AUSTRUMU ELEGANCE
Ķīnas tradicionālā māksla
Izstādē “Austrumu elegance: Ķīnas tradicionālā māksla” skatāmi darbi no Tiaņdzjiņas muzeja kolekcijas.
Tiaņdzjiņa atrodas Ķīnas ziemeļaustrumos, starp 38° 34′ un 40° 15′ ziemeļu platumu un 116° 43′ un 118° 4′ austrumu garumu, astotajā starptautiskajā laika joslā. Izvietojusies 11 917 kvadrātkilometru platībā Ziemeļķīnas līdzenuma ziemeļaustrumos, Haihes upes baseina lejtecē, austrumos tā robežojas ar Bohai jūru, bet ziemeļos – ar Jaņšaņas kalnu grēdu. Pilsētas kopējais perimetrs ir 1291 kilometri, un 153 no tiem stiepjas gar piekrasti.
Tiaņdzjiņas muzejs ir visaptverošs vēstures un mākslas muzejs. Dibināts 1918. gadā, tas ir viens no vecākajiem muzejiem valstī. Tā krājumā ir Ķīnas kultūras mantojuma liecības un vēsturiski dokumenti no dažādām imperatoru dinastijām, kopumā vairāk nekā 210 000 vienību. Muzeja kolekcijās ir seni bronzas izstrādājumi, keramika, ķīniešu kaligrāfija un glezniecība, nefrīta priekšmeti, zīlēšanas kauli, monētas, pastmarkas, Duņhuanas dokumenti, vietējās amatniecības izstrādājumi, vēsturiski dokumenti un citi materiāli.
2025. gadā Tiaņdzjiņas muzejs sadarbībā ar Rotko muzeju Daugavpilī īsteno Ķīnas tradicionālās mākslas izstādi “Austrumu elegance”. Tā iepazīstina ar Ķīnas porcelāna, glezniecības un kaligrāfijas vērtībām, kā arī izgaismo Tiaņdzjiņas reģiona kultūras nianses.
Izstādei ir noteiktas paralēles ar Marka Rotko sirreālisma perioda daiļradi, kad mākslinieks padziļināti pievērsās sakņu un atmiņu tēmām.
Nebūt nenoliegdams divdesmitā gadsimta specifisko vēsturisko kontekstu, viņš atgriezās pie senās pagātnes stāstiem, lai caur tiem runātu par mūsdienu laikmeta drāmu. Rotko izpratnē glezniecības vērtība slēpjas tās spējā runāt vispārīgās kategorijās, kas pārvar laiktelpas robežas. Viņš uzskatīja, ka mēs neesam nedz civilizētāki, nedz nevardarbīgāki vai gudrāki par saviem senčiem. Šo darbu raksturu izgaismo arī tajos ietverto atsauču un iedvesmas avotu eklektisms. Rotko sirreālajās kompozīcijās, kurās izmantotas cita citai pāri klātas joslas vai slāņi – šim periodam raksturīga iezīme –, bieži manāmas atsauces uz Sīrijas bareljefiem, sengrieķu vāžu ornamentiem un Austrumu motīviem. Viss kalpoja Rotko radošajam impulsam: putni, mitoloģiski zvēri, varoņi, dievības no dažādām kultūrām.
“Sacīt, ka senā māksla nav mūslaiku māksla, nozīmētu liegt mākslai tās mūžību un apgalvot, ka māksla, kura runā konkrētajā brīdī, pārstāj būt māksla, tiklīdz šis brīdis ir pagājis.” /Marks Rotko/
Izstāde skatāma Rotko muzejā no 2025. gada 30. maija līdz 24. augustam.
Izstādes kuratore – Džao Sjaojue, līdzkuratore – Farida Zaletilo.
Publicitātes attēls: Cju Jins. “Persikziedu zemes nemirstības karaļvalsts”. 175 x 66,7 cm (fragments). 16. gadsimts.
