CERĪBA BĒRNA ACĪM
Vjačeslavs Pasinoks (Ukraina)
Dzīves grūtības neizbēgami maina domāšanu. Tāpat kā daudziem karadarbības sākums Ukrainā deva man grūdienu pārvērtēt prioritātes un pievērsties patiesi svarīgajam. Priekšplānā izvirzījās nepieciešamība lolot attiecības ar mīļajiem un iespēju robežās palīdzēt citiem. Draugi kļuva par manu otro ģimeni. Un es guvu mierinājumu keramikas nodarbībās ar bērniem, kam mūsu kopīgā darbošanās vismaz uz brīdi kļuva par cerības avotu.
Lai grūtajos laikos spētu palīdzētu citiem, es ievirzīju savu radošumu jēgpilnā gultnē. Ikviens keramikas objekts, kuru radīju kopā ar bērniem, kļuva par simbolisku trauku, kurā saplūda mūsu karalaika pieredzes un emocijas. Ir sirdi plosoši apzināties, ka šie bērni tik agrā vecumā jau ir tik daudz pārcietuši – viņi zina, kā ir slēpties no raķešu uzlidojumiem, zaudēt mājas un pat vecākus. Viņiem ir bijis jābūt neticami drosmīgiem, lai izdzīvotu.
Mans uzdevums ir iespēju robežās sniegt kara bērniem mierinājumu un drošības sajūtu, un māla veidošana to spēj. Ar spēku, ko smeļos ticībā, es turpinu savu ieguldījumu jaunajā paaudzē. Šobrīd ikviens iejūtīgs cilvēks Ukrainā dara, ko spēj, lai palīdzētu. Tas ir mūsu dabā – atbalstīt citam citu, it sevišķi grūtos laikos.
Galvenā doma mūsu visu radošumā ir cerība uz labāku nākotni un mieru.
Mēs ticam mieram un uzvarai. Mēs ticam, ka ciešanām pienāks gals un bērni varēs atkal būt bērni.
Karam sākoties, es jutos pazudis. Taču tad saņēmu pašvaldības uzaicinājumu kļūt par brīvprātīgo un piedāvāt bērniem radošās darbnīcas pilsētas metro, kur daudzi meklēja patvērumu no raķešu uzlidojumiem.
Darbnīcas notika Harkivas metro Armijskas stacijā, kur ļaudis slēpās no bombardēšanas. Bērniem tā bija iespēja novērst domas no kara šausmām. Es apciemoju bērnus metro veselu mēnesi un apdedzināju viņu darinājumus. Darbi tika izstādīti starptautiskā izstādē Turcijas galvaspilsētā Ankarā, Korejas kultūras centrā (2022–2023), privātkolekcijas izstādē Norvēģijā (2023–2024) un grupas izstādē Amsterdamā (2024).
Katram mākslasdarbam ir savs stāsts, kas ir noskāršams uzlūkojot. Mans mērķis ir dalīties savos personīgajos pārdzīvojumos un daudzo Ukrainas bērnu karalaika pieredzēs, kuras ir ietekmējis Krievijas iebrukums.
Izstādes norises laiks: 17.05.2024.-18.05.2024.
