Glezniecība ved mājup
Gregorio Bota
Gregorio Bota (Neapole, 1953) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī – vietā, kur dzimis izcilais abstraktā ekspresionisma meistars Marks Rotko un kas ir kļuvusi par klusinātas un apcerīgas nefigurālas glezniecības mājvietu. Izstādes ģeogrāfija ir likumsakarīga arī tādēļ, ka Rotko radošais mantojums ir ilgstoši un paliekoši ietekmējis Botas radošo meklējumu ievirzi, atspoguļojoties jaunradē un vainagojoties pētnieciskā esejā “Polloks un Rotko, žests un elpa” (apgāds “Einaudi”).
Lai gan mākslinieks izpaužas dažādos medijos, visbiežāk telpiskās instalācijās un skulptūrās, viņa jaunrade nepārprotami sakņojas gleznieciskā radošā žestā un turpina būt izteikti meditatīva.
Neapolē dzimušais Bota, kurš dzīvo un strādā Romā, izmanto dabiskas izcelsmes materiālus – vasku, rīspapīru, ūdeni, stiklu, koku lapas un akmeņus –, lai radītu askētiskus darbus, kas lakoniski izsaka klusuma un tukšuma sajūtu. Tā var būt plāna horizontāla stikla loksne, vientuļš trauks un divas trīs pigmentētas vaska plāksnes (“Horizonts”) vai akvarelī krāsotas vaskota rīspapīra lapas, ko mākslinieks dēvē par “stingajiem plīvuriem” un kas vienlaikus atsedz un aizklāj zem tiem vīdošo materiālu. Bugenvileju lapas un asins lāses sērijā “Noli me tangere” (Nepieskaries man; Jāņa evaņģēlijs 20:17) uzbur nevainojamu dārzu, kas labprātīgi pieņem ciešanas un reizē paceļas tām pāri. Līdzīgas sajūtas pārņem arī darbā “Ofēlija”, kur no brūcēm līdzīgām šķeltnēm lielizmēra horizontālā vaska panelī irdz četras ūdens straumes – reizē asaru tērces un avota veldze.
Savā ilgajā un ražīgajā radošajā mūžā Bota ir piedalījies izstādēs nozīmīgās kultūrtelpās un muzejos dzimtenē un ārvalstīs, pārliecinoši ierindodamies starp Itālijas spilgtākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem. Viņa personālizstādes ir notikušas Itālijas Nacionālajā modernās un laikmetīgās mākslas galerijā Romā, Nuoro provinces mākslas muzejā, Bardas cietoksnī, Mantujas pilī un nodibinājuma “Fondazione Volume!” ēkā Romā, kā arī muzejos un kultūrtelpās Čīlē, Peru un Francijā.
Bota izpelnījies arī starptautisku atzinību – 2016. gadā apgāda “Il Cigno Arte” rīkotā izstāde “Gregorio Bota. Sirdspuksti. Stikls un tukšums” galerijā “AMS Marlborough Gallery” Santjago, Čīlē, ieguva gada labākās vizuālās mākslas izstādes balvu.
Latvijas skatītājam mākslinieks piedāvā aptuveni trīsdesmit darbu, turklāt daļa ir tapusi tieši šai izstādei kā cieņas apliecinājums Rotko, kura mantojuma augsnē Botas jaunrade turpina sakņoties arī šodien.
Izstādes katalogs tapis apgādā “Il Cigno Arte”, pirmpublicējot Itālijas mākslas zinātnieces, Rovereto mākslas muzeja vadītājas Mikolas Forti eseju par Botas radošo darbību.
Gregorio Botas izstāde Rotko muzejā tapusi sadarbībā ar apgādu “Il Cigno Arte” ar Itālijas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu. Izstādes kuratori – mākslas vēsturnieks un kritiķis, Burri fonda prezidents Bruno Kora un Rotko muzeja starptautisko mākslas projektu kuratore Farida Zaletilo.
Izstāde apskatāma no 2026. gada 20. februāra līdz 24. maijam
Publicitātes attēls: Gregorio Bota “Horizonts”. Stikls, vasks, 20 x 200 x 8 cm, 2024
