KARALISTE

MARTA RADIČA

Izstādē attēloti iedomātas karaļvalsts atribūti. Izplūduši cietokšņi, kroņi un vārti, mākoņi un ūdens viļņi, kas brāžas karaļvalstij pāri… Šīs senās pasaules drupas mani spēcīgi ietekmē. Ar savu cienīgo līdzsvaru tās sūta cilvēci atpakaļ gadsimtiem senā pagātnē. Pagātnes drupas apvij mūsu ikdienas dzīvi un izstaro pilnību pašas savā nepietiekamībā. Šo telpas elementu iespaids uz mums ir tāds, ka tie palīdz mums atcerēties, vai nu apzināti vai neapzināti. Atcere bieži parādās noskaņas un sajūtu formā. Laika apstākļu ārdītie klinšu, piļu un kolonnu elementi var sākt stāstīt stāstu, kas var radīt noteiktas attiecības starp dvēseli un vielu.

Mana izvēlētā temata tehnisko un saturisko dualitāti var vizuāli attēlot, izmantojot ainavas elementus (zeme, debesis, ūdens, koki…). Mana loma kā māksliniecei ir izskatīt virkni jautājumu. Vai dabīgo un cilvēka darināto mākslīgo materiālu attiecības var atklāt, varbūt saprast un vienlaikus analizēt atšķirību ziņā? Vai cilvēce var pilnībā pārņemt dabu savā īpašumā saskaņā ar pašas noteikumiem? Dabas materiāli, elementi un organismi ir veidoti no nelieliem elementārblokiem. Radot savu mākslu, es tīši veidoju savdabīgus ģeometriskus elementus. Veicot novatorisku un aizraujošu eksperimentu, es apzināti lieku blokus noteiktā secībā un ļauju virsmai veidoties spontāni un neparedzami. Virsmas dziļums un tekstūra var funkcionēt kā savrupa forma. Ar regulāras ķieģeļu virsmas ‘pārrāvumiem’ es panāku aizraujošu spēles efektu. Dziļākiem virsmas veidojumiem var būt formu darinoša loma. Sistemātiskums un prognozējamība, kas veido ģeometriskās struktūras, pāriet neatbilstības un nejaušības fāzē, piešķirot tām šķietami dabisku dzīslojumu. Ar šo paņēmienu es varu rotaļīgi apvienot dabas elementāro sastāvdaļu īpašības, krāsu, formu un telpisko struktūru ar cilvēka emocijām un domām.

Akmeņi, no kuriem sastāv mani darbi, ir darināti ar liešanas tehniku, pavairojot vienu un to pašu elementu. Tomēr starp elementiem nav divu pilnīgi vienādu formu. Mans atskaites punkts ir laika ritējuma vizuālā izteiksme.

 

PAR MANI:

Esmu absolvējusi Ungārijas Lietišķās mākslas universitātes Keramikas fakultāti Budapeštā. Turpmākos gadus kopā ar ģimeni dzīvoju Zviedrijā, kur man bija iespēja strādāt Robekas darbnīcā ar keramikas grupu “Forma”. Vēlāk dzīvoju Austrijā, kur nozīmīga loma manā ikdienas dzīvē bija zīmēšanai un porcelāna dizainam. Nesen pārcēlos uz Ungāriju, kur strādāju par pasniedzēju mākslas skolā. Pedagoģisko grādu ieguvu Ungārijas Tēlotājmākslas akadēmijā. Papildus mākslas izglītībai turpinu savu radošo darbību, kuras rezultātus prezentēju izstādēs. Esmu Ungārijas Radošo mākslinieku asociācijas un Ungārijas Tēlotājmākslas un lietišķās mākslas asociācijas biedre.

Savos darbos cenšos paust dualitāti, kas nosaka cilvēka attieksmi pret dzīvi. Mani nodarbina jautājums, vai to ir iespējams atklāt, saprast dvēseles un vielas attiecību līmenī un skatīt kā paralēlas atšķirības. Uzskatu, ka primārais mūsu apziņas dzīlēs ir svētā atmiņa, kas nosaka mūsu esības būtību un jēgu. Manā daiļradē tas izpaužas kā gaišas formas uz kontrastējoši tumšu ‘monumentālu akmeņu’ fona.