DVĒSELES GADALAIKI
KARINA LAMBREHTA (Lielbritānija)
Gleznotāja, tēlniece un grafiķe Karina Lambrehta ir viena no Brazīlijas divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu mākslinieku paaudzes pionierēm. Dzimusi 1957. gadā Portualegri, studējusi Riugrandi du Sulas federālās universitātes Mākslu institūtā. Piederība leģendārajai astoņdesmito gadu paaudzei ievirzīja viņas radošo praksi žestuālās abstrakcijas tradīcijā. Savās gleznās, zīmējumos un mākslas objektos Lambrehta izmanto košus, pašas izgatavotus pigmentus un organiskas izcelsmes materiālus, toskait lietusūdeni, augsni, dzīvnieku asinis un medu.
Mākslinieces daiļradē ir vairāki pastāvīgi motīvi. To vidū izceļas vara krusti, kas parādās dažādās formās, norādot uz garīgiem meklējumiem. Paradoksālā kārtā Lambrehta noliedz interesi par reliģiju tās institucionālajās izpausmēs, paturot savu garīgo izziņu uz robežas starp reliģisko un laicīgo estētiku. Viņas teoloģija ir izteikti sekulāra – panteistisks vitālisms, kas kļuvis dziļi meditatīvs.
Daba ir Lambrehtas mūza un jaunrades atslēga. “Debesis”, “lietus”, “saule”, “māja”, “dārzs”, “kauls”, “jūra”… Ar roku rakstītie mīklainie vārdi, kas vīd viņas pēdējā laika darbos, satur fascinējošas norādes uz mākslinieces tēlu sintaksi un tās metatekstu. Pārvēršot lietas vārdos un transformējot dabu hromatiskā telpā, viņa dibina jaunas attiecības starp sevi un visumu, kur uzmanības centrā ir lielums un mazums, viens un daudzi, un netveramais starpstāvoklis starp glezniecību un valodu.
Lambrehtas darbos uzplaiksnī arī ārvalstu ietekmes. Septiņdesmito gadu nogalē viņa iekļāvās tā dēvētajā “pasta mākslas tīklojumā”, kas deva iespēju izplatīt mākslasdarbus ārpus formālo institūciju robežām un dibināt saites ar pasaules māksliniekiem, kamēr Brazīlijā valdīja izolacionisma politiku piekopjoša militāra diktatūra. 1980. gadā Lambrehta pārcēlās uz Rietumberlīni, lai studētu Berlīnes Mākslas augstskolā. Tur viņa iepazina tālaika vadošos Eiropas māksliniekus, kuru vidū bija arī Jozefs Boiss. Tieši Boisam bija paliekoša ietekme uz Lambrehtas daiļradi, kas turpinājās arī pēc viņas atgriešanās Brazīlijā 1983. gadā. 1984. gadā māksliniece piedalījās vēsturiskajā izstādē “Kā tev klājas, astoņdesmito paaudze?” Riodežaneiro. Tās norise sakrita ar plašiem protestiem, kas aptvēra visu valsti un pieprasīja tiešas un brīvas prezidenta vēlēšanas. 1986. gadā Lambrehta devās rezidencē uz Milleja mākslas koloniju ASV Ņujorkas štatā. Šī pieredze aizveda arī uz Ņujorku un dāvāja iespēju iepazīties ar Luīzi Buržuā.
Kopš 2017. gada māksliniece dzīvo un strādā Brodstērsā, Lielbritānijā.
Viņas darbi ir iekļauti nozīmīgās starptautiskās kolekcijās. To vidū ir Patrīcijas Felpsas de Sisnerosas fonds Ņujorkā, ASV, Ludviga starptautiskais mākslas forums Āhenē, Vācijā, Modernās mākslas muzejs Riodežaneiro un Sanpaulu štata pinakotēka Brazīlijā.
Izstādes norises laiks: 31.05.2024.-25.08.2024.
