Glezniecība ved mājup

Gregorio Bota

Gregorio Bota (Neapole, 1953) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī – vietā, kur dzimis izcilais abstraktā ekspresionisma meistars Marks Rotko un kas ir kļuvusi par klusinātas, apcerīgas un jaudīgas nefigurālas glezniecības mājvietu. Izstādes ģeogrāfija ir likumsakarīga arī tādēļ, ka Rotko radošais mantojums ir ilgstoši ietekmējis Botas radošo meklējumu ievirzi.

Lai gan mākslinieks nereti izpaužas telpiskās instalācijās un skulptūrās, viņa jaunrade nepārprotami sakņojas glezniecībā un turpina būt izteikti meditatīva. Vasks, rīspapīrs, ūdens, stikls, koku lapas, akmeņi, asinis… Neapolē dzimušais Bota, kurš dzīvo un strādā Romā, izmanto dažādus dabiskas izcelsmes materiālus, lai būvētu savu pasauli, kuru raksturo vienlaikus spriedze un apcere. Bugenvileju lapas un asins lāses sērijā “Noli me tangere” (Nepieskaries man; Jāņa evaņģēlijs 20:17) uzbur nevainojamu dārzu, kas labprātīgi pieņem ciešanas un reizē paceļas tām pāri. Līdzīgas sajūtas pārņem arī darbā “Ofēlija”, kur no brūcēm līdzīgām šķeltnēm lielizmēra horizontālā vaska panelī irdz četras ūdens straumes – reizē asaru tērces un avota veldze.

Laika gaitā Botas māksla ir kļuvusi askētiskāka, tukšuma un klusuma sajūtu izsakot aizvien ierobežotākiem līdzekļiem – tā var būt plāna horizontāla stikla loksne, vientuļš trauks un divas trīs pigmentētas vaska plāksnes (“Horizonts”) vai akvarelī krāsotas vaskota rīspapīra lapas, ko mākslinieks dēvē par “stingajiem plīvuriem” un kas vienlaikus atsedz un aizklāj zem tiem vīdošo materiālu.

Latvijas skatītājam Bota piedāvā aptuveni trīsdesmit darbu, turklāt daļa ir radīta tieši šai izstādei.

Savā ilgajā un spožajā radošajā mūžā mākslinieks ir piedalījies izstādēs Itālijas un Eiropas galerijās, kā arī muzejos dzimtenē un ārvalstīs. Viņa jaunāko sasniegumu vidū ir 2025. gada personālizstādes Nuoro provinces mākslas muzejā un Itālijas Nacionālajā modernās un laikmetīgās mākslas galerijā Romā. Bota ir arī vairāku mākslas grāmatu autors, starp kurām jāizceļ “Pollock and Rothko, Gesture and Breath” (Polloks un Rotko, žests un elpa; apgāds “Einaudi”) un “Paul Klee, Genius and Measure” (Pauls Klē, ģēnijs un atskaites mērs; “Laterza”). 2026. gada martā apgāds “Electa” izdos jaunu Botas eseju par Rotko saiknēm ar Florences vidi un mākslu.


Izstādes kuratori: Bruno Kora un Farida Zaletilo

Rīko: Rotko muzejs un apgāds “Il Cigno Arte” ar Itālijas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu

Izstāde apskatāma no 2026. gada 20. februāra līdz 24. maijam

Publicitātes attēls: Gregorio Bota “Horizonts”. Stikls, vasks, 20 x 200 x 8 cm, 2024