“BAIĻU VĀRDOŠANA”: CEĻOJUMS IEKŠUP
Agne Šemberaite
Cilvēces mītiskā apziņa ir paradoksu pilna. Lai kādu senās civilizācijas domas tekstu mēs izvēlētos lasīt, miers un karš, gluži kā harmonija un haoss, allaž iet roku rokā. Pat budismā vai hinduismā nevainojama pasaule ir iespējama tikai ar visiem tās trūkumiem un miera priekšnoteikums ir zināt un pieņemt tādas nepilnības kā ciešanas, pienākums un iznīcība.
Paradoksālā kārtā vēstures gaitā uz šādām idejām nereti atsaucās nolūkā mēģināt attaisnot dažnedažādus (pat nosacīti svētus) karus un konfliktus. Tomēr, saskaroties ar nepārtrauktām kataklizmām un pasauli arvien vairāk pārņemošo bezcerību, sabiedrība metās karot cilvēka psiholoģijas līmenī. Noteiktas etniskās grupas ticēja, ka tikai askētisms jeb indivīda pilnīga norobežošanās no sabiedrības spēj pasargāt no apkārtējās vides rosinātām sāpīgām iekšējām pieredzēm. Taču tas nozīmētu vienlaikus noliegt pašu esības ceļa būtību, kur bez nāves nav dzīves tāpat kā bez sāpēm – prieka.
Tādējādi pat tūkstošiem gadus vēlāk daiļliteratūra, kino un citas mākslas turpina apcerēt eksistenciālisma atziņu, ka sevis garīga iepazīšana pieprasa došanos ceļojumā – baiļu, izaicinājumu un trauksmes pilnā izplatījumā, ko Zigmunds Freids dēvēja par “sajūtu okeānu”, bet Karls Gustavs Jungs – par “arhetipisko dzīli”. Visa sākums ir pasaules sairums, Budas aprakstītā “pēcnāves gaisma”, tomēr tā var būt gan atbrīvojoša, gan graujoša.
Martinsona balvas 2021. gada Zelta godalgas ieguvējas Agnes Šemberaites daiļrade atsauc atmiņā šo cilvēces arhetipisko ceļojumu. To ne vienmēr ir ērti un patīkami uzlūkot, taču tā neapšaubāmi ir atpazīstamu simbolu un mīklainu elementu pilna. Saistošas, bet ārkārtīgi sarežģītas dzīves patiesības mākslinieces darbos pauž antropomorfi tēli. Daudzus gadus veidojusi sirreālas keramikas skulptūras ar atsaucēm uz maģisko reālismu un pasaku folkloras mītisko pasauli, māksliniece ir pakāpeniski pārgājusi pie dramatiskākas, groteskas principus atspoguļojošas izteiksmes. Pēdējos piecus gadus viņas keramikas tēlus – rūķus, Sarkangalvītes, karalienes, meža laumas un citas maģiskas būtnes – arvien vairāk aizstāj kukaiņu, augu un orgānu atveidi. It kā mākslinieces iztēle un pasaulīgais prāts uzlūkotu cilvēka personisko un kolektīvo pieredzi caur vilinošu, daudzslāņainu optiku, viņai būvējot intuitīvus tiltus starp Brāļu Grimmu, Viktora Peļevina, Franca Kafkas daiļradi un dažādām kultūrām kopīgo mitoloģisko pasaules uzskatu.
Agnes Šemberaites jaunākajā izstādē “Baiļu vārdošana” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāmas minētajā 2019.–2023. gada posmā tapušas keramikas skulptūras. Tāpat kā visi mākslinieces darbi arī tās skaidri liecina par nepārtrauktu cilvēka dabas izpēti. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā keramiķe ir pastiprināti pievērusies personīgiem un globāliem satricinājumiem – karam, slimībām, postam un tuvinieku aiziešanai, zaudējumiem, eksistenciāliem apdraudējumiem, nāves bailēm, cīņai ar tām, centieniem bailes savaldīt un izdzīvot mūsdienu nemierīgajā, sarežģītajā pasaulē. Aktualitāti neapšaubāmi saglabā arī pārveides un pārtapšanas tēma, atspoguļojot mākslinieces pārdomas par kosmiskā līdzsvara jautājumu senajās filozofijās, ko spilgti iemieso iņ un jan dualitāte. Noturīgi klātesošs ir arī mītiskā varoņa tēls ar saviem iekšējā miera meklējumiem dzīves likstu un nedienu priekšā.
No attāluma Šemberaites darbi šķiet skaisti un liegi, savukārt tuvumā izsauc derdzīga riebuma sajūtu, jaudīgi ilustrējot izdzīvošanas stratēģiju, kuru dēvē par mīmikriju. Lietas, kas no pirmā acu uzmetiena rādās biedējošas un neglītas, ātri vien mīkstina ironija, komēdija un ugunīgas krāsas (ciklā “Bezmiegs”). Ziedi pārtop par vēža šūnām, bet kukaiņi – par ziediem. Baismīgs dzelonis, kura veidolā nolasāmas atsauces uz militārismu un pandēmiju, tinas kūstošam saldējumam vai tortes glazūrai raksturīgās krāsās (“Transformācija: Melnais, Baltais, Sarkanais”). Asinsvadi, kas vīd atvērtā brūcē, sazarojas kā auga stublāji (“Sāp”), bet mežainē augošu koku stāvi atgādina noslēpumainas radības, kas tā vien grasās kost (ciklā “REM miega fāzes”)
Amerikas mītu un reliģiju pētnieks Džozefs Kempbels un pazīstamais psihiatrs Džons Vīrs Perijs skaidro, ka garīga vai psiholoģiska dziedināšanās neizbēgami pieprasa stāšanos pretī savām bailēm un piekļuvi savai mītiskajai un arhetipiskajai apziņai. Šis process ir pārsteidzoši līdzīgs tam, ko piedzīvo šamaņi, svētie, jogi un personas ar šizofrēniju. Viņus visus vieno personības atraisīšanās, dodoties baiļpilnā garīgā ceļojumā, tomēr ne visi spēj veiksmīgi atgriezties. “Šizofrēniskais lūzums ir iekšup un atpakaļvērsts ceļojums, lai atgūtu iztrūkstošo vai pazaudēto un tādējādi atjaunotu vitāli nepieciešamo līdzsvaru,” skaidro Perijs.
Dažkārt mākslinieces jaunākajā izstādē “Baiļu vārdošana” skatāmās skulptūras sāk atgādināt ne vien pasaku vai zinātniskās fantastikas tekstu varoņus, bet arī rituālus priekšmetus vai arheoloģiskus totēmus. Autores keramikas skulptūras ir eksponētas suģestējošā instalācijā, integrējot skaņu, gaismu un citus scenogrāfiskus līdzekļus un mudinot skatītāju ienākt savas zemapziņas mītiskajā mežā, lai stātos pretī savām bailēm un tās savaldītu. Kā atzīst pati māksliniece, drosme izaug no lielām bailēm. “Es nebaidos, es itin nemaz nebaidos,” nebeidz atkārtot bērns ar katru soli, ko sper arvien dziļāk vistumšākajā pagrabā.
Agne Šemberaite dzīvo Viļņā un aktīvi strādā laikmetīgās keramikas jomā kā Lietuvas Mākslinieku savienības Keramikas nodaļas priekšsēdētāja un padomniece, izstāžu kuratore un starptautisku keramikas konkursu žūrijas locekle. 1998. gadā absolvējusi Viļņas mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalās kopš 1995. gada. Darbos vērojami sirreālisma principi un figurāla tēlnieciskā izteiksme, ko pastiprina grafiskā dizaina elementi un dažādu apdedzināšanas metožu lietojums – no elektriskā dedzinājuma līdz anagamai, no redukcijas līdz raku. Darbi eksponēti Baltijas valstīs, Rumānijā, Horvātijā, Somijā, Polijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Taivānā, Turcijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē un Dānijā. Starp lielākajiem sasniegumiem minama Zelta godalga Latvijas Keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021”, diplomi 6. un 7. Viļņas keramikas mākslas biennālē (2020, 2022) un otrā godalga 13. Baltijas laikmetīgās keramikas izstādē “Pavasaris” (2019).
Kamile Pirštelīte Virbičanske
mākslas kritiķe
Izstādes norises laiks: 08.09.2023.-18.02.2024.
