Aleksandrs Dembo. UZDRĪKSTĒŠANĀS
“…situācijā, kad zini, ka pasaule ir pilna ar mākslu, uzdrīkstēšanās ir vienīgais, kas atliek… Galu galā kvalitāte mākslā izsaka visu.” (Aleksandrs Dembo)
Aleksandra Dembo devums Latvijas mākslā un grafikas medija nostiprināšanā un jaunu formu meklējumos nav pārvērtējams. Mākslinieks, variējot formā, saturā un pārzinot grafikas tehniskos līdzekļus un to iespējas, ir nostiprinājis savu rokrakstu un ar savu darbu un paraugu audzēkņos attīstījis dzirksti nebaidīties uzdrošināties un lauzt robežas.
“Mākslinieks nekad neatzina iedalījumus un robežstabus, aizvien uztverot pasaules kultūras un mākslas spilgtākās strāvas un dominantes, vairojot tās savā mākslā, dāsni sniedzot tālāk jaunajiem māksliniekiem, studentiem un kolēģiem.” (J. A. Osis)
Jau sākot no 20. gs. 60. gadiem, māksliniekam būtiska ir Rīgas tēma, kas sākotnēji reālistiskās kompozīcijās, vēlāk – formu vispārinājumu šķetinājumos stāsta mākslinieka piezīmes, sapņus, noskaņas un attieksmi.
Mākslinieka uzmanību piesaistījusi zvejnieku tēma, Peru un seno afrikāņu mākslas paraugi; īpaša vieta Dembo darbos ir mūzikai, it sevišķi džezam. Dembo teicis: “Mūzika vispirms man “ieskanējās” sešdesmitajos gados un palika it kā pusceļā. Pēdējā laikā esmu tai pievērsies no jauna. Tās ir manas izjūtas, pārdomas, kas radušās tiešā sakarā ar mūzikas klausīšanos. Mūzika man vispār ir tuva, bet visvairāk – tieši džezs. Man likās, ka es to varu izteikt caur kaut kādām figurālām, kaut kādām ritmiskām asociācijām. Solisti, trompetisti, saksofonisti – tur bija vairāki tādi mazi darbiņi, kuros fiksēju savas izjūtas.” (Muižniece, Rūta. Mākslinieks pārdomu brīdī. Dzimtenes Balss, 30(1), 1980)
Mākslinieka darbos jaušams aizgūtais no Pikaso, Ruso, Miro, Klē, Polloka daiļrades, ko arī Dembo nekad nav noliedzis kā sava rokraksta ietekmi. Šīs rokraksta iezīmes skaidri redzam cikla “Atklātas vēstules draugam” darbos, kuri kopā ar citām lieliskām kompozīcijām no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un biedrības “Grafikas kamera” kolekcijām eksponēti izstādē “Uzdrīkstēšanās” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.
Aleksandrs Dembo (1931–1999) mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1947–1949), Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (1949–1955), vēlāk studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (1957–1963), kuru absolvējis prof. Artūra Apiņa vadībā. Izstādēs piedalījās no 1962. gada. No 1967. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un no 1993. gada asociācijas “B–13” biedrs.
Mākslinieks vienmēr ir bijis aizraujošu ideju pārpilns, tās aizvien īstenojot ideālā formā daudzās mākslas skatēs un personālizstādēs. Māksliniekam ir bijušas personālizstādes Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Prāgā, Bratislavā, Venēcijā, Stokholmā, Portlandē, Tallinā, Viļņā, Tbilisi, Brēmenē. Piedalījies grupu izstādes Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Tallinā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Polijā, Japānā un daudzviet citur. Dembo apbalvots ar diplomu I un V Tallinas grafikas triennālē (1968, 1980). Mākslinieks ir bijis LMA profesors, vadījis savu meistardarbnīcu, asociācijas “B–13” (1993–1998) prezidents kopš 1997. gada.
Aleksandra Dembo darbi atrodami vairākos muzejos un kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā; Latvijas Mākslinieku savienībā, Tretjakova Valsts mākslas galerijā, Krievijas Kultūras ministrijā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā; Mākslas muzejā Sofijā, Bulgārijā, Mākslas muzejā Ņukāslā, Anglijā, Mākslas muzejā Rostokā, Vācijā, Mākslas muzejā Prāgā, Čehijā.
Māris Čačka
