Kas ir attēls? Dzīve un uztveres māksla
Petra Langsdorfa, Zigfrīds Lēmans, Svens Hofmans
No piedzimšanas brīža līdz pat nāvei mūs ielenc attēli. Mūsu laiks ir attēlu laiks – gan kustīgu, gan nekustīgu. Sākot ar Platona šaubām par attēliem, kas top mums redzami, jautājums “Kas ir attēls?” ir nodarbinājis filozofu, mākslas vēsturnieku un citu domātāju prātus un turpina to darīt vēl joprojām. Vai, kā uzskatīja Kants, redzamie attēli ir mūsu prāta veidojums, vai arī, kā domāja Loks, prāts ir tikai balta lapa, uz kuras attēli atstāj savus nospiedumus? Kā raksta Haralds Klinke, “Vizuālā uztvere neiztiek bez domāšanas, un domāšana izmanto vizuālo tēlu galeriju. … Attēlu radīšana ir […] cilvēka esības pamats. Attēlu spēks neizriet no pašiem attēliem, bet gan no cilvēkiem, kas piešķir tiem jēgu.” (Mākslas teorija un vizuālā epistemoloģija, 2014: 5&6)
Petras Langsdorfas, Zigfrīda Lēmana un Svena Hofmana darbi liek apstāties un aizdomāties par to nozīmi. Petras Langsdorfas darbi izceļas ar daudzveidīgiem tehniskiem paņēmieniem un tēliem, ar kuru palīdzību māksliniece būvē tiltu starp Austrumu un Rietumu reliģijām. Ilggadējā aizraušanās ar Indijas mākslu un mitoloģiju ļauj viņai veidot patiesi daudzslāņainas gleznas.
Zigfrīda Lēmana eļļas un akrila gleznas, 3D māksla, kā arī koka un plastmasas skulptūras pārnes ikdienas realitātē smeltas idejas ģeometriski poētiskās kompozīcijās, kas izceļas ar īpašu skaidrību un tiek piedāvātas apvienojumā ar zemapziņas ierosinātiem tēliem. Sociālas dabas jautājumi, kas dzimt mākslinieka apbrīnojami neikdienišķajā domāšanā, tiek iepludināti viņa mākslā un apspēlēti ar smalku satīru un humoru. Tas, kā skatītājs uztver viņa mākslas darbus, ir atkarīgs no paša skatītāja konteksta, proti, no viņa gadu gaitā uzkrātajām zināšanām. Uztvere ir šī sastapšanās starp skatītāju kā aktīvu uztvērēju un mākslas darbu kā uztveres objektu.
Svens Hofmans ir Berlīnē dzīvojošs fotogrāfs, kura darbu tapšanas process ir sarežģīts, darbietilpīgs un riskants. Alumīnija plāksnes vai biezi metāla bloki tiek sametināti ar blīviem koka paneļiem un atklājas skatītājiem kā teju trīsdimensionāli skulpturālas formas objekti. „Degmāksla” ir Svena Hofmana izsmalcinātais un ilgstoši izstrādātais paņēmiens sava fotogrāfiskā materiāla apstrādei. Viņš to dedzina un kausē ugunī, rūpīgi un sistemātiski. Tādējādi tiek iegūti burbuļi, deformācijas un krāsas sakausējumi, kurus mākslinieks meistarīgi iestrādā mākslas darbā. Iegūtā fotopapīra veidne tiek apstrādāta un visbeidzot uzlīmēta uz koka vai metāla.
Šī izstāde savieno prātā dzimušus tēlus un vizuālo domāšanu, lai attīstītu mūsu morālo smalkjūtību.
