Madara Gulbis. Neredzamās pasaules
Madaras Gulbis gleznās valda Krāsa. Gribētos teikt, ka tajās nav nekā no realitātes, bet tad nāktos apgalvot, ka apkārtējā pasaule sastāv tikai no matērijas, un mēs labi zinām, ka tā nav. Madaras Gulbis gleznas ir pilnas ar dabas iespaidiem un emocijām. Impulsu to radīšanai dod visā savā tiešumā tverti īstenības fragmenti.
Šobrīd, dzīvojot digitālajā ekrānu laikmetā, mēs varam vien novērot, kā pasaulei pāri gāžas attēlu lavīna. Dažādos medijos, dažādi interpretētu šo lavīnu pārsvarā veido sadzīves mirkļu fiksācijas, personiski vai sabiedriski nozīmīgu stāstu ilustrācijas, kā arī reklāmas attēlu gūzma. Turpretī abstraktā glezniecība ir kā mūzika. Ja iztēlojamies pirmpasauli un pasauli pēc mums, mums prātā rodas nevis tēli, bet kaut kas abstrakts. Tēli uzrodas un atkal atgriežas abstraktajā neesamībā, rosinot vēlmi sajust, notvert un saglabāt to, kas atrodas pa vidu cilvēkiem un viņu ieraudzītajai materiālajai pasaulei.
Savu metodi un interesi glezniecībā māksliniece pamato šādi: “Ārējs impulss rada sajūtu, prāts ļauj to piedzīvot. Prāts piedzīvoto izstāsta. Rodas stāsts. Bet mākslas darbā stāsts nav svarīgs, jo tas tad ir tik kādai vienai, konkrētai ļaužu grupai saprotams. Gleznai ir jābūt kam vairāk par stāstu. Tai jābūt tam pāri, kā simbolam, kā zīmei. Gleznai jābūt tādai, kas liek just. Labi ir, ja to vērojot, nav ko teikt. Labi ir, ja ir klusums. Un sajūta par redzēto gleznā.
Izstādes darbi ir par to sajūtu un pieredzi, kas ir pirms prāta izveidotā “stāsta”. Tā ir diezgan abstrakta. To nevar tik vienkārši vārdos izteikt, jo tad zūd piedzīvotā vienreizība. Gleznojot ar eļļas krāsām kā ar akvareļiem, es varu pietuvoties šim nemateriālajam stāvoklim un mēģināt to attēlot. Ļauju darboties krāsas plūdumam, man tas ir izteiksmes līdzeklis, mani meklējumi un atradumi. Audekla laukums, krāsas intensitāte un fiziskās īpašības – biezums, caurspīdīgums, spīdums, matējums, ķīmiskie krāsu sakušanas procesi – palīdz man izteikt to, kam nav vārdu. Es savā glezniecībā tā domāju un mēģinu atminēt – kas tad ir laiks un telpa, kas ir šī redzamā pasaule? Un kāda tā ir? Pilnīgi noteikti jau zinu – tajā ir daudz gaismas!”
Madara Gulbis kopš 1990. gadu vidus ir konsekventi izkopusi abstraktās eļļas glezniecības tehniku. Viņa lieto spožus, dzidrus un piesātinātus toņus no visa krāsu spektra un kompozīcijās sasniedz vibrējošu, niansētu emociju kustību. Viņas meditatīvā glezniecība piepilda abstrakcionisma aizsācēja Vasīlija Kandinska prasību māksliniekam strādāt saskaņā ar savu iekšējo nepieciešamību, bet skatītājam ļaut “iekļūt gleznas iekšienē”. Madara Gulbis aktīvi piedalās starptautiskās mākslas rezidencēs, projektos un izstādēs, ir sarīkojusi 14 personālizstādes Latvijā un ārpus tās. Māksliniece ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas maģistra grādu (1996). Šobrīd dzīvo Rīgā un savas prasmes nodod audzēkņiem Nacionālajā mākslu vidusskolā, kur māca zīmēšanu, gleznošanu un abstrakto kompozīciju.
Aiga Dzalbe
