Gaismā uz klusuma sliekšņa – Rotko muzejs piesaka gada pirmo izstāžu sezonu
Piektdien, 20. februārī, plkst. 16.00 Rotko muzejs atklās gada pirmo izstāžu sezonu, nākot klajā ar sešiem jauniem izstāžu projektiem, kas izgaismo Itālijas, Somijas un Latvijas mākslinieku radošos meklējumus. No klusinātas un apcerīgas nefigurālas glezniecības un instalācijām līdz emocionāli nospriegotam fotogrāfiskam naratīvam par pieredzes nospiedumiem apziņā un ķermenī, tie pieskaras gaismas, klusuma, piederības un atmiņu motīviem.
Gregorio Bota “Glezniecība ved mājup”
Gregorio Bota (Gregorio Botta, Itālija) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī – vietā, kur dzimis abstraktā ekspresionisma meistars Marks Rotko un kas ir kļuvusi par klusinātas un apcerīgas nefigurālas glezniecības mājvietu. Izstādes ģeogrāfija ir sevišķi zīmīga tādēļ, ka Rotko radošais mantojums ir ilgstoši ietekmējis Botas māksliniecisko meklējumu ievirzi. Izstādes kurators – itāļu mākslas vēsturnieks un kritiķis Bruno Kora (Bruno Corà) – pasvītro:
“Lai gan Bota izpaužas dažādos medijos, visbiežāk telpiskās instalācijās un skulptūrās, viņa jaunrade nepārprotami sakņojas gleznieciskā radošā žestā un turpina būt izteikti meditatīva. Viņš izmanto dabiskas izcelsmes materiālus – vasku, rīspapīru, ūdeni, stiklu, koku lapas un akmeņus –, lai radītu askētiskus darbus, kas lakoniski izsaka klusuma un tukšuma sajūtu.”
Savā ilgajā radošajā mūžā Bota ir piedalījies izstādēs nozīmīgās kultūrvietās un muzejos dzimtenē un ārvalstīs, pārliecinoši ierindodamies starp Itālijas spilgtākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem. Latvijas skatītājam Bota piedāvā aptuveni trīsdesmit darbu, turklāt daļa ir radīta tieši izstādei Rotko muzejā.
Rozmarija Torpo “Savāda gaisma”
Somu mākslinieci Rozmariju Torpo (Rose-Mari Torpo) jaunradei iedvesmo trauslie mijkrēšļa brīži uz dienas un nakts sliekšņa. Viņas abstraktās kompozīcijas veido mainīgas, teju iluzoras telpas, kur gaisma, krāsa un kustība rada ievelkošu pieredzi. Māksliniece strādā eksperimentāli, kombinējot audeklu, papīru, poliesteru un atrastus redīmeida materiālus ar aerosola krāsu, akrilu un tinti un laužot paša glezniecības medija robežas – ļaujot gleznām izkāpt no rāmjiem un kļūt aktīvi telpiskām.
Izstādes kuratore Tatjana Černova vērš uzmanību uz mākslinieces izvēli izmantot irizējošus materiālus, kas lauž un atstaro gaismu, pastiprinot kompozīciju iekšējo dinamismu un smalkās krāsu vibrācijas:
“Darbu virsmas brīžiem atgādina atmosfēras putekļus, citkārt – plūstošu masu vai blīvu, sastingstošu vielu. Darbu strukturālā nenoteiktība atbilst dziļi emocionālai glezniecībai, kuru māksliniece apzināti saglabā atvērtu un mainīgu, paliekot ārpus figurācijas.”
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Pierobeža”
Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā izstāde Rotko muzejā šogad risina tēmu “Pierobeža”, pulcējot sešdesmit četrus dažādu paaudžu un mediju autorus, kuru dzīve un radošais ceļš tā vai citādi ievijas Latgales kultūrtelpā. Izstādes kurators Aivars Baranovskis norāda, ka izstāde atklāj pierobežu kā vietu, kur raisās tiklab praktiskas kā mākslinieciskas izvēles un pārvērtības –palikšanu un aiziešanu, tradīciju un laikmetīgumu, vietējo un globālo:
“Vienlaikus ar pierobežas ģeogrāfisko kontekstu izstāde pievēršas mākslai kā nodarbei, kas pati par sevi pastāv uz robežas – starp normālo un nenormālo, pieņemamo un nepieņemamo. Jo pati mākslas būtība ir robežu pārbaude un pārdefinēšana: tā marginālo padara redzamu, pārkāpj vispārpieņemtās normas un atklāj, cik plašas pieredzes un nozīmes vēl ir iespējams smelties no dzīves.”
Ar šo konceptuālo ievirzi pierobeža izstādē pārtop par satikšanās punktu māksliniekiem un paver skatītājam iespēju ieraudzīt Latgali kā vietu, kur robežas nav tikai līnijas kartē, bet arī iedvesmas un jaunu iespēju avots.
Raivja Zabja kolekcijas izstāde “Ieraudzīt”
Plašu Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas panorāmu Rotko muzeja pavasara sezonā zīmē izstāde “Ieraudzīt”, ietverot darbus no uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja (1973–2023) privātkolekcijas. Kā pasvītro izstādes kuratore Dace Dēliņa-Lipska, mākslas pasaulē Raivis Zabis darbojās intuitīvi un radoši – gandrīz kā mākslinieks. Kolekcionāra izvēļu pamatā bija iekšēja sajūta un personiska reakcija uz ieraudzīto. Turklāt jau sākotnēji viņš izvēlējās kolekcionēt laikmetīgo mākslu, jo tieši tajā saskatīja sava laika patieso noskaņu un domāšanu. Dēliņa-Lipska uzsver, ka būtisks apsvērums kolekcijas veidošanā bija arī tās publiskā redzamība:
“Raivis Zabis uzskatīja, ka mākslai ir jābūt redzamai un pieejamai, nevis jāpaliek noslēgtai krātuvēs. Jo māksla sākas brīdī, kad skatītājs apstājas un pievērš uzmanību. Tādēļ izstāde ir par spēju ieraudzīt – mākslā, laikā un cilvēkā.”
Jūlija Verbicka-Vasiļjeva “Habitus”
Jaunās mākslinieces Jūlijas Verbickas-Vasiļjevas fotosērija “Habitus” ir vizuāls un emocionāls pētījums par robežu starp redzamo un pieredzamo, starp cilvēka ārējo tēlu un iekšējo stāvokli. Apvienojot dokumentālu pieeju ar inscenējuma elementiem un režijas paņēmieniem, autore veido niansētu fotogrāfisku naratīvu par to, kā sociālā vide, audzināšana un personiskā pieredze pakāpeniski iesakņojas ķermeņa pozās, skatienā, klusēšanā un attieksmē pret sevi un citiem.
Izstādes kuratore Tatjana Černova pasvītro – Verbickas-Vasiļjevas praksē habitus ir ne tik daudz socioloģisks jēdziens, cik pieredzes nospiedums ķermenī, uzvedībā un emocionālajā atmiņā:
“Izstādes centrā ir cilvēks kā process. Tā rosina apzināties, cik cieši savijas mūsu individuālie stāsti un kolektīvā pieredze, un vaicā, cik lielā mērā mēs paši kļūstam par savas vides atspulgu.”
Pēteris Martinsons “Pārdomas”
2026. gadā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju uzsāk izstāžu ciklu muzeja keramikas māksla izstāžu zālē “Martinsona māja”, veltot to izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) 95. dzimšanas dienai. Cikla mērķis ir parādīt skatītājiem darbus no Latvijas un ārvalstu muzeju krājumiem, ļaujot iepazīt iespējami plašu mākslinieka radošā mantojuma spektru. “Pārdomas” ir cikla pirmā izstāde, un tajā eksponēti Martinsona lielformāta keramikas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstādes kurators Valentīns Petjko izceļ ekspozīcijas centrālo diptihu – “Pārdomas”, raksturodams to kā agrīnu, taču jau pārliecinoši izteiksmīgu abstrakti figuratīvu kopu, kur cilvēka figūra reducēta ģeometriskā minimālismā un arhetipiskās zīmēs. Savukārt pārējie darbi, tapuši mākslinieka radošā brieduma gados, spilgti raksturo Martinsona radošo rokrakstu – sinerģiju starp formas risinājumā arhitektonisku domāšanu, plastisku eksperimentu un izteiktu pievēršanos grafiskam zīmējumam.
Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 2026. gada 20. februāra līdz 24. maijam.
Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.
Rotko muzeja pavasara sezona ir tapusi sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Raivja Zabja mākslas kolekciju un apgādu Il Cigno Arte. Atbalsta – Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Itālijas vēstniecība Latvijā, Nordic Culture Point, Arts Promotion Centre Finland un Caparol.
Publicitātes attēli:
- Gregorio Bota “Horizonts”. Stikls, vasks, 20 x 200 x 8 cm, 2024
- Rozmarija Torpo “Ausma”. Poliesters, audekls, tinte, akrils, krāsas aerosols, 180 x 125 cm, 2025. Foto – Žanete Holmstrema
- Izstādes “Pierobeža” grafiskā identitāte. Dizains – Irina Bogdanova
- Anna Žolude “Ceļa cikls 1”. Kartons, eļļa, 75 x 105 cm, 2017. Foto – Valters Pelns
- Jūlija Verbicka-Vasiļjeva “Zvaigzne” (no sērijas “Habitus”). Fotogrāfija, 100 x 70 cm, 2025
- Pēteris Martinsons “Spriegums”. Šamots, angoba, zīmējumi, 72 x 34,5 x 33,5 cm, 1980. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums
