskis
Rotko muzeja Martinsona mājā no 2025. gada 5. decembra līdz 2026. gada 8. februārim
Publicitātes attēls: Roks Dovidēns. Meipinas vāze. Porcelāns, glazūra, 3D druka. 2024
