EBREJU MOTĪVI
Solomons Geršovs
“Personīgās pieredzes kultūrā balstītas gleznieciskas improvizācijas meistars” – tā par Solomon Geršovu raksta mākslinieks un mākslas vēsturnieks Andrejs Enders.
Geršova radošo ceļu mākslā aizsāk mācības pie “Vitebskas Repina” Judela Pena un pirmā satricinošā sastapšanās ar Marka Šagāla ekscentriskajiem darbiem. Seko studijas Petrogradā, Mākslas veicināšanas biedrības skolā un Glezniecības kultūras institūtā, kur Geršova galvenais skolotājs ir Kazimirs Maļevičs, un divi auglīgi gadi krievu avangarda mākslinieka un teorētiķa, mākslas “darinātības” principa sludinātāja Pāvela Filonova darbnīcā. Savu “skolotāju” pulkā Geršovs vēlāk min arī Rubļovu, Dionīsiju, Čimabue, Velaskesu, Rembrantu, Sezānu, Vrubelu un Pikaso.
Jaunais mākslinieks uzplaukst divdesmitā gadsimta divdesmito un agro trīsdesmito gadu Ļeņingradas kultūras augsnē. Aplūko vecmeistaru darbus Ermitāžā un apmeklē tālaika jaunās mākslas izstādes. Sadraudzējas ar Kuzmas Petrova-Vodkina un Vsevoloda Meierholda audzēkni Borisu Erbšteinu. Viņa paziņu lokā ir Dmitrijs Šostakovičs, Ivans Sollertinskis, Marija Judina, Isajs Braudo, Daniils Harmss, Aleksandrs Vvedenskis, Nikolajs Zabolockis, Erasts Garins, Vera Kostrovicka un “Apļa” biedrības mākslinieki.
Ļeņingradas piecdesmito līdz astoņdesmito gadu mākslā Geršovs kļūst par vienu no pārrautās vēstures ķēdes savienotājposmiem, radoši sintezējot klasiskās mākslas tradīcijas un divdesmito gadu avangarda novatoriskos meklējumus.
Sekodams Šagāla senajam padomam – “uz citiem neskaties, bet dari savu” –, Geršovs ir izteikts sava ceļa gājējs. Viņam izdodas izvairīties no epigonisma un izstrādāt ļoti individuālu, tikai sev raksturīgu un nekavējoties atpazīstamu ekspresionistisku rokrakstu.
Geršova agrīnie darbi ir teju pilnībā zuduši – divi aresti, karš un lēģeri dara savu. Piecdesmit gadu vecumā Geršovs pāršķir jaunu lapu savā radošajā biogrāfijā un būtībā sāk visu no gala. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus intensīvi glezno uz audekla un rada simtiem grafikas un glezniecības darbu uz papīra. Tos atšķir pārsteidzoša domas oriģinalitāte un reti izteiksmīgs izpildījums. Geršovs improvizē par mūzikas un dejas tēmu, rada mitoloģisku un vēsturisku motīvu iedvesmotas fantāzijas, portretē māksliniekus, komponistus, mūziķus un zinātniekus, reaģē uz divdesmitā gadsimta katastrofām, gleznieciskās metaforās atspoguļo savas privātās traģēdijas un atmiņas. Tomēr ne jau izraudzītās tēmas un sižeti, bet gan trauksmainā un ekspresīvā glezniecības maniere piešķir viņa tēliem mērogu un svaru, grodu traģismu un spēju koncentrēti iemiesot filozofiskus vispārinājumus.
Starp Geršova nozīmīgākajiem darbiem jāmin sērijas “Mikelandželo” un “Atmiņas par Vitebsku”, cikli “Par Dmitrija Šostakoviča septīto simfoniju” un “Rekviēms”, kā arī Marka Šagāla un Pāvela Filonova portreti.
Izstādes kuratore Farida Zaletilo
Izstādes norises laiks: 13.09.2024.-17.11.2024.
