VĀRDU KRĀSA
Džeina Bastina (Lielbritānija)
Džeina Bastina, dzimusi 1964. gadā Londonā, kur dzīvo un strādā arī šobrīd, ir daudznozaru māksliniece, kuras radošā prakse aptver glezniecību, keramiku, instalāciju, tekstu, kino un performanci. Viņas glezniecībai raksturīgi secīgi, monohromi un abstrakti darbi, kas top ar dažādiem līdzekļiem un uz dažādām virsmām, autorei pētot medija metafizisko potenciālu vizuāli atainot filozofiskus jēdzienus. Starp saviem iedvesmas avotiem māksliniece min modernisma literatūru, feminismu, teoloģiju, mūziku, deju, kā arī tādas vēsturiskas parādības kā četrpadsmitā gadsimta freskas un septiņpadsmitā gadsimta glezniecība. Ietekmju spektrā ir arī la belle epoque jeb “skaistā laikmeta” ikonogrāfija, deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta Eiropas literatūra, septiņdesmito gadu feminisma kustība, Japānas keramika, audumi, grāmatas, saimniecības preču veikali, neona izkārtnes, kosmētika, konfekšu ietinamie papīriņi un vēl, un vēl…
Bastinas daiļrade ir plaši eksponēta dzimtenē un ārvalstīs, māksliniece aizvadījusi personālizstādes Londonā, Berlīnē, Ņujorkā, Parīzē, Sidnejā un Oklendā. Viņas darbi ir atrodami vairākās publiskās kolekcijās, tostarp Viktorijas un Alberta muzejā un Ferensa galerijā Lielbritānijā, kā arī Jeila centrā ASV. Mākslinieci pārstāv Koperfīlda galerija Londonā, Džeinas Lombardas galerija Ņujorkā, Foksas un Džensena galerija Sidnejā, kā arī Foksas, Džensena un Makorijas galerija Oklendā.
2020. gadā Bastinai piešķirta Lielbritānijas Marka Rotko rezidenču balva ar tiesībām pavadīt sešas nedēļas Marka Rotko mākslas centrā bijušā armijas cietokšņa teritorijā Daugavpilī, Latvijā. Māksliniece izvēlējās strādāt pussagruvušās saimniecības ēkās mākslas centra tuvumā, lai imersīvi piedzīvotu unikālu vietu ar reti bagātu vēsturi, kuru piesātina sen izdzīvoti likteņi, pagātnes noslēpumi un tikko jaušamas apslēptu balsu atskaņas. Izbalējušiem rozā un dzelteniem toņiem rotātās sienas, no kurām lobās gadsimtiem krātās uzslāņojumu kārtas, kāpnes, kas noklātas viridiāna zaļām un oksidējoši sarkanām divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu linoleja plāksnēm, un smagās durvis brūngani sārtās un rūsas saēstas dzelzs nokrāsās māksliniecei atgādināja Rotko iecienīto paleti. It kā agrā bērnībā redzētais būtu atstājis neizdzēšamu nospiedumu mākslinieka prātā, lai vēlāk tiktu aizvests pāri Atlantijas okeānam, rūpīgi izsvērts un svinīgi atrādīts Amerikas publikai.
Rezidencē tapa vairāki darbi uz papīra un dzejproza. Tie kļuva par pamatu vēlākiem gleznojumiem un video, kuros autore turpināja tvert šo īpašo Latvijas vietu un tās rosinātos pārdzīvojumus. Izstāde ir Džeinas Bastinas mēģinājums veidot sarunu ar neredzamām Rotko gleznām viņa dzimtajā pilsētā un tajās apslēptajiem attēliem, kā arī dalīties atziņās par vietas, krāsas, skaņas un attēla ietekmi uz mākslinieciskās jaunrades praksi.
Sarkanais
Šajā vietā (ne tajā, bet šajā), tieši šajā vietā kaist lāsmaina tumša rūsa, caur kuru kā asaras sūcas sarkanais – ne tas, kurš slēpjas zem ādas, bet tas, kurš irdz uz āru un ietiepīgi paliek, uzstājīgi norādot – lūk, tas ir Marks.
Pagātnes solījums, zīme, kas reiz izspļāva dzīvību un nu skrāpējas aiz aizvērtām durvīm, – tā vēlas palikt, līdz sadegs no oksidēti sarkanā par piesātināti brūnsārto uz vistumšāko dedzināto umbru, kur turpinās dūkt pašos sirds dziļumos, atsakoties kustēties, atsakoties aiziet, un, tāpat kā vērša asinis, kas izlīst uz ādas drēbēm un nošķiež viena miruša dzīvnieka ādu ar cita dziestošās dzīvības sulu, mūs visus skar šie notraipītie nezināmas rokas pirkstu gali.
Džeina Bastina
Daugavpilī, 2020. gada jūnijā
Izstādes norises laiks: 02.06.2023.-27.08.2023.
