UZTVERES DURVIS: DŽONA HOILENDA GLEZNIECĪBA
Džons Hoilends
Džons Hoilends ir ticis dēvēts par “Eiropas atbildi Markam Rotko”, un mākslinieks Demjens Hērsts viņu raksturojis kā “neapšaubāmi nozīmīgāko britu abstrakcionistu”.
Dzimis 1934. gadā Anglijas ziemeļu pilsētā Šefīldā, Hoilends, kā visi mākslinieki, ir reizē iesakņots un izravēts. No vienas puses, viņa saknes ietiecas pēckara Anglijas kārtu sabiedrībā un kultūrā, no otras – viņam izdevās izrauties no šīs augsnes, par ko liecina uzticīga ļaušanās daudz plašākam radošo ietekmju lokam. Nozīmīgu lomu Hoilenda agrīnajā daiļradē spēlējis Rotko un citi Amerikas abstrakcionisti. Taču, pat pavirši pārlūkojot grāmatu bibliotēku, nemaz nerunājot par mākslu, kļūst redzams, ka viņa aizraušanos spektrs ir bijis vēl daudzveidīgāks, tostarp aptverot tādus Eiropas māksliniekus kā Matiss un Miro.
Patiesībā mākslinieka uzticīgais skatiens sniedzās vēl tālāk – ir fiksēts viņa izteikums, ka Eiropas kultūras nemaz neesot pārākas par citām; un viņa bibliotēkā ir daudz grāmatu par Ķīnas un Japānas glezniecību, Āzijas dzeju un dzen filozofiju. Sešdesmito gadu darbiem raksturīgais “tukšums”, kaligrāfiskums deviņdesmitajos, ģeometrisku formu lietojums, kam Āzijas kultūrās ir kosmoloģiska nozīme, ir tikai dažas no pazīmēm, kas apliecina – Hoilenda daiļrade ir daudz sarežģītāka, nekā varētu domāt, vadoties tikai no ierastā diskursa par viņa saikni ar aizokeāna mākslu Amerikā.
Izstādes nosaukums, “Uztveres durvis”, ir aizgūts no izcilā dzejoļa “Debesu un elles laulība”, kuru sarakstījis angļu dzejnieks un mākslinieks Viljams Bleiks. Citējot dzejnieku: “Ja uztveres durvis tiktu attīrītas, viss cilvēkam parādītos tāds, kāds tas ir – bezgalīgs. Jo cilvēks ir noslēdzies tiktāl, ka pasauli skata vien caur šaurām plaisām savas alas sienās.”
Hoilends bija īsts nemiera gars un allaž turpināja izgudrot sevi no jauna, taču nebaidījās runāt par glezniecības “garīgumu”. Izstādes izkārtojums sešās telpās ir veidots, lai parādītu, ka mākslinieka skatiens bija vērsts gan “augšup”, gan “lejup”, dažkārt gluži burtiski (skat. “Jūras spēles” un “Čūska, mēness un saules”), citkārt metaforiski. Lūkojoties caur “Uztveres durvīm”, mēs redzam viņa cīņu ar savām dvēseliskajām ilgām un ķermeniskajām vēlmēm, ar laicīgo un garīgo.
Jā, šīs gleznas ir radījis angļu mākslinieks, taču tāds, kurš izaicināja priekšstatus un gaidas ar izpratni, ka ir nepieciešams darīt vairāk par mantoto Eiropas un ASV resursu pārgremošanu, lai lūkotos pasaulē ar “tīru skatu”.
Filips Dods
Kurators
Izstādes norises laiks: 28.04.2023.-18.09.2023.
