JEKATERINA JEŽKOVA CAUR LAIKU
Mākslinieci Jekaterinu Ježkovu portretu cikla radīšanai iedvesmoja sena skolas fotogrāfija no pirmsrevolūcijas Krievijas sieviešu ģimnāzijas arhīva. Šie portreti ir reāli un nedaudz iluzori. Tie uz audekla atklājas mūsu skatienam cauri laika slāņiem. Personāži un portreta mākslas stilistika pieder citam, jau aizgājušajam laikam. Lielākoties tās ir tikai sejas, kas gleznotas ar akrilu uz daļēji gruntēta audekla ar vieglu, gandrīz nemanāmu smalku otu. Šis saudzīgais pieskāriens ir pārdomas par šo metu raksturiem un likteņiem. Apbrīnojami, ka pie absolūtas līdzekļu askēzes māksliniecei izdodas panākt attēla maksimālo izteiksmīgumu. Viņas portretā galvenais ir acis. Dažbrīd tās ir samulsušas, reizēm vaicājošas, bet citkārt nebērnišķīgi nopietnas. Tās izdzīvo savu saspringto dzīvi vienā koncentrēšanās brīdī. Tās kā plaši atvērtas dvēseles pēkšņi ar savu atklātību un neaizsargātību sastopas ar mūsu skatienu.
Farida Zaletilo
