VĒJLAUZIS
Gustavs Filipsons
“Tēli manos darbos ir kā bākugunis dvēseles ceļojumam tumsā. Ceļā uz mājām. Mēs visi alkstam iekšējā miera un līdzsvarotības, taču bez pievēršanās dvēseles iekšējiem slāņiem, bez iekšējas attīrīšanās no bailēm, nenovīdības, alkatības un patmīlības mēs nekad nebūsim brīvi un laimīgi. Pilnīgi viss, kas ar mums notiek, darbojas, lai palīdzētu mums būt brīviem un mainīties uz labu. Taču tas izdarāms, tikai un vienīgi mums pašiem to gribot. Ir ļoti daudz būtņu, kuras darbojas, lai palīdzētu tam notikt. Trakojošais zemapziņas okeāns nekad nenorims, līdz nebūsim to izdarījuši,” teic mākslinieks.
Gustava Filipsona izstādē “Vējlauzis” Rotko muzejā iekļautas laikmetīgas glezniecības struktūras, kas raksturo mākslinieka ceļu šķietami monohromi melnā abstrakcijā un Kurzemes piekrastes vēju spēka piesātinātā ekspresijā.
Mākslinieks, kopš sevi atceras, ir vēlējies vērties savas eksistences nezināmajā, nepazītajā noslēpumā. Šī tieksme izpaudusies jau bērnībā kā iegrimšana naksnīgās, zvaigžņotās debesīs vai pieskaršanās dabas plašumam, dodoties “klejojumos” un vienatnē bradājot pa Ģipkas pļavām.
Būšana dabā dod māksliniekam spēku un vēju kompozīcijas ritmiem, ļaujot sajusties plašajā visumā pilnasinīgi un pa īstam.
Plašums, kas paveras Filipsona radītajā melnajā laukumā, ir dimensijās nenosakāms. Tumsā notiekošais ir iracionāls un suģestējošs, bet dziļie uzslāņojumi un faktūras liecina par pieredzi, sapņiem un vīzijām.
Sapņi māksliniekam ir būtiski, jo sapņoto pieredzi viņš pārnes realitātē. Sapņu tēmu, kā arī iztēli kopumā palīdzējusi attīstīt pasaku lasīšana. Īpaši tuvas Filipsonam bijušas ziemeļu tautu pasakas. Tās sekmējušas iekšējās patības apzināšanos un rosinājušas vēlmi paviesoties to maģiskajā pasaulē.
Būšana savā sapņu pasaulē ir radījusi priekšnosacījumus dziļu ezeru un zemapziņas okeāna dzīļu piepildītu kompozīciju gleznošanai. Šis piedzīvojums ir bijis trausls un bīstams, taču ļāvis Filipsona mākslā ieplūst pārpasaulīgai enerģijai, ar ko māksliniekam ir bijusi iespēja kontaktēties. Šis kontakts ir viņu pārveidojis, kā arī izglābis un atgriezis stūrgalvīgajā, vēju liektajā un lauztajā ceļā uz mājām. Varbūt tādēļ Filipsona radošo rokrakstu un personību gribas asociēt ar vējlauzi, jo gan savās kompozīcijās, gan radošajās izvēlēs viņš nemainīgi un nelokāmi turpina lauzt pretvēju.
Izstādes kurators Māris Čačka
Gustavs Filipsons (1974) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, profesoru A. Naumova un K. Zariņa meistardarbnīcu (1998–2002). Izstādēs piedalās kopš 2004. gada. Pēdējos gados aktīvi iesaistās grupu izstāžu projektos un mākslas konkursos ASV, Kanādā un Francijā, gūstot atzinību un godalgotas vietas. Latvijā piedalījies grupu izstādēs galerijā “Bastejs”, Rietumu bankas galerijā u. c. Kā nozīmīgākā personālizstāde Latvijā atzīmējama 2023. gadā realizētā izstāde Jūrmalas muzejā.
Izstādes norises laiks: 29.11.2024.–23.02.2025.
