Keitas Rotko Prizelas lekcija par Rotko radošo mantojumu
17. septembrī plkst. 17.00 Rotko muzeja konferenču zālē Marka Rotko 122. dzimšanas dienas svinību programmā mākslinieka meita Keita Rotko Prizela sniegs publisku lekciju par sava tēva radošo mantojumu un ilgo juridisko cīņu līdz tā atgūšanai.
Lekcija notiks angļu valodā un tiks straumēta muzeja oficiālajā Facebook kontā. Klausītāji, kuri vēlas sekot lekcijas norisei klātienē muzeja konferenču zālē, aicināti reģistrēties iepriekš, aizpildot pieteikšanās veidlapu muzeja tīmekļvietnē.
Keita Rotko Prizela (Kate Rothko Prizel), M.D., ir pensionēta ārste un pasaulslavenā abstraktā gleznotāja Marka Rotko meita. Agrā jaunībā, vēl būdama studente, viņa iesūdzēja tiesā vienu no ietekmīgākajām Ņujorkas mākslas galerijām, lai atgūtu sava tēva gleznas, kas pēc viņa nāves bija pārdotas privātkolekcionāriem, klaji ignorējot mākslinieka vēlmi, lai viņa darbi būtu pieejami publikai. Pēc gandrīz desmit gadus ilgas tiesvedības Keita Rotko Prizela panāca vairāk nekā 650 gleznu atgūšanu un kļuva par sava tēva mantojuma pārvaldnieci. Dalot šo amatu ar brāli Kristoferu Rotko, viņa īstenoja apjomīgu Rotko mākslas darbu ziedojumu 19 pasaules muzejiem, piepildot mākslinieka vēlmi par viņa darbu publisku pieejamību un saglabātību nākamajām paaudzēm.
Īpaši nozīmīgu vietu Keitas Rotko Prizelas un Kristofera Rotko filantropisko projektu klāstā ieņem atbalsts Rotko muzejam Daugavpilī, tēva dzimtajā pilsētā. Rotko ģimenes dāsnais atbalsts nodrošina regulāru Rotko oriģināldarbu rotāciju muzeja ekspozīcijā. Nākamais termiņdeponējums no Rotko ģimenes kolekcijas tiks saņemts 2026. gada aprīlī. 2023. gadā, svinot muzeja desmitgadi, Keita Rotko Prizela un Kristofers Rotko dāvināja Rotko muzeja krājumam divus Rotko oriģinālzīmējumus. 2025. gada septembra vidū šai dāvinājumam pievienosies vēl divi, apstiprinot Rotko ģimenes apņemšanos nodrošināt sava tēva darbu pastāvīgu klātbūtni un pieejamību viņa dzimtenē.
Sīkāk par pasākumu šeit.
Publicitātes attēls: Keita Rotko Prizela vizītē Rotko muzejā 2023. gadā (foto – Didzis Grodzs)
